Vīrietis nevelas precēties

Kopā esam 5 gadus. Kad runa iet par precībām, vienkāršu attiecību reğistrēšanu, uzreiz pretjautājums - ko tas maina? Bet es vēlos ğimeni un bērnus. Pietiekami ilgi jau dzīvojamies tā pat vien, bet man mērs jau ir pilns.

Ziids  tad tā arī viņam pasaki, ka vēlies ģimeni un bērnus, un kādu aizsardzību no likuma puses dod laulības reģistrācija...

Anri  Ērti iekārtojies, tad piedāvāt noslēgt kopdzīves līgumu, saki ka vēlies drošību un stabilitāti.

pusmuuzhs  Kad aprecās...parasti liekie kg ir blakus parādība😂

Adelante  Tās viņa tiesības.
Nevari mainīt savu attieksmi- maini apstākļus.
Laikam vīrietim ļoti lēna domāšana, ja 5 gadu laikā nav sapratis, kas Tev svarīgs. Tev patīk bremzes?

Keytta  Ja līdz šim nav aprecējis, tad arī turpmāk to nedarīs. Nosaki viņam laiku paris mēn lēmuma pieņemšanai. Vai nu, vai nu. Un ja nē,tad-čau! Netērē savu laiku uz cilvēku,kuram nevajag ģimeni, nevēlas uzņemties atbildību.

draboss  Izskaidro viņam kāpēc to vajag. Un atmet šitos "es gribu", tas izskatās pēc gražīgas cacas, kura kaut ko sagribējusi, lai gan pati īsti nezin ko. Racionāli un argumentēti izskaidro, kāpēc tā vajag un klausies viņa atbildēs, lai pieņemtu lēmumu.

gvapitons  Esam kopa jau 4 gadus, un vina zina , ka nevelos bernus, ka mani apmierina esosa situacija, jo man jau ir viens no ieprieksejas. Piekritu tam keksam, lieki uznemties saistibas, kuras nakotni neredzi, nav verts. Bet varbut vinam viss ir pa visam savadak. Un tas zosis , kuras uzskata, ka jau japrecas jau pec gada iepazisanas, var skriet siena, dzive ir parak isa, ja vina doma , ka vina uzreiz ir ta ista un vieniga.Prieka.

dzzekiss  Lai neprec. Tu paņem dzīvokli uz sava vārda, bet kredītu maksājiet abi. Tad redzēsi, kā viņš rīkosies.
Reāli gan jau ir tā, ka viņš cer atrast ko labāku.

saulite34  Pietiekami ilgi jau dzīvojamies tā pat vien, bet man mērs jau ir pilns.´[c]

Ja pati piekriti dzīvot kopā bez precēšanās,tad ,ko tagad pārmest vīrietim,ja viņš negrib precēties.

raina1970  5 gadi jau būtu tas laiks, kad ir cilvēks iepazīts- dažādās situācijās,un nevajadzētu būt problemātiski izlemt- ir tas riktīgais, vai nav.. Ja nav tā piedāvājuma apprecēties, tad laikam tomēr jāsaka, ka vīrietis ir ērti iekārtojies, un kā šeit jau kāds no komentētājiem minēja -neredz tādu ciešu kopābušanas perspektīvu , vai ari- pastāv doma, ka viņam dzīvē sev blakus gribētos ko citu. Nu tad ir pašai jārisina situācija- vai nu jāizrunājas un jāiet katram savs ceļš, ja jau tik atškirīgi nākotnes redzējumi, vai arī vienkārši- bez runāšanas- čau, čau.Savādak šitāda muļļāšanās būs gadiem ilgi--- sieva neesi, bet vot kotletes cept, zeķes vakt, un mitekli šrubēt- gana laba, nu labi sekss arī tiek akceptēts.. ne ta draudzība, ne ta ģimene.. kaut kāds gaisā pakarināts veidojums,priekš kam gan tas vajadzīgs?

Epifanija  maina to, ka būs uz ielas ar visām šmotkām, ibio piecus gadus dala vienu gultu un vēl neprotas sievietei piešķirt statusu, kā lai viņa jūtas?!

draboss  Epifānija, kā tu zini kurš tur būs uz ielas? :D
Interesanti, situaciju neviens (pareizāk neviena) nezin, bet vīrietis jau padarīts par slikto.

Vai tad nav tā, ka precas tad kad to vēlas abi? Jeb sieviets nobļaujas "es gribu" un vecim nedomājot jāskrien pirkt gredzenu? Kaut kādā šķība tā izpratne, man likās ka attiecībās lielos lēmumus vairāk vai mazāk pieņem kopā.

ketija64  ja vīrietis nevēlas precēties ,tad arī neprecēsies..nav pienācis viņa laiks..tas ir jārespektē..vēlies precēties meklē citu vai samierinies :)

Laurencia  Mēs kopā jau 4 gadus un... ntos mēnešus, un?
Viņš grib precēties - es nē..
Redzi, dubulti standarti..
Tagad es esmu sliktā, jo negribu zelta ripu pirkstā..

Ja Tev tas ir svarīgi - runā, saki, ko domā un jūti..
Mūsdienās laulībai jaunatnes acīs vairs nav tik liela vērtība kā agrāk..
Pazīstu gan tādus pārus, kuri jau teju 18gados apprecējušies un pēcnācējus radījuši.
Gan arī tādus indivīdus, kas savos 40+ ir vieni..., vai vientuļi - nezinu.
Te gribās vilkt paralēles ar bērnu “taisīšanu” - ne visi grib bērnus un ne visi var, kas grib..
Dzīve pilna netaisnību..., taču nekas cits kā - dzîvot, cīnīties pašam ar sevi neatliek..
Taču jautājums - Kāda ir Tava motivācija precēties? - paliek aktuāls..

Vai tā ir drošības sajūta, ka otrs nepametīs? (Tāpat pametīs ja gribēs)
Vai vēlies, lai viss ir kopējais īpašums? (Šeit ir iespēja noslēgt attiecīgā tipa līgumu arī bez laulības)
Vai vēlies citu uzvārdu, statusu?

Atbildi pati sev uz šo jautājumu..

Veiksmi! ;)

pavasaris1969  jā, tas ir nopietns pasākums! vīrieši mazliet baidās no tā, ka laulības dzīvē būs jāklausās pārmetums, ka piena paka ielikta ledusskapī nepareizi, utt............

magnija  nu man ir draugi kuri dzīvo kopā jau 20gadus ir jau pieaudzis dēls un joprojām nav precējušies, dzīvo labi. nu es arī neredzu baigo vajadzību pēc precībām.

sursurs  Nju kā jau minēja, iemesli var būt visādi, bet, ja Tev tas ir svarīgi (nevis "kā tas izskatās" vai "es gribu!"), bet tiešām tāpēc, ka gribi bērnus, gribi to (formālo?) apliecinājumu, ka viņš gribēs būt ar Tevi kopā līdz kapa malai, utt, tad tas ir jāsaka. Ja viņš to nevēlas, iemesli var tiešām būt dažādi - var būt, ka vispār negrib bērnus, var būt, ka vnk nevar saņemties (nu tur pašai jāskatās, kāda tipa cilvēks ir viņš - neizlēmīgais, bezatbildīgais) vai arī viņam ir kādi iemesi, kāpēc viņš negrib un kas ir tieši tas, ko viņš negrib no tā visa, nevis vispārīgi - ģimeni, bērnus, bet tad konkrēti - ok, kaut vai pa punktiem. Un tad jau skaties pati, cik jums to punktu sakrīt, cik nesakrīt un, kas no tā visa Tev ir/nav pieņemams un, vai esi gatava ar to samierināties, vai arī tiešām jāškiras un jāmeklē kāds, ar ko tās vērtības vairāk sakrīt.. Nevis gaidot, ka "gan jau kaut kad, varbūt kaut kad mainīs domas/sagribēs", bet šeit un tagad. Protams, vieglāk ir cerēt, nekā par kaut ko izšķirties. tikai nu jā - kkā pacensties to visu runāt kcik mierīgā gaisotnē.
Ja esat kopā kopš 23 gadu vecuma Tava, tad skaidrs, ka tai laikā mok ir simpātijas, intereses, viskautkas cits, bet nu, ja vispār esi no tām, kas grib bērnus, tad nu jā - šis ir īstais vecums, kad par to sākt domāt.. un, ja otrai pusei ir citas idejas dzīvei un viņš izdomā, ka bērnu gribēs pēc padsmit gadiem, varbūt, tad var sanākt arī drusku par veļu jau..
Tikai nu arī vēl ņem vērā, ja otrs piekritīs bērnam "gariem zobiem", tad kas notiks, kad bērns piedzims?? tu varbūt būsi iedomājusies viņu tur kā tēvu, kurš tur to dara, šito, a viņš uzskatīs, ka bērna darīšanas uz viņu neattiecas, jo tu tak to bērnu gribēji, utt..

Vaukskis  Arī man ir draugi, kuri ..-padsmit gadus kā iepazinušies, dzīvo kā pāris ar savu iedzīvi, viņiem ir drīz jau sešgadniece meitiņa, bet kā neprecas, tā neprecas un es pat nevaru īsti saprast, kāpēc. Viņi abi, kā izskatās no malas, par spīti balss pacelšanai tā kā labi sader kopā, bet formālās tradīcijas neizskatās būtiskas. Tas nenozīmē, ka kāds "laistu pa kreisi", bet gan viņiem laikam nerūp, kā tas izskatās "no malas". Pāris reizes gadu laikā- gan pirms, gan pēc atvases piedzimšanas esmu uzdevis jautājumu par precēšanos, sieviete kaut kā nepārliecinoši,bez entuziasma balsī saka, ka vajadzētu jau, bet vīrietis pasmaida un pārvērš to jokā. Kaut kā pat tagad nav jūtama ne viena, ne otra iniciatīva apprecēties oficiāli un man jau ir neērti par to dokumentācijas sakārtošanas sakarā runāt. Varētu padomāt, ka man no viņu kopdzīves reģistrācijas atlēks kāds labums.. .

Jurijs55  meksikāņi visi tādi : būt meksikānei nav viegli

Jurijs55  kļūsti, savās iztēlēs, par latvieti

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu