Iedomājaties, ka jūs esat Skalbes kaķītis un dabūjat atpakaļ dzirnavas.

neko  Var būt nevajag vienkārši tādu dzīvi dzīvot, kad paša bērniem rodas vēlēšanās pie pirmās izdevības tevi no nomājas izmest? Labus cilvēkus, kas normālus bērnus izaudzinājušu neviens no mājas ārā nemet.

studentka  Pasakas mesidžs bija ne par piedošanu, bet gan par neapsūdzēšanu. Ja nav apsūdzība, nav vajadzīga piedošanas procedūra. Atceros, ka kaķītis par puikām teica-viņi vēl jauni, sāpes nav jutuši, tāpēc moca mani. Ko tur par meitām teica, neatceros.

studentka  Vārdu sakot-jāierauga tas, kāpēc bērni tā rīkojās, tad sapratīsi-viņi nav vainīgi, viņiem tai brīdī nebija izvēles, jo bija svarīgākas, savas lietas, ko risināt. Nejuta viņi otra sāpi, nebija pieredzes.

Epifanija  grūtības padara cilvēku labāku, laba dzīve - izlutina... ja dzīve piesviež jums grūtības, tad kaut ko savā ceļa neesiet pienācīgi novērtējuši, kas ir pasniegts tieši jums un ir jāatstrādā, iepriekš neapgūtais vai nesaskatītais... tā teikt - viens solītis atpakaļ! Vai tad saviem bērniem nepiedosi?:)

Edgars37  Vai tiesam Gints M prasa apakal😃? Un tu vnk nevari izskirties, vai piedosanai vajadzetu litru asinu, jeb pietiktu ar 100 gramiem😁😁😁? Liekot kepu uz abam Deribam-tas jaizskir tev pasai😃.

LaskovijMerzavec  Neesmu tik “nabags”, lai nevarētu atļauties piedot...

Epifanija  vispār tie, kuri nav saskārušies ar veciem cilvēkiem, tiem pat nav ne kādas skaidrības, kas tas ir un nevajag tagad mani apriet, ka es tāda un tāda, ar viņiem ir vajadzīgi nenormāli stipri nervi un izturība, tas ir garīgi un fiziski smags darbs un ja tas kaķītis ir vēl tik kaprīzs, ka viss nenotiek pēc viņa stabules, tad piederīgais var rāpot pa sienām! Tad, kad es šitai ellei būšu izgājusi cauri, tad es tiešām būšu laimīga, būšu godam izturējusi!

solvitas  Ir tā, ka vispār nedrīkst domāt sliktu par asinsradiniekiem, jo tādējādi tu iznīcini pats sevi. Poņatj i prostitj.

Gints_Maukelsons  Māksla piedod - tā ir liela bagatība! Piedod un pieņemt!

riebekle  Manu bērnu kļūdas ir savā ziņā arī manas kļūdas. Piekrītu neko.
Kas attiecas uz mani pašu, tad piedodu ātri, man mīksta sirds, aizvainojumu ilgi neturu sevī. Vispār uzskatu, ka lai vai kas ir izdarīts, jāspēj piedot. Un caur piedošanu jāmācās no savām neveiksmēm. :)

Geisha  Pagale viena nedeg. Nav tādas ģimenes kurās nestrīdas. Strīds ir normāli, jo katra puse aizstāv savu viedokli. Bet strīdā nav tiesību kritizēt cilvēku kā personību. Rīcību var nesaprast, pārprast, kritizēt, novērtēt. Ja Tu cilvēku neesi aizvainojis kā personību tad viegli salabt. Piedot vajag. Pašam būs vieglāk. Bet ir arī tādas situācijas kad nevar piedot. Tad gan ceļiem jāšķiras. Jo pienāks tāds brīdis tad vairs nevarēs neko labot, nevarēs pieglausties un nevarēs palūgt piedošanu. Labi, ja zināsi kur ir kapa vieta.

adamsone  Kārtējais mēģinājums līdz aPsurdam vienkāršot ļoti sarežģītus jautājumus. Bērns ir pats savs un vecāki ne tuvu nav vienīgie, kas viņu māca. Kopš kāda brīža vecākiem jānoņem no sevis atbildība par viņa veikumiem. Ja pareizi atceros, tad kaķīša meitas (vai meitu) sakūdīja viņas vīrs...
Piedošana atkarīga no daudziem apstākļiem - vai nodarītājs apzinās, ko ir nodarījis un lūdz piedošanu, vai apvainotais ir spēcīgs gan garā, gan miesā, lai spētu stāvēt tam pāri, galu galā - kas konkrēti ir noticis - ja apdraud cilvēka eksistenci kā tādu, viņa dzīvību, tad ir stingri jāapdomā, kā ir ar piedošanu....Cilvēkiem ir tendence kāpt uz tiem pašīem grābekļiem - visi apzinās, ka ir slikti, sirsnīgi apraudas, salīgst, bet pēc kāda laika viss turpinās tajā pašā garā. Ja ir izredzes piedošanas rezultātā dabūt ar cirīti pa galvu, tad labāk tomēr nepiedot. Tas tā, metaforiski, nu piedos kaķītis, bet tad viņu atkal izliks no dzirnavām, laiks būs pagājis, viņš jau būs vecs un vārgs...
Nav runa par niekiem - kāds kaut ko pateica vai nepateica, neatdeva laikā cēneri, ko aizņēmās pirms gada utt.
Ja balss no ārpuses pārspēs asinsbalsi, tad nepiedošu. Vairumam dzīves situāciju ir normāli kompromisa risinājumi.

kontrol_skupsts  Ja runa iet tiesi par tadu pasu nodarijumu,ka kakisa dzirnavinas aprakstits,tad nepiedotu nekad,un nemuzam!
Ir brizi kad cilveks rikojas slikti afekta stavokli,liela satraukuma,dusmas,neapdomadamies.....pectam megina visu verst par labu,tad varetu ari piedot.
Bet ja rikojas apzinati zemiski viena miera,un ar baudu,tad jau tas ir citadi.Tadi radijumi ir nelietigi izdzimumi,kuri nekad neko nenozelo,ja nu tikai izliekas ,ka nozelo.....
Un tie kas te raksta tik vieglpratigi...ak,ko nu tur...protams ka piedotu.vienkarsi nespej apjegt nodarijuma smagumu un sapju apmeru....
Bet varbut tapec,ka zin , ka spetu izrikoties tapat.

Geisha  Arī man dzīvē tika atņemtas dzirnavas. Piedevu. Un nekad neesmu nožēlojusi, ka piedevu. Dzīvot vieglāk, jo nav sirdī jānēsā tas smagais akmens. Droši vien, ka tikai stiprais var piedot un pat dot atbalsta plecu savam pāridarītājam. Tas ir mans skatījums. Droši vien, ka jums ir cits skatījums šajā jautājumā.

kontrol_skupsts  Paris gadus atpakal... Bez tabu radija sizetu,kur dels izsvieda mati no vinas pasas dzivokla,vecina ziema dzivoja pie dzivokla durvim uz trepem,kadas paris nedelas.Izsaukta policija(ka vienmer),tik noplatija rokas-gimenes darisana,kartojiet savas lietas caur tiesu utt.
Un pienemsim,ka vecina atkaroja savu dzivojamo platibu,un izlika delu aiz darvim.Bet pec kada laika vins nak ar asaram acites nolugties.Piedod-mat...
Un ja vina vinam piedotu,vina butu stiprs cilveks? Vai ari vienkarsi gara vaja dura?

Edgars37  14:09

...vina nav ne viens, ne otrs, bet piedos, jo ir mate. Kas attiecas uz delu-mate nav muziga un neviens no pelnita vel nav izmucis😉

Geisha  kontrol_skupsts svarīgs jautājums ĶĀ audzini savu bērnu. Līdz 7 gadu vecumam bērnam vajag 2 karotes mīlestības un 1 karoti mannā putriņu. Bet tajā laikā mūsos trako hormoni un ļoti svarīgs jautājums jārisina - kurš cik kuru mīl, kur kurš skatās, ar ko un kā runā. Tātad šī māte vairāk laika veltīja savas dzīves kārtošanā nevis bērnu ucināja. Nedamīlēts bērns nejūt atbildību pret saviem vecākiem. Bērni ir lieli egoisti. Un tomēr ir jāatrod laiks, lai čubinātu, ucinātu, sabučotu un galvenais parunātos ar bērnu.

kontrol_skupsts  geisai,-ka tu zini ka vina izturejas pret to negeli? Biezi vien slikta attieksme ir taisni pret parak stipri milosam matem.Zinu realus piemerus no dzives.
Sliktajam un nespetnajam muteritem ir loti gruti,vai neiespeji ko atnemt.
Tu esi par daudz salasijusies "gudras" gramateles,kur psihologi kompostre smadzenes.
Reala dzive viss ir savadak!

neko  "ka tu zini ka vina izturejas pret to negeli?"
---
Un vismaz viena lieta ir vairāk kā skaidra, lai ar ko viņa tur darīja vai nedarīja, rezultātā sanāca neģēlis.
Jebšu "ko sēsi to pļausi". Neviens man neiestāstīs, ka vecāki pret kuriem bērni izturas neģēlīgi paši ne pie kā nav vainīgi.

kontrol_skupsts  Neko-Es zinu konkretu gadijumu ar konkretiem cilvekiem,kur tiesi ta ir sanacis,kad parak laba mate palika pie sasistas siles.
Un tu esi diezgan aprobezots,ja uzskati,ka visu zini! Dzive notiek tadi brinumi,ka pat izdomat to butu neiespejami.
Bet ja par vecaku vainu tiek uzskatits fakts,ka vini dzivi budami pilnigi visus savus ipasumus parraksta uz bernu,tad ja....pasi vainigi....

Ladybug123 Vai nav tā, ka bieži piedodam ne jau tāpēc, ka pāridarītājs to būtu pelnījis, bet gan piedošana ir savam sirdsmieram.
Piekrītu abiem "neko" viedokļiem. nākamās atbildes