Piedot vai nepiedot? Aizmirst, protams, nevar ...
Piedot vai nepiedot tam, kura vainas dēļ (dzēris nebija) tagad no mākoņa maliņas uz mums lūkojas trīs jauni cilvēki. Notikums ar vēsturi, pagājuši 17 gadi. Kā par brīnumu, naidu nejūtu, kaut pirmajā brīdī biju gatava meklēt šaujamo un viņu vienkārši nošaut... Tiesā likās, ka saplēsīšu gabalos, to juta pat tiesnesis, kas pārtrauca tiesas sēdi un ieaicināja mani pie sevis kabinetā. Un vienmēr domāju, kā šis cilvēks pats šobrīd dzīvo, ko domā, kā jūtas (savus gadiņus atsēdēja).LaskovijMerzavec JA jau tāds jautājums - tad piedod un palaid vaļā...
Edgars37 Tava roka neaizsniegs, aizsniegs kada cita, par to esi drosa un guli mierigi😉.
Tessa nezinu. vai var un vajag piedot. es noteikti nevaretu, zinot storiju. bet Edgars pareizi saka.
Skumjudruva1950 Atstāj izlemšanu augstākiem spēkiem.
Vairita Piedot var visu, viegli runāt, taču ar laiku tas grauzīs pašu cilvēku,piedod un pašai paliks vieglāk, taču to aizmirst nav iespējams. Sāpēs jau vienmēr, lai cik gadu paietu, taču ar katru gadu šīs sāpes vairs nav tik smeldzīgas.
Ladybug123 Un , ja būtu viņš nosities, Tev gan tad "galva nesāpētu".....Tu nezini, kā viņš jūtas! Es neaizstāvu......jā, pavisam nesen nositās man tuvs cilvēks, jā , es domāju ļoti skarbi, bet tas ir labāk, nekā, ja būtu aizgājis bojā blakussēdētājs. Cilvēks pie stūres bija dzēris......piedod , nepiedod...diez vai kāds īsto padomu iedos....
Mr_es Es nepiedotu, vienīgi zilu aci dabūtu un tas ka atsēdēja nenozīmē, ka savu vainu ir izpircis! Bet vai ir vērts rokas smērēt? Gan jau dzīve pati viņam atspēlēsies...
Lenita Man vienmēr savādas sajūtas pret vārdu- piedot. Galvenais, kā autore raksta, ka nav naida. Ne visu var piedot. Bet naids gan saēd pašu.
Luusila
Nezinu storiju, bet nu apmēram nojaust var.
...
Šādos gadījumos man nav skaidrs, ar kādām darbībām/ sajūtām izpaudīsies piedošana, un ar kādām nepiedošana. Jo Tu pati saki, ka aizmirst nevar. No prāta un atmiņas taču nekas nodarīto neizdzēsīs.
Jeb problēma ir manī, ka es īsti neizprotu piedošanu kā jēdzienu? Ja man ir nodarīts kāds sīkums, es to aizmirstu/piedodu. Lielu nodarījumu es nevaru tā vienkārši izdzēst no dzīves un aizmirst, līdz ar to par kādu piedošanu var būt runa?
Tātad- kā izpaustos piedošana?
marmorakaraliene
Luusil, storijs vienkāršs un banāls. Vakars, ziema, tumšs, pa Bolderājas šoseju traucas auto, kurai pie stūres jaunulis, kuram svaigas tiesības un tēvs tikko uzdāvinājis mašīnu. Salonā bez viņa vēl trīs draugi - divas meitenes un viens puisis. Pieredzes trūkuma dēļ, pārsniegtais ātrums, mašīna tumsā pazaudē ceļu un pie Voleru pagrieziena ietriecas ar pasažieru pusi kokā, nesamazinot ātrumu. Koks tajā posmā pēdējais, gandrīz vienīgais. Viss.
Prasi, darb[ības Nu noteikti tās nav darbības, tas ir sajūtu, apziņas līmenī. Piedot - tas varētu būt sinonīms nekalt atriebības plānus.
Geisha Ir lietas ko var piedot, bet ir kad nevar piedot. Vienkārši nevar un viss. Varbūt tā piedošana kādreiz atnāks pati, bet tam ir vajadzīgs laiks. Varbūt mūžs. Saprast un samierināties protams, ka vari, bet ar piedošanu ir grūti. Sava sirdī ielūkojies. Tur ir tā īsta patiesība.
Vinja_pasacinja Iet uz kapiem pie cilvekiem, noturet aizlugumus baznica par miruso dveselem ik gadu. Varbut tad pashai atnaks miers cik nu tads iespejams - dveselee.
jadore Drausmīgs storijs. Tas nebija darīts apzināti ar nolūku kādu nogalināt. Jaunības maksimālisms un neapdomība izvērtās drausmīgā kļūdā. Visdrīzāk puisis pats sev to mūžam nepiedos. Tava piedošana/nepiedošana grauž Tevi, to puisi tā neaizskar. Atriebība... es šaubos vai tā var atnest sirdsmieru.
Luusila
Ok, pa šiem gadiem jau nezin kādi plāni prātā pārmalti miljons reižu. Es vaininieku noteikti būtu nolādējusi vistrakākiem lādekļiem. Vai kļūdīšos, ja domāšu, ka Tu arī? Tātad vilciens savu gaitu ir uzņēmis, un kaut kad tas pienāks gala stacijā.
Dzīve ir grāmatvedība. Visam jābūt balansā, un par visu nāksies samaksāt. Atsēdētie gadiņi vēl nav pilna maksa.
burleska Tas ir traģiski visiem, arī tam puisim. Tā bija kļūda, kas būtībā salauza viņam dzīvi. Es ceru, ka viņš ir spējis atjēgties un spēs dzīvot normāli tālāk. Protams, ja mirušie ir bijuši tuvi, sāpes var būt milzīgas arī pēc 17 gadiem. Bet vai tomēr nemaz nav žēl arī tā puiša, kas kļūdas dēļ ir tik dārgi samaksājis?
marmorakaraliene Nē, Luusil, nolādējusi neesmu, kas nu nav bijis, tas nav bijis, nolādējums nāk atpakaļ. Ar šo gadījumu ir saistīts kāds cits storijs, īsumā mēģināšu pastāstīt. Sen, tas bijis kaut kad 60.gados, mana vīratēva brālis, sauksim viņu par G., pa dzērumam ar moci nobraucis cilvēku Vīratēvs tanī visā piedalījies, glābis brāli, sarunājis advokātu utt. G. izssprucis bez soda. Bojāgājuša cilvēka atraitne esot nolādējusi visu viņa dzimtu. Un turpinājums tam visam n-tie nelaimes gadījumi - noslīkst vēl viens brālis, ar vēzi mirst G. vienīgā meita, nelaimes gadījums atņem vēl viena G. brāļa sievas vēl nedzimušos dvīņus - Z. iekrīt pagrabā un spontānais aborts, ugunsgrēkā iet bojā ceturtā brāļa mazbērns, un tā vēl varētu turpināt. Ieskaitot manu gadījumu. Nelaime pēc nelaimes.
kisindzera Varbūt tas vainīgais puisis labprātāk būtu tur, kur tie mirušie jaunieši? Viņa dzīve ir sabeigta tā kā tā! Un nolādēt nevajag. Vai piedot? Prasi savai sirdij, neviens cits tev neatbildēs!
Marija_Anna
Varbūt aiziet uz baznīcu un pārrunāt ar mācītāju ?
Lai viņš pasaka , vai tik no jums jau nav gana prasīts.?
Un pielikt punktu kā ir.
Maļoties tais domās un atmiņās viss gandējas.
/ lai arī esmu neticīgā, tomēr ieteiktu šo. Psihoterapeits te būs ilgs prieks. Te ne bizness kādam jāļauj bīdīt , bet vienkārši salikt punktus uz " I " . /
Gojko Ja piekrist kāda cita aizsniedzošās rokas teorijai, tad vai tad tā nevarēja būt jau tās rokas izpausme uz tās šosejas? Jeb kam tad bija tā roka? Un kas ir pilna maksa par šo noziegumu? Nē, bez sarkasma. Tepat jau ir dažādu roku teoriju atbalstītāju ieteikumi. Varbūt visas rokas un galvas ir līdzvainīgas tādos gadījumos? Tās rokas, kas nenotīrīja ceļu, tās rokas kas neuzstādīja apgaismojumu, tā roka, kas iedeva auto atslēgu puisim. Protams ka gribējās parādīt, re kā es māku. Atsēdēja tak, ko vēl? Tas ir fakts, un ar to ir jāsamierinās,- piedošana jeb atriebība pieder rokai. Bet ja gribi atriebt, lūdzu, tikai tad arī pašai būs darīšana ar rokas dusmām.
Momo
Protams, nesdlīdzināmi, bet es pati esmu nobraukusi kaķi. Jutos drausmīgi. Un vēl tagad šad tad domāju, ka vajadzēja tā un šitā, varētu izvairīties. Nobraukt cilvēku vispār ir drausmīgi. Un tas džeks, kura dēļ pati iekļuvu avārijā, arī nav juties kā varonis tāpēc. Vainas apziņa vispār ļoti saēd.
Normāliem cilvēkiem vienmēr būs sirdsapziņas pārmetumi, kas būs mokoši. Neticu, ka tas avāriju izraisījušais ir bijis laimīgs.
Tikai sociopātam un psihiski apdalītam nav žēl.
Vai piedot? Jā. Tā ir vieglāk pašam.
janka42
Piedot tas ir lēmums, lai pasargātu sevi. Nepiedošana ir dusmas, bailes, bezcerība, neapdomība un iznīcība...tā sagrauž no iekšas cilvēku
Piedošana nenozīmē,...
nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 61) | nākamās >> |