Kāpēc daudzi cilvēki baidās novecot?

Pinokio  Baidās arī nomirt...,bet bez tā neiztikt...

Jurijs1962Augums163  tikai mākslas šedevri "nebaidās novecot" :=)

Selfconfident  Ja nav nekā vērtīgāka cilvēkam pašam par jaunu miesu, tad baidās novecot. Ja cilvēkā ir citas vērtības, intereses, viņam īsti nav pat laika baidīties par tādām muļķībām. Viņš drīzāk baidīsies par globālo sasilšanu, likteņa pabērniem, atkritumu kalniem Klusajā okeānā, bet ne par dažām liekām krokām viena indivīda sejā.

ketija64  Crisam 1986
"Nu, šajā ketijas64 komentārā ir koncentrāts tam, ko es visvairāk nevaru ciest sievietēs - bailes izskatīties smieklīgam, tēlošana Burkā kudznes stilā, it kā kāds vispār uz viņu baigi skatītos un vispāt ievērotu. Īstenības aizstāšanu ar butaforijām, bailes riskēt, labāk nogaidīt kaut sen jau ir skaidrs, ka ceļš nekur neved utml. Bet, kas gan var viņām liegt pašam satirst savu atlikušo dzīvi - no vienas puses tas pat ir taisnīgi :D"
Negribas strīdēties ,bet...nav tā ,ka neviens neskatās,paskatās gan salidojumos,gan radinieki ,gan kaimiņi. Mēs dzīvojam vienā pilsētā un varbūt "pablenžam" arī viens uz otru :) kad pabraucam ar velosipēdiem. Un "satirst" savu dzīvi vari atrāk ,ja dzenies pēc nesasniedzamā:))

kvarts  Labāk lēnām novecot, nekā nomirt jaunam...

Geisha  Es jau vēl tīri labi izskatos. Viss ir ok, bet manas vienaudzes gan noveco. Kaut gan ne visas izskatās slikti. Protams mēs vairs neesam tās mazās meitenītes ar skaistiem sapņiem acīs un draisku vēju matos. Visas ir jau pieaugušas, zolīdas. Visas mēs esam mammas un pat vecmammas.
Par puišiem runājot ir bēdīgāk. Pļeškas un vēderiņi ir dzīves sīkums. Daudzi ir nodzērušies, nolaidušies. Žēl....kādreiz bija braši puiši.

Paula6  Jaunākā PVO vecumposmu gradācija:
-no 25-44 gadiem - jaunība,
-no 45-60 gadiem - briedums,
-no 60-75 gadiem - pusmūžs,
-no 75-90 gadiem - vecums,
- vecumā virs 90 gadiem - ilgmūžība.
Nesen par šo jautājumu runājām un nospriedām, ka mums vēl laiks nodzīvot pat līdz vecumam, bet ja nopietni, tad, manuprāt, par vecumu vairāk runā un ir bailes no tā tiem cilvēkiem, kuriem dzīve ir diezgan vienveidīga, maz kustas, darbojas un smadzenes ir nodarbinātas tikai vienā virzienā. Dzīve ir jādzīvo, nevis jāsēro par to, kas būs. Lai sevi saglabātu un pati būtu apmierināta ar sevi, sabužini sevi, pieņem katru savu mazo krunciņu un smaidi, darbojies, piedomā par to, ko ēd, domā, dari...vārdu sakot, dzīvo pilnvērtīgi un ar garšu. Man nav laika par to domāt, varbūt vēl paspēšu uz 1 min brīvo lēcienu ar parašūtu :DD
Par tām injekcijām, botulīna un citām špricēm un arī operācijām...nav vērts! Labāk sagādāt sev prieku ar ko citu, bet ja izdarīsi, tad ņem vērā, ka pēc 6 mēnešiem nāksies atkārtot vēl un vēl, + ne tikai vienā vietā vien...būs tikai puņķi un asaras, bet labuma maz un nervi beigti.