Diagnoze "pļuškins".

fargo  kraj to, kas ir labs. kapēc lai tu krātu krāmus un draņķus, kas tev pašam traucē ceļu?
likums ir tāds dvēselei tavai - atstāj vairāk pēc sevis, nekā tev ir nodots.
"tas" var būt materiālā vērtībā, vai var būt nemateriālā. svarīgi ir, lai tu atstāj vairāk, kā esi saņēmusi. zināšanas, vērtības, ticību. to, kas ir vērts un vajadzīgs.
kas vērtības ir tam, par ko tev pašai nav pārliecības, bet ir šaubas?
jo kā ir rakstīs: "kam ir, tam tiks dots vēl vairāk, bet kam nav, tam atņems to pašu, kas tam ir."
bet ko tas īsti nozīmē?
bet arī tas nav noslēpums. sliņķi zaudēs to, kas tiem bija iedots, bet kas darbojas, iemantos to, ko kāds cits iznieko.

Karkade  Jādzīvo kā ir ērti un pašai patīkami, kā gribas. Gribu metu, gribu nemetu ko ārā. Nospļauties ko kāds domā par mani.

Suzi  Kādi jūs vācēji! Īsts vācējs un knauzeris 7x vienu un to pašu tējas maisinu lietos, bet diegu no tā saglabās, ar ko pogu piešūt. =))

Ladybug456  Ar "pļuškinismu" man veiksmigi palīdz cinīties vedekla.

langstinsh  Suzi-laba...bet kodarīt ar nederīgu naudu spilvenos...bija arī derīga!
Par zemesbankas burkām varat sapņot...

Geisha  Pagājušajā gadā radu bariņš braucām uz Latgali vecmammas māsas jaunībsdienu izšūto baznīcas karogu skatīt. Interesanti tas, ka es vedu savu tanti (šogad viņai paliek 80 gadi) rādīt viņas mammas darbu. Viņas mamma bija liela rokdarbniece. Tante ir saglabājusi vienu viņas mātes izšūtu sedziņu kuru ielika rāmītī zem stikla. Te man radās baigā škrobe ka esmu kaut kur pazaudējusi manas mammas izšuvumus. Esmu saglabājusi Kuzņecova fabrikas porcelāna šķīvi un vīramātes izšūtos galdautus. Ne jau visu ir jāmet ārā.
Esmu rūpīgi saglabājusi arī visas meitu pasaku grāmatas. Īsti jau mazdēli negrib lasīt, bet dažu reizi pašķirsta gan.

ube  Vai esat tīrījuši māju pēc miruša radinieka pļuškina?

kvarts  man jau tas plušķina sindroms tehniskās lietās izpaužās, vesela kaudze instrumentu, zālesplāvējs, trimmeris, Husis, mocis un pāris auto un tās visas lietas laikam vairs nelietošu jo ir jaunākas un modernākas, bet vecās ārā izmest kaut kā roka neceļas un šķūnī vēl vietas daudz...

Aurora  man bija bērnībā koka trīsritenis.un parastais krievu ar´. šodien, domāju, pat to parasto krievu ražojumu varētu norealizēt, bet vai vajag. Eglīšu mantiņas no Ulmaņlaikiem, slidas.

krumuzagis  var jau dzīvot arī istabā bez mēbelēm, un jebkādiem saziņas un mediju līdzekļiem, varbūt ar tādu cilvēku būs interesantāk runāt, jo viņš runās par to ko viņš domā, nevis atreferē ārējo informācijas avotu saturu

Raivis_1977  Viņš vairāk pat sapratīs Āfrikāņus tos kas tur kokos mīt ...
Un katrā rīcībā būs atdekvāts pielietojums kādu attiecību sākumam ...

uzplanaledus  Man mājās stāv vectēva taisīta ozolkoka bufete, kurā saliktas manas dzimtas mantotie sieviešu pūra dvieļi ar izšuvumiem. Tas ir kaut kas, tā ir arī manas dzimtas vēsture, ko nekādi nesaistu ar pļuškina sindromu. Ir mantas kuras varētu izmest, bet tad jātaisa liela krāmēšanās un tā jau dzīve ātri rit, negribas to saīsināt ar lietu šķirošanu. Ja trāpās pa rokai un redzu, ka tā vairs nav vajdzīga, izmetu, bet citādi skapji ir pilni.

Pilskungs  "vai jūs arī reizēm jūtat šo "pļuškinu" sevī un kuras ir tās jums svarīgās mantas vai lietas, no kurām šķirties ir bezgala grūti vai pat neiespējami? Un kā cīnīties ar šo savu "pļuškinu"?
Jau iepriekš, izsaku jums lielu paldies par atklāsmi" ...
Piepe, tava diagnoze drīzāk ir neveselīga ziņkārība. Labāk būtu atbildējusi uz vēstulēm !

VECA_PIEPE  uz to #00:40

Par vīrieša vesela prāta zinātkāri i nebūt neliecina viņa maniakālā vēlme piebāzt sievietes PK ar kaudzi vēstulēm, skaidri zinot to, ka sieviete uz tām neatbildēs un tās izdzēsīs no kastes i neatvērtas!

Raivis_1977  Jautājums gan, a cik pēc skaita varētu būt vēstuļu kādai šeit no esošajām dāmām?? ...
Ja zināms bija tas, ka tad kad kādreizējā Čata raidījumā Rīgā kādai no meitenēm uz viņas sludinājumu atnāca dienā no 21 līdz 22 vēstulēm. Un tā trīs dienas pēc kārtas!

Avatars30  Jā ir zināms tāds personāžs,bet tādiem viss ir pie rokas!:))

Mekleeju_viiru  Ir mantas kas saistās ar atmiņām, bērnību tuvas lietas kurām nav praktiska pielietojuma. Tās patur. Jo tām ir emocionāla vērtība.
Bet fanātiska krāšana un nekā ārā nemešana ir diagnoze- pat psihiatrijā tam ir apzīmējums.

Mekleeju_viiru  P.S. tāda uzvedība parasti raksturīga trūcīgiem cilvēkiem. kā arī veciem cilvēkiem kuri dzīvojuši savu mūžu nabadzībā. To novēroju pie 2 tantēm...identiska uzvedība.

rokons  Viena lieta ir mantas, kas ar atmiņām saistās. Ir cilvēki, kam tieksme dzīvot pagātnē. To viegli atpazīt, ja ģimenes loceklim ap 25 + to atrādīsi. Ja būs tais atmiņās kas informatīvs - būs interese, ja ne - nebūs. Tad ir skaidrs, ka tai mantai nav intereses mūžs tālāk par personīgo. Nomirsi - pēcteči ātri izmetīs.
Par skaņas un attēlu ierakstes sistēmām te jau minēja. Nez vai ir jēga glabāt plates kas ar 78 apgr/min bija lietojamas. Tas pats ar lenšu ierakstiem 19 cm/s. Ja grib saglabāt ierakstīto daudz maz baudāmā kvalitātē - digitalizācija ar sekojošām filtrācija programmām ir vienīgais ceļš, kā bijušajam kādu vērtību iedot.
Bet tas ir dārgs process.

Epifanija  Tas ir traģiski ja cilvēks apaug ar mantām un krāmiem

Piparkuka Kāpēc ar to būtu jācīnās?! Tas viss ir vērtīgs! Ja kaut kas saplīst, nu labi, var izmest. Noteikti ne to, ko esi vācis un krājis! nākamās atbildes