Vai kādu par to drīkst nosodīt vai ko pārmest?

Epifanija  ja nebūtu sliktā vai cilvēki atpazītu labo? kāds tad būtu - tas labais, pierasta un pašsaprotama lieta, kas neienestu cilvēka pasaulē brīnumu, prieku, siltumu.. tagad sastopot labo es varu teikt, ka caur to es piedodu pasaulei slikto! viss ir mijiedarbībā un ja manis nebūtu - brīvās sievietes vai Lusijas tante varētu lepoties ar savām sudrabkāzām, bet vai brīva sieviete ir kas sliktāks, kā nebrīva, kas ir tas, kas drīkst mūs katru no malas nākt vērtēt, sašķirojot labajos un sliktajos?

Luusila  Epifānij, kas nosoda tavu brīvestību? Tak citiem pie kājas. Nosoda kaut ko citu; ja nesaprati, neko darīt.
Atskatoties uz savu dzīvi, es tiešām sajūtu lepnumu. Gan par izaudzinātajiem bērniem, gan to, ka esam ar vīru tik ilgus gadus kopā nodzīvojuši, gan to, ka joprojām jūtamies labi viens otra sabiedrībā. Tā nav nekāda nebrīve, tā pat nevar tāda būt, jo ir mūsu pašu izvēle.
Nedaudz pārsteidzoši bija uzzināt, ka tas kādiem atsevišķiem personāžiem šķita apsmiešanas un nicināšanas vērts, bet nu ko darīt. Mēs tiešām esam dažādi un ar dažādām dzīves vērtībām. Tad, kad tu, Mavam pielīzdama, ņēmies apsmiet- vai tā nebija visīstākā šķirošana? Tad nebrēc, ja pati dari.

Eneile  16:06. Viena lieta ir ļaunu apstādināšana. Cita ir nosodījums, kas būtībā ir nicinājums. Savukārt nicinājums ir apziņa, ka es esmu labāks par to otru.
Bet. Mums katram ir savs starta komplekts. Gēni, raksturs, vide, kurā mēs esam veidojušies. Un, izejot no šī starta komplekta, katrs peras pa savu dzīvi kā nu māk, atbilstoši savai izpratnei. Un to izpratni neviens no malas cilvēkā nevar ielikt.

fargo  12:11

eneile, visa šī nostāja, pati par sevi, ir caur un caur liekulīga. jo visi cilvēki(izņemot divus), kas šeit iestājas par netiesāšanu, tiesā un kritizē NEVILCINOTIES, kad to uzskatīja par nepieciešamu.
bet... kā? kā tad tā?
lūk, kā ir.
cilvēki nevēlas, lai kāds "tiesātu" tās parādības vai uzvedību, kas viņiem ir
a: pieņemamas;
b: dara tā paši;

un iznāk situācija, kurās viens un tas pats cilvēks vienā gadījumā uzstāj "nē, nē... tev nav tiesību šo vai to kritizēt", jo ir a vai b. bet citā gadījumā, tieši tas pats cilvēks tiesā un kritizē kaut ko citu no panckām ārā, jo tas ir saskaņā ar viņa uzskatiem.

rezultātā, "netiesāšana", ir ļoti specifiska, saskaņā ar situāciju, kurā tā ir izdevīgai vai nav izdevīga.

nu, piemēram. laulības pārkāpšana. cilvēks ir laulības pārkāpējs. un jūtīgi uztver, ja kāds kritizē viņa šo darbus. bet nevilcināsies kritizēt, piemēram, kādu ierēdni, ja tas ņems kukuļus.
krieviski ir tāds jēdziens "izbirateļnoje pravosudije". un tas ir, kas šeit notiek.

atkārtoju, cilvēki, kuri šeit iestājas par netiesāšanu, kritizē nevilcinoties, kad to uzskata par vajadzīgu. tikai negrib, lai tiktu kritizēti morāli pārkāpumi, kuros iesaistīti viņi paši, kaut kādā veidā.

Eneile  Fargo. Redzi, tāpēc, ka es reizēm aizsvilstos un veiksmīgi kādu nosodu vai izsaku spriedumus par kādu, es neteikšu, ka tas ir labi. Jā, es arī mēdzu ieslēgt taisnprātību. Bet tam nav labas sekas priekš manis pašas. Kad cilvēks ieslēdz taisnprātību un izslēdz žēlsirdību viņš kļūst ciets kā akmens bluķis un patiesībā nobloķē pats sevi.
Tāpat man ir bijušas situācijas dzīvē, kur es ar putām uz lūpām būtu teikusi - es nesaprotu, kā tā var, tas neattiecas uz mani, nemūžam! Es neesmu tik stulba, lai tā rīkotos! Un bladāc! Pārsteigums - esmu es tieši tik stulba. Un vēl vairāk. Līdz ar to, es gribu būt uzmanīga ar spriedumu izteikšanu. Jo es neesmu pārliecināta vai vienā brīdī neizdarīšu ko tādu, ko savu mūžu no sevis nebūtu gaidījusi.

fargo  tu pareizi saki par to, ka arī jābūt vienlaicīgi iecietībai un arī uzmanībai. jo ir svarīgi motīvi. kas motivē kritiku? nolikt kādu gar zemi, vai izgaismot to, kas nav pareizi.

bet kas notiek mūsdienās rietumos(jo runa nav tikai par tuvāko apkārtni), ir kultūra, kurā cilvēkos tiek kultivēta visatļautība, infantīlisms un narcisisms. viena no spilgtām izpausmēm tam ir tā, ka cilvēki, arvien lielākā skaitā, notic un paši deklarē, ka viņu rīcība nedrīkst tikt kritizēta.

es nevaru iedomāties, kā tas var būt, ka cilvēks jūtas tāds ercens, ka paziņo citiem: "tā! es darīšu tā, kā uzskatu par vajadzīgu, bet nevienam, dzirdat?, nevienam nav tiesību kritizēt ne mani, ne manu rīcību! sapratāt?"

un kā jau te minēja, lieta ir tā, ka ir tieši otrādi, tas ir šis cilvēks, pašieceltais ercens, kuram nav tiesību šai gadījumā. nevis citiem. jo viņam NAV tiesību uz citu cilvēku apziņas brīvību izvērtēt, domāt, izteikt, uzslavēt vai kritizēt kā viņi uzskata par vajazīgu. jo kas notiek, ir tas, ka indivīdi kļūst par maziem citu cilvēku brīvības uzurpatoriem - tev nav tiesību! it kā viņi būtu šo tiesību kaut kādi turētāji. viņi nav. bet otrādi gan ir. tiem "citiem" ir visas tiesības uz uzskatu brīvību, pat ja tas aizskar šo indivīdu, pat ja viņu domas viņam ir aizvainojošas vai nepatīkamas. tas IR viņu tiesības, kuras šīs narciss vēlas uzurpēt savu morālo ērtību dēļ.
un nariss šai gadījumā nav upuris, bet ir varmāka. un ne otrādi.

Jurijs1962Augums163  Manu profili Jurijs55 atkal nobannoja - jau 4 vai 5-to reizi, lai tagad nobanno i šitu, man vienalga - pēc tavas vai kādas Tessas prasības.
Tu neredzi sevi burleska, vīriešiem nedrikst niecināt tevi, bet tev viņus drikst - kā izteicies par mani ka man esot parāk daudz grumbas sējā lai es tev derētu, 2 stundas pirms musu sarunātas satikšanas.

Eneile  Fargo. Mhm, tas ir komplektiņš. Būtībā stāsts ir par terminoloģiju. Fakta konstatācija nav nosodījums. Taisnības teikšana nav nosodījums. Nosodījums ir attieksme.

burleska  Jurij, tas bija tik sen, ka es tiešām neatceros, ko tieši teicu, bet, jā, vēl joprojām domāju, ka mūsu tikšanās būtu bijusi kļūda. Ja aizvainoju, piedod.

Kurts69  fargo, nu viss ok, bet tomēr nevajag likumpārkāpumus - korupciju, izvarošanu vai slepkavību likt vienā līmenī ar sānsoli vai pamācīšanu dzīvot. Tas vienkārši nav gluži korekti.
Manuprāt te nav par ko diži lauzt šķēpus, jo vienas taisnības tāpat nebūs. un sacepties ar nav par ko.
Nedomāju ka ir kaut viens cilvēks uz pasaules, kas vispār itin nemaz nedomā kategorijās pareizs/nepareizs. Un tātad arī vairāk vai mazāk, bet vienmēr būs nosodījums. Bet mēs varam tomēr censties nebūt kategoriski un nedomāt par visu tikai kā par melnu un baltu. Tas arī viss.

burleska  Par to nedomāšanu- pareizs, nepareizs- jo vairāk tā nedomā, jo vieglāk dzīvot :)

SpoguliitisTM  Protams, ka var. It sevishkji ja tas taa maisa dziivot ta, ka vai aciis ceertas. Daudz te taadu ar galiigi shtruniigu un sabeigtu redzi... :)
Kam saka. Ja pats, tad otrs nepienjem kritiku. Ja pasham, tad, kaa mani var taa apvainot? Admini, paliigaa!!! :D

Geisha  13:34 nekad neesi uzdevusi jautājumu kāpēc tie precētie ir šeit? Varbūt otrs dzīvo jau gadu citā valstī vai ir slims. Un ko tad? Pamest slimo? Katram ir savi iemesli kāpēc viņš/a meklē seksa partneri.
Mīlestībai nav vecuma robežas. Tas ir tikai normāli, ja cilvēks grib mīlēt un mīlēts būt.
Cilvēki ap 60 gadu vecumu negrib būt par apgrūtinājumu saviem bērniem tāpēc arī meklē otru cilvēku ar kuru kopā vakaros varētu dzert tēju ar zemeņu marmelādi.

burleska  Geish, sasmīdināji :) Ja negribi apgrūtināt savus bērnus, tad nav ko kādu onku meklēt. Māte par apgrūtinājumu nebūs, bet var viss sagriezties tā, ka bērniem tas svešais onka jākopj, un tas jau ir bēdīgi. Esmu redzējusi, kā meita pēc mātes nāves mātes vīru, kas uz gultas, gadiem kopj. Diez kas nav.

Geisha  Buraleska, es Tev nepiekritīšu. Jā, māte bērniem nav par apgrūtinājumu, bet labāk ja māte čubinās ar savu večuku nekā pinās jaunajiem pa guļamistabu ar saviem padomiem. Tas ir tikai veselīgāk gan jaunajiem, gan vecajiem, gan mazajiem. Un manam onkam pašam ir savas 2 meitas. Tā ka manas meitas ir tikai priecīgas par to ka māte beidzot ir atradusi vienu sakarīgu onku. Es arī Tev novēlu atrast jauku onku ar kuru varētu vakaros baudīt smaržīgu tēju un pankūkas ar medu.

burleska  Paldies, Geiš, vienīgi maniem bērniem nekas nemainās, vai mammai tas onka ir vai nav :)

Brinumins7  Nevienu ne par ko nedrīkst nosodīt, katram dzīve sniedz savu mācību.

Brinumins7  Nevienu nedrīkst nosodīt.

Brinumins7  Protams.