Iespēja būt vienam = dāvana.

Vienā filmā bija doma (precīzi neatceros, tāpēc rakstīšu saviem vārdiem), ka cilvēkam dzīve uzdāvina laiku, kad esam vieni, un šis laiks ir domāts, lai mēs būtu tikai un vienīgi paši ar sevi- saprastu, kas TIKAI mums pašiem ir vajadzīgs, kas mūs iepriecina, apbēdina, lai darītu lietas, ko TIKAI mēs paši gribam, īstenotu SAVUS sapņus, jo šis laiks ir limitēts, tas beigsies, mēs atkal būsim kopā ar kādu un vajadzēs atkal dalīties, meklēt kompromisus, pielāgoties.
Es piekrītu šai domai. Jūs?

saulite34  Katrs pats izvēlas kā viņš dzīvos,un katram pašam jāatrod laiks,lai pabūtu pats ar sevi,un,ja ģimenē cilvēki prot sarunāties un ciena viens otru,tad arī atradīs laiku gan sev,gan arī otram cilvēkam.

anis  Dāvana tā ir dzīves mutuļa brīdī. Kad esi viens-tā ir ikdiena...

SpoguliitisTM  Proporcija?

ice_ledija  Tiesi ta,cilvekam ir izvele but vienam kada noteikta laika perioda un neveleties but ar kadu kopa vai vispar izvairities no pat ikdieniska kontakta cik vien iespejams,ja ir tada velme.
Es personigi ilgakais laiks,ko esmu bijusi viena,tie ir bijusi 4 gadi.
Sobrid iet nakosais posms,kad esmu viena jau 2 gadus gandriz.
Un pie vienatnes loti pierod,kad tu dzivo un dari ta ka velies,tad ja kada bridi uzkrit kadas jutas,tad ir loti gruti atkal pierast,ka tu neesi viens.Es no ta diezgan piekustu un prasas but vienai pat,ja ir attiecibas.

AivarsN  Jo ilgāk dzīvoju viens,jo vairāk man tas sāk iepatikties, lai gan sākumā besīja. Šķiet,jau 12 gadi pagājuši, kopš paliku viens. Man ir pietiekami daudz brīva laika un arī neviens netraucē, lai iegūtu grandiozas zināšanas un atrastu tām pielietojumu. Kā gan cilvēks var justies vientuļš,ja viņš ir nesaraujamām saitēm saistīts ar šo apbrīnojamo, daudzveidīgo pasauli un zina savu lomu tajā.

neko  Tiešam mēdz būt tādi brīži, kad visu laiku var veltīt tikai sev pašam? Neticu - tā tikai filmās var būt.
Nu labi, pāris dienas gadā gadās arī tādi baudas brīži, bet ne vairāk - neko daudz viņos nerealizēsi.

neko  Vienkārši ir zināmas saistības pa dzīvi. Kaut vai bērni - ko tad es viņiem telefonu necelšu un nomanīšu atslēgas lai durvis atvērt nevar? Man patīk vienatnes brīži, bet ne tik ļoti lai tā rīkotos:) Es nesūdzos, patiesība jau nav nekādu problēmu, vienkārši ne visas baudas ir iespējamas.

neko  nuss... būt vienmēr vajadzīgam reizēm ir diezgan nogurdinoši.

Mr__Nobody  Uzrakstīts tā, it kā "mēs atkal būsim kopā ar kādu un vajadzēs atkal dalīties, meklēt kompromisus" būtu drūmā neizbēgamība. Tulīt kādu pieķēdēs klāt un sāksies visas minētās lietas.

ice_ledija  Bet ir ari berni,kuriem ari patik biezi but vieniem...es tada biju ari berniba,man tik loti patika but vienai,sava pasaule,iegrimu gramatas un biju laimiga,ja vecaki bija darba va ikur citur.
Mans dels ir ari mani atsities,vientulnieka tips.....vnk ir cilveki,kas mak but paspietiekami..un nedomaju,ka tas ir slikti...tapat ka es nenosodu tos,kas nespej but vieni.
Agrak jauniba man dazos dzives brizos bija citadas domas,ka nevaru bez otra cilveka un attiecibam,bet jo vecaka palieku,jo vairak prasas vienatnes...bet viens cilveks var justies ari cilveku puli,ne tikai uz vientulas salas...galvenais,lai tas pulis liek mieru :D

solimarja  Mēs piedzimstam vieni un aizejam vieni.
Protams, ka katram ir izvēle dzīvot vienam. Tikai neesam uz vientuļas salas, esam atbildīgi kā " Mazajā princī" par tiem, ko esam pieradinājuši: bērniem, mazbērniem, draugiem, tuviniekiem, kolēģiem...
Jo ilgāk esmu viena, jo mazāk gribas kādam gatavot, mazgāt... Atnāku mājās un daru, ko vēlos. Tā ir dāvana, bet svētkos un brīvdienās ir vientuļāk, kad nav ar ko aiziet kaut vai uz teātri vai citu pasākumu. Tad tas vairs neliekas dāvana.

neko  Mēs piedzimstam vieni:
---
Nez vai nu tā būs. Vismaz māte tomēr ar piedalās:) Un parasti ir jau ar vēl kāds.

SpoguliitisTM  To 01:o1. Tos sauc par intravertiem.

_Krasula_  Ir tādi, kuri visu mūžu dzīvo vieni un ir bez bērniem. Vai tā ir dāvana? Gan jā, gan nē. Visbiežāk tad limits ir neizsīkstošs un "dāvana" tiek turēta cieši ar abām rokām.

SKUTERS  Aivar, pats ar sevi sarunāties vēl neesi sācis?

Tessa  neko viedoklis 0 0 Tiešam mēdz būt tādi brīži, kad visu laiku var veltīt tikai sev pašam? Neticu - tā tikai filmās var būt.
nu, var ticet vai neticet, bet tas ta ir. tas nenoziime to, ka nav berni, tuvinieki vai draugi, tas noziime to, ka cilveks ir viens un nenes atbildiibu par dziivesbiedru, jo autore nerunaja par skat.augstak, vinja runaja par attieciibam.
turklat, zinot tavu poziciju par to, ka pec vertiigiem rindas stav, ta nebut nav. rindas stav za deševim širpotrebom, no vertiigiem raustas, baidas, apiet, prot novertet, un tas ir labi. tapec, parsvara, ja tadi ierulle kkadas vienatnes sliedes, vinji tur var palikt uz pat ljoti ilgu laiku un ta arii nesastapt savu cilveku.
tas arii par to, ka ta vienatne tikai uz laiku. biezhi ta nav uz laiku, ir uz visu atlikušo dziivi. bet tas arii nav slikti. slikti ir tad, kad pasham tas nepatiik un jutas viens.
par to sev veltiitu laiku-taisniiba. ir labi.

av2  mazliet tas izklausaas peec...attaisnojuma .....passa aciis, nevis daavanas.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu