Dzīves plāni

Gunitaa  Labojums: KAS skrupulozi plāno...

Liepa53  Esmu sapratusi, ka plāni nepiepildās. Drīzāk nostrādā intuīcija. Un ir tādas sakritības, kas liek domāt par nenovēršamo.

Saulvita  Nē, nekad neplānoju. Bet atzīšos, dažreiz kaut ko ievēlos. Un tas vienmēr piepildās, lai cik ārprātīga nebūtu vēlme. Noteikums: nedrīkst vēlēties miljonu bez ieguldīta adekvāta darba. Un kad tā padomā, cik tur darba būtu jāiegulda, tad labāk dzīvot šodien, šeit un tagad

DanaL  Plānoju gan.
Bet rēķinos, ka būs nepieciešamas korekcijas.

Gunitaa  Saulvita, bet ir tak arī tādi, kam "nauda no gaisa" nokrīt bez īpaši ieguldīta darba, piem. tie, kas laimē lielas summas loterijās. :)

edding  Es plānot plānot nevaru, tad noteikti nesanāks. Tādēļ ļaujos.

JurisK  Nuu, ja ienaakumi paari 2000, laba izgliitiiba, veel ne gluzhi veca - kam gan jaaiespringst!:) Bet daudz - maz praatiigs cilveeks praataa modelee iespeejamos turpmaakaas dziives scenaarijus un meegjina noveerst negatiivos variantus jau laiciigi.

Stika  Katrai dienai gribi negribi minimums jāsaplāno, bet uz priekšu dzīvi neplānoju. Izglītība un darbs ir, gjimene un bērni tāpat, tāpēc globāls nekas nav, ko ieplānot vajadzētu.

Gunitaa  JuriK, ja uz mani tēmē, tad man dzīvē neviens neko uz paplātes nav pienesis, un visu, ko esmu nopelnījusi vai iegādājusies, tikai ar savu prātu un ilgus gadus sūru darba ieguldījumu biznesā. Diez vai visi būtu ar mieru ar mani mainīties vietām tajā nozīmē... ;)

krumuzagis  īsti nevar saprast ko lai plāno, ko un kad darīs vai ko vēlies redzēt ap sevi, jo ir dzirdēta atziņa, ka laime nav ārpasaulē

fargo  stulbs teiciens. atsmēre savai neizdarībai.

un ja visi plāni nepiepildas, tad tie ir štruntīgi plāni. labāk un reālāk vajag plānot. mērķiem ir jābūt izpildāmiem. piemēram, "pēc gada vēlos 20-30% lielāku algu", tad pafunktierēt, ko var darīt, lai to piepildītu. soli pa solim.

preilene  Tas atkarīgs, par kādiem plāniem tiek vaicāts.
Es plānoju savu laiku – kā gan citādi? Darbs, skola, nodarbības, tikšanās – viss ir sīki saplānots. Ja kaut kas mainās, viss tiek pārplānots. Nav tā, ka es plūstu pa dzīvi kā amēba – kur aiznesīs, tur aiznesīs.
Un tāpat ir lietas, ko neplānoju – tās gan pārsvarā ir tādas, kuras man nav svarīgas vai vienkārši nav iespējams saplānot.
Pārsvarā plāni piepildās.

Kaskaade  Plānoju, tas ir tikai normāli. Piekrītu, neizdodas infantili plāni vai arī nav īstais laiks iecerētā izpildījumam

Jessija  Jā, tā tas ir, "novērotāji no malas" redz tikai aisberga redzamo pusi-panākumus, bet to, cik smags darbs ieguldīts, neredz. Negrib redzēt arī to, ka katram ir citāds spēju slieksnis (dod Dies, LV par fikso prātu piedzimt D:). Negrib saskatīt to, ka tas veiksmīgais apskaužamais objekts ātri vien kļūtu veiksmīgs arī tad, ja samainītos ar tevi -novērotāju- vietām) Ka viņš pagatavotu limonādi no dzīves piespēlētā citrona!
Par loterijām runājot, Gunitaa, vai gadījumā nezini, kāpēc tad, kad jāizlozē nieka 1 tk laimētājs, skaistā latloto meitene to izvelk vnk ar roku no burciņas, bet kad runa ir par 100 tk, tad laimīgos ciparus izmet mašīna D: ) Tas jau tā kā būtu skaidrs, ka organizatoru rīcībā jau pirms izlozes veikšanas ir datorprogrammas izdotā infa, kuras kombinācijas nav izvēlētas, vai tad ne?
Ak, jā, jautājums par dzīves plāniem? Dot savu ieguldījumu jaunās paaudzes nākotnē, vienalga, savas vai draugu, vai abas kopā, jo, cik saprotu, ne balētā, ne zinātnē no manis jēgas nav bijis d:
Lives of great men all remind us
We can make our lives sublime,
And, departing, leave behind us
Footprints on the sands of time

nazis  Neviens plāns nav ideāls, bet arī pats sliktākais plāns ir labāks par nekādu. (to laikam izlasīju kaut kur). Vienmēr to ņemu vērā, un vienmēr esmu gatavs savus plānus mainīt par 180, ja vajag. Tāda dzīve.

Laimnese  Parasti plānoju ceļojumus, pasākumus...bet varu savus plānus mainīt ātri...Teiksim, pirms dažām dienām dēls pajautāja vai varu atkal atlidot...ja vajag, tad lidošu...pēc stundas man ir atsūtīta biļete. Un atkal lidošu kādas 14 stundas uz vienu galu...kaut varēju iet strādāt...bet ģimene man pirmajā vietā. Un tā tie plāni man mainās....

Kurts69  nemīlu cilvēkus, kuri dzīvo stingri pēc plāna. nemīlu kategoriskumu nevienā dzīves jomā. Tās ir robežas, sienas vai rāmji. saukt var kā grib. Un manuprāt tas padara cilvēkus kaut kādā mērā aprobežotus.

Vaukskis  Es vienkārši ļaujos dzīves plūdumam, ieplānoju vien kaut ko maznozīmīgu, pieļaujot, ka var nesanākt, bet tādās situācijās mierinot sevi ar domu, ka tāpēc mana dzīve neizbeidzas un, ja reiz tā, acīmredzot nebija lemts piepildīties un varbūt tā vajadzēja notikt, lai galugalā būtu labāk

AivarsN  Kādas kārtis dzīve iedalījusi,ar tādām jāspēlē,bet intuīcija pačukstēs priekšā vislabākos gājienus. Plānošana tiešām ir Dieva smīdināšana. Un kā lai nesmejās,redzot kā cilvēki atdod savu laiku,spēkus un pat veselību,pūlēdamies sasniegt mērķus,kuri viņiem nemaz nav vajadzīgi un nekādu prieku nesagādā. Atklāsmes un iespējas rodas pēkšņi un tās arī tūlīt vajag izmantot,negaidot kad beigsies realizācijas termiņš. Dvēselei zināms labāk,ko spējam paveikt un kas sagādās vislielāko gandarījumu. Prāts, tāpat kā dators,spēj strādāt tikai ar to informāciju,kura tam pieejama, iespējams kļūdaina.

preilene  Ir arī cilvēki, kuri neko neplāno – no rīta acis vaļā, savāc visas savas parpaliņas un dur kur acis rāda – satiek vēl vienu tādu pašu čomu, apskatās tuvējās miskastēs, dur tālāk (kaut gan liela iespēja, ka ar čomu divas galvas kopā saliktas, jau kaut ko sāk funktierēt – moš kaut kur kopā aizvilkt, moš kāds cits čoms kādu labu vietu atklājis un nejauši padalījies ar informāciju – un tas jau ir plāns). Bet, nu, iespējams, ka šis to čomu nesatiek un tā visu dienu kaut kur viens pats noklimst un pa ceļam skatās, ko dzīve piedāvā. Un neplāno pat arī, kur vakarā acis aizvērs – kad apniks durt, tad arī metīs mieru. Un tā katru dienu.

Geisha Plānoju.... un dzīve ienes korekcijas. Dažreiz pat uz visiem 180*. Un tomēr patīk pasapņot.
Saplānoju veikalā nopirkt tikai maizi, bet iznāku no veikala ar... nākamās atbildes