Saknes! Lūk šāda tēma ienāca prātā!
Domāju ka labi iekļausies visā šajā P.A tēmu virsrakstu parādē!Vai izdodas veltīt tām pietiekoši daudz uzmanības, šajā skrienamajā laikā? Un ko mēs ar šīm saknēm varētu saprast, un kā par tām rūpēties, un vai mūsu labklājība ir saistāma arī ar šo mūsu sakņu stiprumu? Izklausās,noteikti, kaut kā jokaini, par kaut kādiem sakņaugiem iet runa?
Geisha Esmu pētījusi savas dzimtas saknes un mudinu arī meitas un mazdēlus zināt savu ciltskoku. Man ir ļoti svarīgi uzturēt labas attiecības ar radiem. Neko sliktu par savu radu saimi teikt nevaru. Katrs ar savām blusiņām, bet kopumā ļoti jauki cilvēki.
av2
ja dziivojam kaada noteiktajos raamjos, tad tu esi malacis, taa sanaak? Garlaiciigi gan...un stulbi.
Ja cilveeki intensiivi, bet gudri , zagdami savaac miljonus, un tu pa nakti nozodz tos miljonis vinnam "no skapella", tad kurss ir sliktais ? Rezultaats, vai iemesls, a?
jurks Protams, viss atduras pret sirdsapziņu! Ja jūties labi, tad viss ok! Vairumā gadījumu cilvēks uz sevi skatās kā no malas- kā es izskatos citu cilvēku acīs- labs vai slikts! Bet agri vai vēlu viss nostājas savās vietās un visspēdējais vārds, un spriedums būs Tā Kunga pusē! Viņš redz un zin visu, lai cik arī mēs virtuozi netēlotu un nemālētu savu tēlu!
A34 Šitādi te - visi stabili!? Diemžēl gan savu māti, gan sevi pašu, gan citus dzīvos tuviniekus uzskatu nevis par stabilām saknēm, bet par mūžu klejojošu jautājuma zīmi. Skaidrs, ka bērni ņem par pamatu vecākus un uzticas, ka vecāki nemainās, bet tā nav
jurks Cik cilvēku, tik piredžu! Bet mēs esam tie, kas var ar savu rīcību un lēmumu dziedināt savas saknes, ļaut šim dziedinošajam spēkam darboties tajās! Līdzīgi kā atgriezeniskā saite- ne tikai mēs atkarīgi, salīdzinājumā ar koku, no saknēm, bet arī mūsu saknes atkarīgas no mums- mūsu rīcības, labsajūtas un tt. Ticīgiem cilvēkiem ir tāda iespēja lūgties par savu ciltskoku, baznīcā priesterim pieteikt aizlūgumu šajā nodomā, un atbildes reakcija ir- dziedinoš efekts saviem bērniem!
rokons
Ja nerunājam par ģenētiku, tad katru ietekmē tie kas viņu audzina. Tātad labākajā gadījumā vecvecāki..............senāk- tukšums, vecas bildes, ja ir.
Patreizējās iespējas arī skaņu un kustīgu attēlu var sglabāt.
Tik ko tas mums dos?
Saknēm jēga tik ilgi, kamēr aug. Pēc tam lidojums, kas pašam jāpārvalda.
jurks Piekrītu! Bet tomēr mēs sevī nesam līdzi daudzas jo daudzas šīs mūsu iepriekšējās paaudzes, un notikumus, kuros tās ir iesaistījušās, kaut arī nekādu materiālu liecību nav saglabājies, bet zemapziņa un garīgā atmiņa ir daudz plašāka!
rokons
Par to, ko nesam sevī, grūti spriest.
Ko darīja mans vecvectēvs, un vai tas iespaidoja mani, nav nekādu iespēju pārbaudīt.
Iespējams ir jel kas, tikai cik tālu tas atbilst patiesībai - neatbildāms jautājums.
Var jau pasekot piem. mākslas līniju, kas ir populārāka jau senlaikus, tomēr kaut vai Johans Štrauss izsekojams tikai divās paaudzēs. Tālāk - nekas.
Senču pagātnes ietekmi uz mums nevar nedz pierādīt, nedz apstrīdēt.
Katrs izvēlas veidu, atstāt kādas pēdas dzimtas nākotnei, jeb ne. Lai paliek 3 paaudžu līmenī.....divas iesp;ejas :)
Drole
"Senču pagātnes ietekmi uz mums nevar nedz pierādīt.." Sho to var.
https://youtu.be/ReCvreRPdeY?t=31
8:40
jurks Patiesībā ir tā, ka mēs dzīvojam pasaulē, kas balstās uz mūsu ticību- mēs ticam un pieņemam to par patiesību, bet , ja ļoti gribētos, tad visu var apstrīdēt, tā pat kā , piemēram ar relativitātes teoriju, vienkārši attīstoties prātā spējām rodas jauni izaicinājumi, kas pārkāpj ierastās pasaules saprašanas robežas! Un, proams, garīgais ir tas, kas nepakļausies nekādiem pierādījumiem nekad! Jo tas ir apjaušams tikkai garīgi! Salīdzinājumā varētu minēt mehāniku un elektroniku, nevar ar mehānikas līdzekļiem izprast kompīša darbību, lai cik advancēts būtu āmurs vai stelatslēga, neizdosies nekad izprast tos procesus, kas notiek kompja procesora mikrenē! Kaut kā tā tēlaini!
111zaagis111 Vienīgā patiesā patiesība ir tāda ka patiesības patiesībā nav .
rokons
Dabā ir pieņemts princips, ka izvirza teorijas, tad veic vairāk vai mazāk atbilstošus eksperimentus, un ja rezultāti ir daudzmaz sakrītoši un vairākkārt atkārtojami, tad pieņem, ka tā ir dabas likums.
Galileja eksperimentus no Pizas torņa neviens neapstrīdēja, tā rezultātā G konstante ir pieņemta kā pareiza.
Nedomāju, ka pasaule balstās uz ticību, jo tā ir cilvēka fantāzijas produkts, tomēr katram ļauts domāt kā vēlas. Jebkāda fantāzija, kamēr eksperimentāli nav apgāzta, ir ar tiesībām eksitēt.
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 32 (kopā 32) |
