Saknes! Lūk šāda tēma ienāca prātā!

nazis  Man labāk virszemes dārzeņi garšo.

Un nevajag ilgi vienā vietā stāvēt, tad neiesakņosies.

Laurencia  Man vēl tikai uzacis sirmas, saknes vēl nav jākrāso..
Īpašu uzmanību tām neveltu...

jurks  Sirmās uzacis varētu liecināt par to kā jāpievērš pastiprinātā uzmanība saknītēm! Elementārā dārzkopība!

Luusila  Man vairāk patīk vērot lapiņas un ziediņus- kā viņos atspoguļojas tas, kas bijis raksturīgs saknēm. :) Lielais nejaušību meistars Gadījums ir tik interesanti izkārtojis pazīstamās iezīmes- vienam ziediņam šīs saknes izskats, bet otras saknes raksturs, citam atkal pavisam krusteniski otrādi...Reizēm pavīd pazīstama izteiksme, tad atkal raksturīga reakcija, un tas viss tik interesantā sajaukumā, ka nespēj vien nobrīnīties, kā tas dabā iekārtots. :)

neko  Šinī "skrienamā laikmetā" saknes ir vienīgais, kam ir vert pievērt uzmanību. Viss pārējais plūst un mainās.

kosrem  Varbūt runa iet par dzimtas saknēm, tad man būtu daudz ko teikt. Tas ir totāls izpētes darbs, kas prasa gadus.

riebekle  Man skolas laikā lika izvilkt saknes. Dažādas - bietes, burkānus, runkuļus, kvadrātsaknes.

jurks  Protams, viennozīmīgi pareizi, manuprāt, pievērst uzmanību saknēm! Bet tas nav tas vieglākais uzdevums, jo mūsu skatieni, kā likums, ir vērsti pret debesīm! Un laika deficīts, un mums " svarīgas" informācijas lavīna, vai neapdraud šo mūsu, tik smalko, sakņu sistēmu, vai neizskalo tās? Cik daudz laika mēs varam atļauties veltīt saviem tuvākajiem, saviem vecākiem, vecvecākiem?

Drole  Ja saknes sirmas, jaalieto aknas, citaadi bez B12 var nodziivoties liidz alcheimeram.

nakunakutekuteku  Jā,viss plūst un mainās,un,kad tu cilvēks gribi kaut ko uzzināt par senčiem-izrādās vairs īsti nav kam pajautāt.Žēl.Jaunībā nebija interese,tagad nav iespējas.Morāle tikai viena-ragavas jātaisa vasarā.

TuvaaTaale  Laba tēma. Dzimtas saknes noteikti domāts. Ir bijis darīts.

jurks  Protams! Arī dzimtas koks ir ļoti svarīgs, bet, tikkai mans personiskais viedoklis, ir nepieciešamība pēc dzīvās saskarsmes, kas mūsdienās, varētu būt diezgan grūts pārbaudījums, jo mūsu intereses ir vērstas uz jaunas informācijas iegūšanu, daudz ko interesantu, dzīvei noderīgu, bet ko interesantu varam uzzināt klausoties atkal un atkal vienu un to pašu dzīves stāstu? Tomēr ir brīži, kad mēs to novērtējam augstāk un tas ir tad, kad stāstītāja vairs nav!

Liepa53  Tēma pašā laikā. Latviešiem līdz Mārtiņiem ir Veļu laiks. Jaunībā jau daudz par saviem senčiem neaizdomājas. Tikai, kad aiziet vecāki, saproti, kad nav vairs kam pajautāt, kā bija.

Discreta  Tavs jautājums man liek domāt par latvietību. Un šobrīd, 100 gades sakarā, vēl jo vairāk it kā. Manas saknes laikam ir diezgan dziļas, jo nespēju sevi iedomāties dzīvojam citā valstī. Kaut vai pastalās, bet tomēr dzimtenēm. Žēl, ka to nespēju iedot bērniem. Tie tādi kosmopolīti aug.

fargo  tā nav, ka cilvēces skatieni "ir vērsti uz augšu". tas nav tā. nekad nav bijis. jo ja būtu, tad nebūtu gandrīz nekā no tā, kas ir slikts.
cilvēce ir it kā apsēsta ar nepareizo izvēli. ja notiek tās prāt, tad izvēle, kā likums, nav laba. ja apstākļi tomēr spiež, tad gadās, ka ir.
tālāk. un pat neskatoties uz to, ka izvēles ir sliktas, šis un tas notiek labs. bet tās nav sekas. un likumsakarība starp to liecina drīzāk par to, kas ir pasaules likumi un kas ir cilvēks to sfērā(vismaz daļēji).
"skatieni uz augšu" ir izņēmums(kurš nu ko ar augšu vai apakšu saprot).

piemēram, ir divi sabiedrības modeļi(variācijas to starpā ir vēl) - morālā un amorālā. norma ir amorāla sabiedrība, kurā indivīdi nepārkāpj likumu bailēs no soda. morālā sabiedrībā indīvīdi nepārkāpj normas, jo tā vēlas.

vai tu saproti atšķirību? un gandrīz jebkura sabiedrība cilvēces vēsturē ir amorāla, ar to svarīgo niansi, ka satur to kopā likums, kurš soda izpausmes, kas to pārkāpj?

jurks  Noteikti ir sakarība- jo tālākā pagātnē mēs iespiežamies apcerot savus seņčus, jo, savukārt, salīdzinoši ar koku, mēs dziļāk laižam saknes zemē, iesakņojamies, tā teikt. Patiesībā, cik tad tālu mēs varam apzināties savus senčus, bet viņi ir tik pat reāli bijuši divsit, trīsimt, tūkstots gadus tālā pagātnē, jo mūsu dzīvības ķēde nav pārtrūkusi no paša dzīvības rašanās brīža uz zemes! Un pāri visam augstāk minētajam ir dzīvais kontakts ar mūsu tuvākajiem jau šobrīd, jo, patiesībā, vai ir kas vērtīgāks par to?

AivarsN  Šobrīd civilizācija dzīvo pēc principa,saraut visas saknes ar pagātni,tās likumiem un vērtībām,lai radītu trulu,primitīvu, viegli vadāmu un kontrolējamu indivīdu baru. Līdz šim tas lieliski izdevās,bet tagad jau vērojama tautas atmoda un vēlēšanās atgriesties pie cilvēciskām vērtībām.

jurks  fargo! Paldies! Jā manis rakstītajā varēja saprast, ka domātas ir garīgās debesīs! Es domāju par fizisko- primitīvo-" ar degunu mākoņos".

Paula6  Manas saknes man ir ļoti svarīgas, jo tā ir mana stiprā aizmugure un par tām mums ir vesels stāsts uz 33 lappusēm, izzināts un saglabāts mums un nākamajām paaudzēm. Visa dzimta sapulcēsies 17. novembrī..tas ir mūsu spēks un lepnums. Novēlu visiem, kamēr var un ir kam lūgt un prasīt atmiņas, saglabājiet to!

rokons  Šajā saitā tik dziļi filosofisku tēmu nez vai vērts cilāt. Tajā ir pārāk daudz pagātnes aspektu.
Katram savs viedoklis un dzīves pieredze.
Bet manuprāt būtība ir tajā, ka dzīvojot Latvijā es jūots labi, ar savu darbību esmu kaut ko sabiedrības labā devis ( kaut vai pilnībā nodokļus maksājot ), tikai es negribu savus pēctečus piesaistīt pie vietas, jo katram dzīvē savs ceļš ejams.
Kādi laudis bijuši pirms manis - ir jau interesanti, bet maz ko dod. Kas sasniegts, tas sasniegts ar paša iniciatīvu, un likteņa labvēlību.
Vecāki jau iedod dzīves impulsu, bet tas der tikai agrā jaunībā, jo zināmā vecumā pats sevi vadi un stūrē.
Un vēl svarīgi izprast kurā brīdī jāļauj bērniem pašiem veidot svu dzīvi, un cik tļau rūpes pārvēršas par uzmaācību, nedod dies despotismu.

Geisha Esmu pētījusi savas dzimtas saknes un mudinu arī meitas un mazdēlus zināt savu ciltskoku. Man ir ļoti svarīgi uzturēt labas attiecības ar radiem. Neko sliktu... nākamās atbildes