Ko ieteiktu juus?

Paula6  Pēc vecāku bojāejas sākām skatīties un šķirot bildes: izveidojām savu ciltskoku sākot no 17.gs ar dokumentiem (no arhīviem, ģimenes un radu albumiem) un bildēm līdz mūsdienām..sanāca grāmata uz 35 lp. Jaunākā paaudze skatījās un bija ļoti priecīga un lepna, jo mūsu vecāki un arī senči bija sabiedriski cilvēki..gan ar teātra uzvedumiem, zaļumballēm, dažādiem svētkiem, piedaloties ļoti pazīstamiem cilvēkiem Latvijā, kas šodien jau ir vēsture. Bērnus interesē dzimtas vēsture, tādēļ lūdza neizmest vai neiznīcināt svarīgāko. Kur ir vairākas bilžu kopijas vai ir vispārēja rakstura bildes, kuras nav tik svarīgas, tās mēs īpašā ceremonijā sadedzinājām, bet vienu daļu bilžu paņēma muzejs kā vēsturiskās tā laika liecības. Labāk ir rūpīgi sašķirot, aprunāties ar bērniem, mazbērniem un pastāstīt kas tās ir un kādi notikumi tājās ir, tikai tad, kā vienojas, var likvidēt. Daudzi, ir dzirdēts, visas bildes iznīcina, iznāk gandrīz ka nogriež visas savas saknes...ir tomēr arī bildēm sava saite ar šodienu.

Piparkuka  Es vispār nesaprotu- kā var izmest senču foto??!!.....
Bet interesanti- kā tad tās bildes jūsu mājā nokļuva, ja pat vecākie cilvēki tās neatpazīst?! Tas ļoti interesanti ir.
No kurienes tad viņas radās. No bijušiem iezdīvotājiem vai tomēr no kāda radinieka?!...
Kāds taču tās IR glabājis un krājis?!

Labrador  Personiigi es ruupiigi glabaatu.