Kur ir pazudušas emocijas?

Liepa53  Žults nospiež emocijas.

AivarsN  Tik saasināti uz visu reaģēt kā bērnībā,vairs nevar. Un tas ir normāli. Tik daudz kas dzīvē pieredzēts,ka grūtāk ar ko pārsteigt. Taču,ja kaut nedaudz ir saglabājusies saikne ar savu iekšējo bērnu,tad arī pēc 50 emocijas var sist augstu vilni. Pirmais cīrulis,vai žubīte,tauriņi un pavasara ziedi,skaista mūzika,vai laba filma var likt uzplaiksnīt spēcīgām emocijām. Kur nu vēl iemīlēšanās!

ne_meklejumos  Nekur jau emocijas nav pazudušas, tikai citas vērtības tās rada. Par sportu fanoju un pārdzīvoju vēljoprojām, nekas nav zudis.

uzplanaledus  Emocijas nepazūd, varbūt tās ir citādas. Ja kāda lieta neinteresē, tad jāžāvājas, bet aktuālās lietas vienmēr radīs emocijas.

Dalida  Nu, visam savs laiks, pieskaitāmie noveco ar godu.

kruela  ....tas jau vairāk atkarīgs no paša...jo es kā toreiz tā arī tagad bimboju skatoties Balto Bimu melno ausi....man visas emocijas vēl i savās vietās..... :-)

Dalida  Tava problēma.

mezmalis  Ar laiku viss mainās ,i gaume , i prasības aug , un jo lielāka izvēle no kā izvēlēties ,jo vairāk atšķirojam ,kam tērēt laiku skatoties...

Man bērnībā ļoti patika Daktere Kvinna , kad viņu nesen atsāka rādīt ,es nespēju saprast kā varēju kaifot par tādu garlaicīgu filmu , tagad vienīgais kas no tās filmas patika - bija Seimūras neatvairāmais smaids , viss pārējais garlaikoja - visām gari svārki līdz ar zemi - laikam tajā laikā vēl ērces nebija aplipinātas un varēja mierīgi slaucīt ar kleitu zemi!

Tāpat sportā vairs neskatos zvaigžņu spēles , jo tas pasākums ir garlaicīgs... Tas vairāk priekš puišeļiem ,kuri var ieraudzīt savus elkus visus kopā spēlējam , bet man svarīgs priekšnesums , tam jābūt ar 100% atdevi , nevis tikai uz 10%.

Skolas laikā varēja visādas eirovīzijas un ziepenes skatīties , tad tagad tikai dzirdot par tām jau slikti paliek!

Tas laikam likumsakarīgi , ar gadiem mainās intereses - mums tak visiem bērnībā patika multenes un vēl reklāmas varēja paskatīties , tad tagad retu reizi kādu muļčiku var palūrēt garām slēdzot ,drīzāk izvēlēsimies kādu citu raidījumu ,šovu vai filmu!

korneelija1958  Emocijas nekur nav pazudušas tās reizēm izpaužas dusmu veidā jo dusmas arī ir emocijas tikai ne tās labākās.Kādreiz prieks bija pavisam par citām lietām.Prieks par jauno dzīvokli ,prieks par jauno mašīnu un tā daudzas citas lietas.Tad kad tas viss ir iestājas tāda kā apātija jo kas tad vairs, viss taču ir un neko nevajag.Tad sāc skatīties apkārt un vērot.Kas to būtu domājis ,ka saulriets var mainīt krāsas ik pa brīdim.Piecos no rīta mežmalā tā mazā urdziņa kas tek ir dzirdama jau tālumā.Padomā cik tālu var sadzirdēt kur purvā kliedz dzērves.Tu sāc neviļus priecāties par tādām lietām kuras kādreiz neprati saskatīt un saklausīt jo nebija jau laika.Bija lielas lietas kuras tikai spēja iepriecināt.Tagad prieku var rast mazās lietās un dabā.Tur nu tagad ir tās emocijas mazos prieciņos.

anis  Nu,nezinu! Laikam jau atkal bērna prātā-patīk dr Kvinna un tikko skatītā"Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu"rādījās vairākas dienas. Sporta pasākumi ,arī kā senāk,neizsauc diez kādas emocijas,ja nepiedalās pats! Jā,atausa gan atmiņā J.Lūša zaudējums-2cm uz 100metriem...
Boba Bīmona fantastiskais lēciens-pareizāk sakot,tribīņu reakcija radioaparātā. Bet pavasaris tāpat šķiet brīnumaina pārvērtība. Dzirdot purvājā dzērves kliedzot pārņem tikpat nereāla sajūta...

SKUTERS  Ak diskusiju veicinātāj! Nešķiet, ka saviem 88 gadiem esi par spriganu?

puuuka  emocijas nekur nepazūd...bet kāpēc jāskatās,tas,kas nepatīk .../A tagad hokeja laikā žāvājos un domāju, ka varētu ātrāk pārtraukums pienākt, lai varu kafiju un maizītes sataisīt. Bet kino jau pirms filmas domāju - ak, dies, tagad 2 stundas te būs jāsēž - varētu tak ātrāk beigties!/...varbūt izvēlies labāk negaisa laikā pastaigāt gar jūru...domāju,kad emocijas būs kā bērnībā:)

coldlands  Bērnība raudāju tik ja ar siksnu baidīja, un arī tikai aiz pieklājības pret baiditaju. Dēļ emocionāla momenta TV , iešņukstet esmu pasācis tikai tagad, laikam testosterons sāk atkāpties, drīz zeķes sākšu adīt.

riebekle  Nekur nepazūd tās emocijas, tikai visu vajag darīt īstajā noskaņojumā - filmu skatīties tiešām tikai tad, ja to gribas skatīties nevis tāpēc, ka ieplānoji vai kāds līdzi pasauca, uz hokeju iet tikai tad, ja tas hokejs tiešām interesē nevis ieraduma pēc, u.t.t. Es varu paraudāt arī cilvēku pilnā vilcienā, ielasot kādu aizkustinošu epizodi grāmatā, varu darba laikā kopā ar kolēģi nosmieties līka kaut kādu infantilu izgājienu dēļ, varu pēdējā brīdī atteikt operu, jo man vairāk gribas palikt vienai un klausīties skumju mūziku. Nu bet, ja ir pazudušas emocijas, tad vajag tās sameklēt un palaist vaļā. :))

TomaatsSaulee  zinātnieki ir atklājuši ka vīriešiem kuri regulāri skatās porno samazinās smadzeņu pelākā viela. Degradācija. Tur tas iemesls.

Piparkuka  NU PATS VAINĪGS, ka TEV pazudušas emocijas!
Man gan nav. Ir gan asaras acīs aizkustinošos momentos, gan prieks par visu skaisto un apkārt notiekošo, kur nu vēl kino!!!:)

av2  taapeec, ka dziivojaam paarpilniibaa iisteniibaa. Filmas ssodien? Luudzu- kaadas 60 katru dienu, pilns Internets, un tv. Kaadas veel emocijas. Beerniibaa to indiaannu filmu gaidiiji meenessiem, un tad rindaa peec billeteem stundaam utt. Taapat ar muuziku bija, bija jaakker iespeeja kaadu no rietumiem atvestu LP nokopeet, un labu tehniku vajadzeeaj lai labi nokopeetu utt. Tagad? Telafonaa 9000 dziesmu, un...paklausiities nav ko. Masiinas tas pats. Kad pirmo zziguli nopirku, pat guleeju taaja, un katrs izbrauciens bija tiiraakais kaifs. Tagad? Ex, labaak nerunat par ssito. Paarpilniiba ir vissaa, un visur.

DaLila  Nu nez... vienkārši kkas cits tagad aizķer vai parauj, ne tas, kas bērnībā:) Jā, esam pārsātināti ar informāciju, bet patiesas lietas parauj enīvej:)
Un reizēm tieši otrādi - labāk jau gribētos, kaut būtu atrāvusies uz kādu seriālu vai bukiju, a ne savārījusi ziepes, kas emocionāli jāstrebj vel figviņzincikilgi :D

ne_tik_pareizs  nu a ko tu gribi no plakana ekrāna :) sieviešu apaļumi ir daaaudz foršāki :)

riks086  Jāskatās labas filmas vai izrādes, tad arī emocijas neizpaliks.... pirms nedēļas biju Nacionālajā uz "Pūt, vējiņi!" Seņkova režijā. Aizķēra, neraugoties uz sižeta zināmību. Pēc tam atcerējos, ka šo izrādi skatos otro reizi mūžā. Pirmā bija pirms 50 (!!!) gadiem, kopā ar vecākiem....

kosrem Interesantu grāmatu var izlasīt otru reizi, pat trešo reizi, bet ceturto, nu nekādi, jo viss ir zināms. Tā pat ar pārējo. Jūtas notrulinās. Interesants ir viss... nākamās atbildes