Kas ir lielāks cietējs šķiršanās gadijumā?

Undiine  Es biju LAIMĪGA, proti, jutos labi, kad mamma izšķīrās no mana biol. tēva [vēlāk, kad biju pieaugusi, pati varēju pārliecināties, kāds PSIHOPĀTS viņš bija bijis].

No pers. pieredzes izdarījumu secinājumu, ka bērni cieš tikai tāda gadījumā, ja jāatrodās pie tādiem vecākiem [vienalga, viena vai abiem], kas savas ciešanas nodo bērniem [jo bērni UZSŪC tās izjūtas vai emocijas, kā jūtās vecāki].

Vecāku, vienalga, viena vai pārī esošu, pienākums ir, vispirms būt laimīgiem pašiem. Tad arī bērniem būs visas iespējas justies apmierinātiem!

jurks  Vecākiem- abiem vai vienam justies laimīgam, lai tas tā būtu- tam vienam ir jāmeklē otru, atrodot jāveltī tam laiku, bērns paliek maliņā, un kad abi sagrib savu kopīgu bērniņu, ko tad? Protams filozofēt var bezgalīgi, tas neko daudz nemainīs šajā traģiskajā statistikā. Vissvarīgākaiš ir- pirms dari apdomā divreiz; septiņreiz nomēri pirms nogriez, jo, ja mēs varētu redzēt visā asumā šī jautājuma nopietnību, mēs runas spējas zaudētu! Tāpēc lai Tas Kungs mūs pasargā, savu ambīciju uzplūdā, nodarīt pāri vismazākajam un neaizsargātākajam! Dimžēl mūsu sabiedrības līmenis šajā jautājumā vēl ir arhaiskas sabiedrības līmenī!

Undiine  jurks:
nevajag dzīt tukšu demagoģiju, balstītu uz šabloniem vai no pirksta izzīstiem stereotipiem.
Dieviņš mūs visus, tikai katru pa savam, bet ikvienu, mācījis, ka grēks ir justies nelaimīgiem!

jurks  Bet svarīgi ir- lai mūsu laime nebalstās uz citu nelaimes! It sevišķi ja tie ir vājākie un mazākie! To jāiekaļ mūsu sirds plāksnēs! Labāk upurēt savu laimi otra- vismazākā labā, lai viņš ir laimīgs! Vai tad tas nav pareizi? Protams, dzīvē ir savādāk, stiprākais, bieži vien, steidz savu pārsvaru izmantot savā labā, tas attiecas uz netāliem indivīdiem!

Undiine  jurks: upurēties gan nevajag!
sorry... ;)

jurks  Protams ka nevajag! Dzīvo viegli, nepiespiesti, tur kur patīk un kā patīk! Ja rodas kāds šķērslis tam, tad ar vieglu rokās kustību traucēlis ir novērsts, runa ir par nejaušī radušās dzīvības izbeigšanu, tas jau arī ir pie tā visa pieskaitāms! Kāda nākotne mūs sagaida, kurš būs tas, kas mūsu vietā upurēsies?

Undiine  jurks:

Es Jūs nesaprotu, par ko Jūs runajat?! Kādi vēl upuri vajadzīgi? Kam tie upuri vajadzīgi?! Kāda vēl dzīvības izbeigšana?! Par ko iet runa???
Jums, Jurks, laikam jāatiet no datora, jāpalūdz Dieviņam slikto domu noveršanu un jāatpūtina prāts no i-vides.
Aizdedziniet sveci, Jurs!
Dievs ir ar musm visiem!

Svece  2018-11-11 18:25

Ir nodarījuši man sāpi - ja ne visas dzīves, tad n gadu garumā un jā- mana attieksme ir - es esmu to pelnījis. To nebija viegli atdzīt , nav viegli iekāpt citu "kurpēs", paskatīties" uz sevi ar citu acīm.

Nodarītā sāpe gaida atmaksu ? Bet vispār ir divi ceļi - zobs pret zobu vai piedot sev un otram par sāpi un dzīvot ar iegūto pieredzi tālāk laimīgi.

Kurts69  lielākais cietējs ir bērni. Ja abi vecāki ir bijuši pieskaitāmi.

jurks  Protams, piedot pāridarītājam ir ideālais variants lai turpinātu normāli dzīvot! Bettt... Einu iestāsti tam otram- cietušajam: tev ir jāpiedod man, ja gribi mierīgi dzīvot!! Vispār bezgalīgs process, vienīgais ko var secināt, domā pirms dari, jo uz spēles ir liktas lielas likmes- sava paša un otra cilvēka liktenis!!

111zaagis111  11:48.
Cilvēki daudz par daudz domā un par maz jūt. Ja vēl jūt kaut ko par sevi , tad citu sajust galīgi nemāk. Uz spēles liek likteņus ja spēlē ar revolveri krievu ruleti ,citādās spēlēs neviens nezin kur liktenis pie kādas versijas aizvedīs. Vispār spēles būtība ir pati spēle , ne tikai rezultāts.

Otram nekas nav jāstāsta , tiekam paši ar sevi galā.Mainies pats un mainīsies pasaule un arī tas otrs kas ir pasaules daļa.

Piparkuka  Protams, ka sieviete...
Daudz apkārt ir gadījumu, kad vīrs jau drīz pēc šķiršanās (ja ne otrā dienā dažs) jau ir pie citas. Pat, ja teicis, ka nekad vairs neprecēsies, nesaiesies ar sievietēm utt...:)
Sievietei (ja nav jau īsts un stabils partneris) kaut kā tā uzreiz nesanāk. iT KĀ JAU SANĀK, TAČU NE TIK LABI, LAI PRECĒTOS.

Piparkuka  Un vispārēji raugoties- bērni un sieviete.

Piparkuka  Un vēl- ja par to tikšanos ar tēvu- nu taču viņi var tikties, cik tik uziet un pat vairāk atrasties vai kontaktēties ar tēvu.
Tas nav būtisks šķiršanās gadījuma jautājums.
Jo adekvāts tēvs, kā jau atbildīgais, daudz vairāk "ņemās" ar bērniem. Vispārēji.

Shalom  Tāpat vien jau neviens nešķirās, ja kopā vairs nejūtās laimīgi neredzu iemeslu vienam otram un bērniem turpmāk bojāt dzīvi. Nu ja pēc šķiršanās vīrietim nav iespēja jebkurā normālā laikā tikties ar bērniem, tad sievietei, kaut ka nav kārtībā ar galvu un labi vien bija, ka pasķīrās..