Diagnoze "pļuškins".

"pļuškins"- cilvēks, kurš gadiem krāj un taupa mantu, ko pēcak žēl izmest, jo viņu šādai rīcībai pamato doma: "Gan jau kādreiz noderēs!"
Agrāk netiku manījusi, ka sirgstu ar "pļuškina" kaiti, ik sezonu bez jebkādām problēmām izmetot no mājas visādas nevajadzīgas mantas- sākot ar kārtējo reviziju drēbju skapī un beidzot ar atbrīvošanos no visādām citām mantām, kas sadzīvē vairs netiek paredzētas lietošanai.
Bet "pļuškins" manī pamostas ik reizi kā atduros pret entajos gados sakrāto DVD filmu un mūzikas disku kolekciju.
(no tiesas labas kvalitātes, vērtīgas mūzikas un kino izlase)
Šie diski nu jau vairs ir lietošanai neparedzēta manta, bet ārā izmest, roka neceļas,...lai arī skaidri saprotu, ka viss kolekcijas kvantums mājā aizņem tikai vietu sienas skapjos putekļu krāšanai.

PA virtuālās draudzes eksperti, vai jūs arī reizēm jūtat šo "pļuškinu" sevī un kuras ir tās jums svarīgās mantas vai lietas, no kurām šķirties ir bezgala grūti vai pat neiespējami? Un kā cīnīties ar šo savu "pļuškinu"?
Jau iepriekš, izsaku jums lielu paldies par atklāsmi!

Jurijs1962Augums163  DVD - video kasētes ? Ja ir video player, kāpēc "nevar lietot" ? :)

mezmalis  Es arī vecos prežus krāju , ar domu ,ka kādreiz noderēs!

riebekle  Esmu grāmatu "pļuškins". Vienkārši baisos apjomos man apkārt ir grāmatas. pirms dažiem gadiem izmetu 300 kg ārā, bet vietas plauktos vairāk nepalika. Nevienu grāmatu nepērku, nu vismaz ne veikalos, jo tajos es iekšā nedrīkstu iet, tāpēc uz grāmatveikaliem skatos tikai pa tramvaja logu. Bet viņas nāk klāt. Es šo to ielieku pārdošanai, bet tāpat tas nepalīdz. Jo nevaru izmest reiz lasītas un iemīļotas grāmatas, klasiķus, vai labas, bet vēl nelasītas grāmatas, kaut varbūt pat nelasīšu tās vispār. Un vispār - es nespētu dzīvot telpā, kurā nav grāmatu, tās man ir vajadzīgas kā bērnam knupītis.

anis  Nemaz nav grūti šķirties no lietas,kurai nav vērtības tavās acīs,nav perspektīvas. Pats bieži lietoju teicienu-nemaksāšu taču divreiz. Pirmo-lai aizgādātu uz izgāztuvi,otru-lai atvestu ko līdzīgu jauno,ja var sakārtot veco,pārtaisīt. Tiesa gan,šis un tas stāv jau mūžību...
Ir arī noglabātas lietas,kas pilnīgi droši ka netiks lietotas,bet interesantas.
Putekļi jau ir cilvēces pavadonis un ne viens tajos nav nosities...

av2  Es sakopeeju visu kolekciju cietajaa diskaa (12 Tb , gandriiz pilns ), diskus sapakoju kaste, noliku beeninnos.Bus mazbeerniem ko paraadiit :)

langstinsh  Ja par grāmatām...pilnu 2.žiguli pie biblio īzgruzīju-un bija jābēg.
Vēl ir Lapinska bantes...daudz pa 8rbļ gabalā

Nu drīz degs ziliem uguņiem---neraudiet Rokeri...ja nu vien manu gadu Tantīte

Raivis_1977  Ja izmetīsi ārā, tad no jauna nāksies nopirkt! Ticiet man! Es arī tā cīnījos. Bet tomēr lietas parāda savu otras puses patieso realitāti. Un it sevišķi, ja tu ko kolekcionē, lai ko kādam būtu ko parādīt, kaut vai, kā pierādījumus zinātnē, jo reti kur ko parāda dienu dienā pa (TV)!
Unn, mēs visi kā aizvien dzīvojam kā kaut kādā mucā! Tik zin kā elpot un ēst mākam un protam! Un dažs labs vairāk par šņabi, un ikdienišķo pārcelšanos no viena dzīvokļa citā arī vairāk neko nejēdz!
Labi, ka vēl pats eksistē kaut kā ...
Ja cilvēkam ir kaut kādas atklāsmes par pasauli, kurā dzīvojam, par kaut ko vairāk kā tik vien ceļot pa kaut kādām apšaubāmām ārvalstīm ekspedīcijās, un pat maz ko tad no tā gūt, tad vari apliecināt sev, ka puse dzīves vērtības jau esi ieguvusi un sasniegusi, vai sasniedzis, ko cits nespēj pat vēl līdz šim ne iegūt ne sasniegt! Otru tādu dzīvi neviens vairs nepiedāvās, ja vien neesi atradusi vai atradis tās patiesās vērtības garšu, ko ikdiena mums vairs var nepiedāvāt!
Zinātne gadu mijā tā izteikti pat ļoti, ļoti lēni attīstās un virzās uz priekšu!
Un varbūt viss kas vienu brīdi ir jau dzirdēts, dažam labam var šķist kā viens kārtējais jaunums, ar uzviju, lai varētu kādus pierādījumus gūt arī citās niansēs vai kaut kādos atvasinājumos iz dzīves, ko viņš, savukārt, ir savervējis jau stipri iepriekš kaut kādos sīkumos ... Ne katram mums to gūt!!

leone  Daudz grāmatu,no kurām tā arī nespēju šķirties.Trauki un galda piederumi,ar kuriem saistās atmiņas,pat no tiem laikiem,kad es vēl nemaz nebiju.Sienas pulksteņi,kuri gan prasās būt reanimējami,vienam pat dzeguze nobeigusies.Krēsls-gulta,uz kura vajadzības gadījumā tiek guldīta nu jau trešā paaudze.
Nesaku,ka vajag aizkraut ikvienu kaktu mājās ar visādiem krāmiem un panckām,tomēr šaubos,vai pļuškinisms ir sliktās par mankurtismu.

Raivis_1977  Ir jāaizmirt pagātne, viss kas bijis! Ir jādomā tikai par (nākotni)!

langstinsh  Un BEllacord plates at PATAFONU...
Mazbērniņam jādzird,kā ķēvi raku kalniņā-sievu purva maliņā...
Dziļi Atvainojos par priekšteču DZIESMĀM!

ube  Kad reiz ciemojos pie kāda pļuškina mājās, biju šokā. Šķīvju torņi, zobārstniecības senie piederumi...utt... Tiekot atpakaļ savās mājās, steidzīgi gribējās tās attīrīt no visa liekā. Brrr...

Raivis_1977  Jā bet, ja es aizeju uz kādu bibliotēku ... Steidzami arī gribās iztīrīt visu to! Par labu citiem, jo tā citi jutīsies drošāk un ērtāk ...

Aurora  Vot, vienīgā lieta, kur es žīdu ābecei Bībelei piekrītu-materiālām lietām nepieķeros. Un radi skatās manī acīm, apaļām kā pieckapeikas, kad saku, ka neesmu dzimtajam dzīvoklim pieķērusies. Nu tātad par lietotajām zeķēm nerunājot((. Foto neesmu saglabājusi, lai atbrīvotu (simboliski) vietu jauniem cilvēkiem savā dzīvē!

Raivis_1977  Nu Rundāles pilss ir vienīgi plašs, un vienīgi tīrs no visām liekām lietām, kas vien ir! Jautājums tikai tāds. Tad ko viņi tur darīja tādā tukšā pilī senāk dzīvojot??! ...

uzplanaledus  Tagad ir jauna kustība- zero waste, neko ārā nevar mest, viss jāizmanto, lai nepiesārņotu pasauli. Pļuškins ir vēsture :)

uzplanaledus  Attiecībā uz grāmatām, tualetē uz nagliņas nevajadzīgās, kādreiz taču lietoja avīzes, ilgi sēdēja tualetē, kamēr izlasīja un tad izlietoja :)
Man arī ir daudz grāmatu. Var veidot apmaiņas klubiņu. Man daļa ir pat pa divām. Esmu gan pārdevusi, gan tāpat atdevusi, gan izmetusi, bet jādomā par citiem variantiem.

langstinsh  Sējas iela...uz Mārupi...
Atkal lētāk izmest...tā arī dzīvojam@

merlina200  Esmu pateicīga saviem vecākiem, jo bērnībā man bija vairāki čemodāni ar manas mammas bērnības mantiņām, drēbēm, spēlēm. Manas vismīļākās rotaļlietas bija viņas saglabātās. Tas nebija nekas it kā vērtīgs. Izkrāsoti žurnālu izgriezumi, papīra lelles, paštaisītas kartona mēbelītes, kleitas, pašu zīmēts cirks...Nezinu kāpēc, bet manā sirdī tam bija milzīga vērtība, jo izstaroja mīlestību(apbružātas)un viņas bērnības smaržu.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu