Iespēja būt vienam = dāvana.

Vienā filmā bija doma (precīzi neatceros, tāpēc rakstīšu saviem vārdiem), ka cilvēkam dzīve uzdāvina laiku, kad esam vieni, un šis laiks ir domāts, lai mēs būtu tikai un vienīgi paši ar sevi- saprastu, kas TIKAI mums pašiem ir vajadzīgs, kas mūs iepriecina, apbēdina, lai darītu lietas, ko TIKAI mēs paši gribam, īstenotu SAVUS sapņus, jo šis laiks ir limitēts, tas beigsies, mēs atkal būsim kopā ar kādu un vajadzēs atkal dalīties, meklēt kompromisus, pielāgoties.
Es piekrītu šai domai. Jūs?

Love_hope  Ir arī laiks sev jābūt. Vientulības laikam. Citi apzināti izvēlas vieni būt,jo mazāk problēmu

AivarsN  Sarunājas cilvēki, lai dalītos iespaidos,apmainītos ar informāciju, tāpēc pašam ar sevi sarunas nesanāks. Taču informācijas apstrāde,jaunas idejas un atklāsmes,labāk tomēr padodas vienatnē,kad nekas netraucē. Grūti iedomāties,kā es spētu koncentrēties pilsētā,kur tik daudz blakus trokšņu. Fizisks darbs pie dabas tieši veicina domāšanu.

uzplanaledus  Attiecības ar citiem ir gandrīz vienmēr, ja nedzīvo uz vientuļas salas vai dziļi mežā būdiņā.
Es arī dzīvoju viena, bet man ir bērni un labs kontakts ar viņiem, kaut viņiem jau ir pašiem sava dzīve. Es pieļauju, ka šis ir mans laiks, la saprastu, ko tālāk un kā dzīvot, ko es vēlos, jo patiešām es to biju aizmirsusi domājot par citu vajadzībām.
Ir arī, protams, brīži, kad šķiet tūlīt un uzreiz vajag citādi, negribu būt viena, bet man ir vajadzīga gana liela telpa sev pašai, tā kā ir izvēle šobrīd, vai tā vai šitā, no kaut kā atteikties, lai varētu iet tālāk.
Es piekrītu tēmas domai, tā var būt dāvana arī.

Laivaikaa  Cilvēks tomēr nav vientuļa sala.. lai arī katram vajag atrast brīdi, kad pabūt vienam, tomēr īsti laimīgs vari būt tikai tad, ja vari sev atvēlēto laiku būt kopā ar tiem, kurus mīli un lolo, citādi dzīvei nav piepildījuma un teikt , ka esi viens un laimīgs ir tikai pašapmāns...Šis secinājums piezogās līdz ar gadiem, jaunībā tā var nešķist...

Felde  Iespejams,katrs ari so domu uztver savadak,bet-noteikti piekriitu,lai tas buutu 15-50minutes dienaa,bet ir jabut vienam... Vai gadiem jabut vienam-domaju,ka nee. Daba nav mus radijusi kaa vienpatnnus,cilveks ir sapratiga butne,un kontaktejoties,rupejoties par kaadu,domajot un priecajoties par kadu-notiek energgetiskaa apmaina,kas nepieciesama ikvienam! Viss ko zinu skaidri-ir bezgala patikami aizmigt kadam blakus,un pamostoties saprast-jaa.... ar vinu esmu laimigs/a... :)
Uz vientullas salas,gadiem buut vienam-nenovelu nevienam!

uzplanaledus  Tomēr cilvēki ir vieni un vai jūtas vientuļi arī divatā. Burzma apkārt mazina vientulības sajūtu, enerģijas apmaiņa notiek pilnīgi visur. Var atstāt enerģiju lielveikalā, var uznjemt sportojot, pastaigā, pie dabas, bet dabūt to sajūtu, jā, es esmu laimīga ar šo cilvēku, kas man ir blakus, ne vienmēr ir iespējams.

bumpastiks  Ja nav neviena piemērota,tad protams labāk būt vienam un to pat var uzskatīt par dāvanu,bet labākā dāvana ir ja esot ar kādu kopā Tu vairs nekad nevēlies būt viens!

burleska  Gan jā, gan nē... Visu dzīvē var uzvert kā dāvanu- iespēja uzzināt, kā jūties tādā vai savādākā situācijā, iepazīt jaunas emocijas. Bet atzīšos, ka man ļoti žēl vīriešu un it īpaši sieviešu, kam nav bijis ģimenes un bērnu. Tas tomēr man šķiet ļoti būtiski jebkuram cilvēkam.

saulite34  Bet atzīšos, ka man ļoti žēl vīriešu un it īpaši sieviešu, kam nav bijis ģimenes un bērnu. Tas tomēr man šķiet ļoti būtiski jebkuram cilvēkam.[c]

Pareizi dara tie cilvēki,kas neizjūtot vajadzību pēc bērniem un ģimenes,neiespaidojas no sabiedrības uzspiestajām normām un laimīgi dzīvo paši savu dzīvi.

AivarsN  Ļoti precīzi pateici,Bumpastik!👍

Skarlete  Te ir sagājis viss vienā "putrā". Vienatne, kas ir ļoti vēlama katram cilvēkam/personībai, lai nepazaudētu sevi un lielajā burzmā ir viegli pazaudēties...vientulība, kas ir jau globāla problēma, kad cilvēks ieraujās sevī un "uzbūvē žogu" sev apkārt...kā arī intravertums, kas ir personības tips, ar ko vieglāk iemācīties sadzīvot nekā kko mainīt!

Jā! Vienatne ir dāvana...man ir tāda vieta, kur aizbraukt uz pāris dienām vai ilgāk (arī tagad esmu) un būt ar sevi, būt brīvam. Tiesa gan pēc tam ir grūti atgriezties vai pat iegriezties lielpilsētā...:))

Geisha  Man ļoti svarīga ir ģimene, bērni, mazbērni. Nevaru iedomāties kā ir dzīvot pilnīgai vienai.

burleska  Saulīt, es nesaku, ka viņi dara nepareizi, tās ir manas personīgās izjūtas, ka man ir viņu žēl, pat, ja ar prātu šķiet, ka nav par ko žēlot :)

saulite34  Burleska,man gan vairāk ir žēl tos mazos cilvēciņus,kas piedzimst negribēti un nemīlēti un spiesti visu atlikušo dzīvi cīnīties ar bērnībā iegūtajām traumām.

Jurijs1962Augums163  itīpaši - pēc 90 :(

Jurijs1962Augums163  aprunājos, pēc 90, vienam, vispār "nirvana", bet pirmie nopietni "prieki un bauda" sākas ap 70

Karkade  Iespējams, ja ir satikta sava otrā puse, laimīga ģimene, tad ir labi, bet ja ir atrasts cilvēks, tikai lai būtu, tad var būt vairāk nekā neomulīgi, skumji un vientuļi, bet ja tas otrs ir alkaholiķis, varmāka, tad jau tā ir elle. Vai to vajag? Labāk dzīvot vienai, mierā, harmonijā un baudīt visu skausto, bez tēviņa.

Karkade  Skaisto

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu