Kā pārdzīvot šķiršanos, un nesajukt prātā?
Ar ko lai sāk? Jā fiziski grūti iziet pat laukā?
elsa
Izraudāties, piegāzt mūli un uz spēcīgām pohām saprast,ka neviens tēviņš nav tā vērts un ka viņi visi ir pelnījuši, lai pār viņiem staigā kājām. Vēlams supersmailos papēžos.
Aāaa..un nopērc kārtīgas spicpapēdenes. Tās vienmēr noder.
sauljuks Smags gadījums. Jāsāk pamazām apzināties, ka Tu es Tu - atsevišķs cilvēks, nevis kāda cita sastāvdaļa. Un pamazām jāpierod pie domas, ka Tava dzīve un Tava laimes sajūta ir atkarīga no Tevis pašas! Tas ir garš ceļš un nenotiks vienā dienā, bet jāķeras vien klāt, ja negribas iekulties kaut kādā antidepresantus lietojošo pulciņā.
Jurijs1962Augums163 vai cinnija-dardedze-hirtella-aurora atkal izklaidējas ? :)
XX731 Izslēdz uz laiku.Nevajag ieciklēties uz to kas vairs nav labojams.Padari kaut ko,ko esi atlikusi uz vēlāku laiku,nomierinies,un pēc tam padomā,kur aizgāja šķērsām.
Aurora
kā man patīk, kad pacientes kā 22:23 pašas sev nākotnei padomus dod:))
par tēmu-jā, laiks dziedē. Bet laiks arī padara mūs vecākus. Pilnīgi piekrītu 1. komentētājam. Daļēji arī ievai03, kas prognozē, ka , iespējams, ir cilvēki, ar kuriem var būt arī vēl labāk, nekā ar zaudēto "dārgumu."
Pillerina
Kārtīgi pieraudāt spilvenus, kārtīgi izkliegties, izlamāties. Pārdomāt, atrast mīnusus. Un tad draudzenes!!! Izrunāties no sirds da jebkā, kaut puņķos.
Jā, un darbs, un pastaigas, un vēl kas tāds, kas patīk un neprasa piepūlēšanos.
Laiks, kas paies dziedējot, katram ir individuāls. Bet beigas būs labas :)
raina1970 Šobrīd, acīmredzot, nelīdzēs -ne padomi savākties, padomāt, aizmirst, meklēt ko pozitivu visā taja... tas viss būs mazliet vēlāk.. Praktiski ir tā, ka mūsu nervu sistēma ir dabas dota tāda, kas nevar ilgi stradat turbo režīmā- t.i.- ar tik asām sajūtām... tādeļ - vienkārši ir jāsakož zobi un japārdzīvo pirmās 3 dienas, pēc tam vēl 3 dienas, un pēc vel 3 dienām jau būs krietni vieglāk.. Tas par to pieminēto- laiks dziedina. ŅEfiga, laiks tikai ļauj nomierināties, un tad- no zināma laika attaluma- palūkoties uz notikušo jau mierīgāk. Pa tām dienām- nu ir sevi biki jāpiespiež pakustēties, arī iziet ārā, kaut mazliet, kaut uz 10-15 minūtem... pēctam var ievelties gultā un bimbāt -līdz spēku izsīkumam... lai stress aiziet labak tā, nekā sevi uzskrūvēt ar nepārtrauktam domām- kas un kāpēc... šķiršanās ir ļoti nepatīkama situācija, tomēr- nu nav mirstama kaite, un nav arī par visam varītēm jāmeklē sevī vai otrā-kļudas, nepareizu uzvedību vai vel kādus zemūdens iemeslus notikušajam.. to visu pēc tam varēs -mierīgi izprast.. ne tagad..vārdu sakot- ļauj sev izsāpēt to sāpi, bet- noliec ramjus- lai tā sāpēšana neievelkas parak ilgi... un dies pas- nekādas foto skatīšanās un dīrāšanas, vai dziesmu klausīšanās , vai vazašanos pa ierastām takām, kur bija kaut kas romantisks ... to visu varēs vēlāk..
fargo
ar vienu izņēmumu - neuzticību, jāšķiras nav.
bet ja tā, laikam sēdētu mājās, aiz aizvērtām durvīm un mēģinat kaut kā salikt visu pa plauktiem. negribas par to pat domāt. notikt dzīvē var pārāk daudz kas.
PaisumsBegums Ja tik traki, ka kājas negribas šļūcināt arā, tad jaizmanto sertificēta speciālista palīdzība. Ātrāk, efektīvāk iestellēs smadzenes un maciņu pataisīs nedaudz plānāku, lai vieglāk staigājas.
Aurora kas pa dzīvi iet ar sirdi, iet raudādams, kas ar prātu-smiedams. tas ir viss, kas tev jāzina par to, kā tikt galā ar problēmām, t.sk. bez tavas ziņas beigušamies attiecībām. No malas tikai šķiet, ka vieglāk ir tam, kurš aiziet. Kā uz to skatās (cc "Ja nebūtu šī skuķa:)"). Varbūt vieglāk tieši ir tam otram, kurš nu ar mierīgu sirdi, bez sirdsapziņas pārmetumiem par neiekoptajiem kopīgajiem dārziem un nedzimušajiem kopīgajiem bērniem var doties dzīvē-pēc laimes! Labāk gan tā, lai pametējs neredz, viņš var nepārdzīvot, ka klājas labi-bet bez viņa.
Letija
Stiprināt sevi ar domu, ka dzīvē ir lielākas nelaimes.
Un jā, ja tas nav pusaudžu vecums, kad vēl dzīvē maz, kas redzēts un viss liekas liela traģēdija, tad vēlākos gados būtu jāizvērtē likteņa sitieni un jāpriecājas, ka nav vēl sliktāk.
Sienazutrenkataja
Nevajadzĕtu dramatizĕt...
Pêc gada uzradīsies..vai diviem...tad arī domăsi..
Mr__Nobody Nav nozīmes, 20 gadi vai 34. Un arī 50 gados tā var būt traģēdija. Ne velti saka:- šķiršanās ir kā maza nāve. Izturību! :)
quimera Kamēr viens smagi pārdzīvo, lēnām grimstot depresija.. Otram ir pilnīgi vienalga. Cilvēki ir ļoti nežēlīgi.
av2
Slikti, ja sskkiroties cilveeki....nu kaads paliek ar saapi. Labi ir, ja abi tomeer saprot, ka nav naakotnes kopaa esot, un izskkiraas bez liekaam traggeedijaam.
Nezinu, ko ieteikt. Darbs, daudz, nodereetu. Majas renovaacija, hmm, pat jaunas attieciibas paliidzeetu.
langstinsh Pillerina forša...žēl.ka tas bija jāpārdzīvo...!
straume22 Mainīt uz laiku dislokāciju. Aizbraukt uz citu pilsētu, valsti -ekskursijā. Pietiekoši būtu pat uz pāris dienām. Brīvdienās, piemēram. Ideāli - atvaļinājumā. Un dzīt prom domas par iepriekšējām attiecībām.
Marija_Anna
Ko ko, bet sajukt prātā gan nevajag. Pārāk liela maksa tādam gadījumam.
No augstākminētā izvēlēties atbilstošāko un dzīvot tālāk.
Jason Ja grūti iziet ārā, taisi ballīti pie sevis. Sākt vajag ar kādām labām emocijām. ;)
Rouzita Mājās kārtīgi izraudāties. Pēc tam piepildīt dvēseli ar ko skaistu.
meenesgaisma Ko tur pārdzīvot? Beidzot esi viena un vari baudīt dzīvi, darīt, ko vēlies! Būtu jāpriecājusies, kad neesi vairs attiecībās, kurās nebiji laimīga, kuras bruka.... nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 84) | nākamās >> |