Kas ir lielāks cietējs šķiršanās gadijumā?

Dzhaz  Nu,noteikti jau tie lielākie cietēji ir bērniņi! Lūk,par piemēru tepat OHO palasot sieviešu anketas un atiecībā par bērniem,ļoti daudzām sievietēm ierakstīts - 1,2 vai 3 bērni un ka nedzīvo pie viņas! Secinājums - bērniņi dzīvo pie tēva vai pie vecvecākiem,kamēr pa to laiku mammas plosās apkārt ! :(

Agatem9  Pat ja vecāki izšķiras gudri un saprātīgi un bērni dzīvojas abās vietās, cik nu tas sanāk, vienalga bērniem sāpe velkas līdzi, diemžēl to mēs nevaram izmainīt, lai cik labi saprotas vecāki šķiršanās gadījumā. Tāpat skolā dažos fragmentos parādās apziņa, ka esam šķirta ģimene, soc. zin, prezentējot un stāstot par ģimeni kā tādu, tā sāpe bērnu domās uzvirmo. Jo gribas jau to tēti ikdienā, nevis tikai izklaižu brīžos klāt.

anis  09:50-tas jau izskatās pēc mēģinājuma trāpīt zem jostasvietas... Daudzām jau mazbērnu laiks!
Bet par jautājumu-cieš visi! Sabruka pasaulīte un gruvešos ir viss un visi! Tas gan attiecas uz pilnām ģimenēm. Kāds sajuka,kāds neizturēja ikdienu,bet cietēji ir visi. Var tikai mēģināt mazināt šķiršanās radīto postu un nelabvēlīgo ietekmi. Te domāju par atbildīgiem cilvēkiem...

Svece  Kā Bumbastikam patīk meklēt cietējus un ciešanas.Viņam par godu kalendārs pilns ar genocīda dienām. Uzskatu ka cietēju nav - ir i lieliska espēja sākt ko jaunu un darīt to labāk un neatkārtot iepriekšējās dzīves paridigmu kas noveda pie šķiršanās. . Arī bērniem no tā ka vecāki dzīvo kopā bet ir nelaimīgi nekā laba nav.

111zaagis111  Advokāti tie noteikti nav.

Ulrika  Nav ko DRAMATIZĒT!
Zinu pārus, kur abi vecāki dzīvoja laimīgā laulībā, ar mīlestību vienam pret otru, bet viņu kopīgais bērns cieta autokatastrofā un nomira jauns esot.
Zinu pārus, kur bija abi vecaki, bet dzīvoja kā suns ar kaķi, bez savstarpējās mīlestība - uzskatu, ka tajā gadījumā bērni cieta visvairāk.
Bumpastiks, kurš te jau paguvis izblamēties uz pilnu klapi, lai dodās taisnā virziena pie psihoterapeitiem, ja netiek galā ar savām jūtām, emocijām un dzīvi.

vnk_cilveks  cietēji ir visi, bet visvairāk cieš bērni un mājdzīvnieki!

ketija64  Viss atkarīgs no tā ,kādā vecumā šķiras..manā gadījumā, abi bijām ieguvēji un neviens necieta :)

neko  Vispār jau visvairāk cieš apkārtējie kam pēc tam no tādiem cietējiem gadiem jāklausās žēlošanās.

neko  Bet ja mazliet nopietnāk par bērniem; ja cilvēki spējīgi visu sarunāt un cilvēciski vienoties, tad neviens īpaši necieš ne kopā esot ne šķiroties. Ja nav spējīgi normāli sarunāties, tad nekas labs tur nav ne kopā esot,ne pēc tam.
Citiem vārdiem sakopt - ja bērniem ir paveicies ar sakarīgiem vecākiem, tad viss būs kartība neatkarīgi no attiecību statusa, ja nav paveicies, tad slikti būs jebkurā variantā.

Ja par pieaugušajiem tad tas pats; sakarīgi ātri vien atrod ko citu un gadiem necieš. Bet tie kas cieš pamatā paši vien ir vainīgi, ka nevienam nav vajadzīgi.

Caune  Vislielākie cietēji ir nerealizētie sapņi. Viss pārējais ir tieši pakārtots bijušā pāra pārstāvju veselajam saprātam.

jurks  Bez ciešanām šajā saulē neiztikt, lai cik dikti mēs piepūlētu savu prātu un saprašanu, izdomājot visneiedomājamākos apvedceļus, labs trenažieris prāta mukuļiem. Bet svarīgākais, ko gribu pateikt visā šajā tekstā- lai nekad nav jānodara ciešanās otram- tuvākajām- vājākajām- kur nu vēl mazākajam!!! Jo stiprākajam nodarīt pāri neizdosies, ja izdosies, tad tas dārgi maksās, bet arī mazākajam nodarot pāri atmaksa būs neizbēgama, var būt sākumā var likties, kā baidīties nav pamata, bet zeme ir apaļa!!!!

jurks  Un ātrā doma par vieglu problēmas atrisināšanu ar šķiršanos ir kaut kas līdzīgs strausa rīcībai- iebāžot galvu smiltīs, jo šim solim ir tālejošas sekas kas, kā likums, izvēršas vēl biedējošākā scenārijā, kā tajā teicienā- no vilka bēdz un lācim nagos tiec! Protams, viss šīs dramatisms ir saistīts ar apstākļi, kad ģimenē jau ir bērni! Jo tas ir nopietni, mēs iesaistamies cilvēku likteņos, bieži vien neapzināti! Bet sekas ir neizbēgamas!

liedags1  Šķiršanās, jā, zināmas ciešanas..visiem, abiem šai situācijā iesaistītajiem, viennozīmīgi arī bērniem...visvairāk...bet tikai no abu šai situācijā iesaistīto pieaugušo lomas ( cik patiesi mēs spējam būt viens pret otru)ir atkarīgs..kā veidosies dzīve tālāk, cik daudz mūsos bus saglabājusies savstarpējā cieņa un sapratne, kas nepieciešama īpaši tiem pāriem kur paliek bērni, kas nebūt nav vainīgi, ka divi cilvēki , kas ir nodzīvojuši zināmu laiku kopā ir tik gļēvi, ka nespēj izrunāt savas problēmas, bet toties uz urrā ir spējuši gadu gaitā uzkrāt aizvainojumus , ko nu pie situācijas kad šķiršanāsir neizbēgama var izmantot kā lētu ieroci bezjēdzīgā cīņā, paši nesaprotot par ko..

jurks  Šo laiku varētu raksturot kā pārbaudījumu, esam izlutināti un ambīcijām bagāti, nepacietīgi, ātri viss apnīk un pi pirmās izdevības, aibildinoties ar viskautko, mūkam no grūtībām! Reti kurais izturēs, bet nu tā tas ir!

LaskovijMerzavec  Cietējs ir tas, kurš grib sevi uzskatit par cieteju

Svece  Jurks. Jūtama baznīcas biznesa projekta ietekme- radīt cilvēkam vainas sajūtu un tad slaukt viņu. Sakarināt birkas , sabiedēt un tad parādīti tipa izeju - lūdzies , nožēlo , ziedo....

Slikta ir nevis šķiršanās bet nespēja būt laimīgiem kopā. Problēmu nevar atrisināt ar šķiršanos - ? Konkrēto attiecību problēmu var. Un jamācās un jāsaprotko esi darījis ne tā. Jamainās. Jādomā. Jāaug.

raudinja  To kuru izdzen no mājām,,

nakunakutekuteku  Bērni,bērni un vēlreiz bērni.Ja neticiet-pajautājiet šiem nu jau pieaugušajiem bērniem,kā viņi toreiz jutās,ko domāja utt.Vecākiem būtu jānokaunās,jo viena pagale nedeg,tātad brāķis kopīgi radīts,bet šķiroties jau katrs domā tikai par sevi.

jurks  Svece! Neuztver personīgi! Es vispārīgi, par lietas nopietno raksturu! Un vēl būtu baigi labs attaisnojums visām mūsu rīcības postošajām sekām, vienkārši, pieminot šo, tādu kā paroli- baznīcas biznesa plāns- un viss tiek anulēts! Bet tomēr, iespējams, šis gājiens ilgtermiņā būs nederīgs, jo nodarītā sāpe otram cilvēkam nekur nepazūd, tā cieš un gaida atmaksu! Padomā pats- ja kāds Tev nodarītu sāpi visas atlikušās dzīves garumā, kāda būtu tava attieksme pret pāridarītāju? Noteikti jūsmotu par notikušo, ar vārdiem- tā man arī vajadzējo, jo sen jau to biju pelnījis!

Undiine Es biju LAIMĪGA, proti, jutos labi, kad mamma izšķīrās no mana biol. tēva [vēlāk, kad biju pieaugusi, pati varēju pārliecināties, kāds PSIHOPĀTS viņš bija... nākamās atbildes