Attiecības ar sevi

Deavids  Vajag mīlēt otru, īpaši sievietei vajag mīlēt vīrieti un neprasīt neko pretīm. Tad sievete var kļūt laimīga. Sievietes laime ir nesautīga altruistiskā mīlestībā pret vīrieti.

supergirl  Nu, ja mīlestība ir burzma... Tad neko:)))

DaLila  Tu... mācies, priecājies, baudi, meklē iespēju savienoties ar citiem. Bet vienalga - Tu esi Tu. Brīvs cilvēks. Atnāci viens un aiziesi viens. Pats sev. Viss pārējais - dzīves mācība.

Bet... mes nemākam vieni... gribam to burzmu. Un tā burzma jau mums ari māca dzīvot.

Tik vien, ka mes piešķiram baigo jēgu tai burzmai... a tas jau nav mērķis, tik vien kā līdzeklis...

Aurora  uzplanaledus, tu esi hermofrodits. un nevar vēl zināt, vai pats neesi apprecējies, lai tiktu dzīvē uz priekšu./p.s. tiklīdz nav pērtiķa, es brīva!/

uzplanaledus  Nu, es domāju, mums ir attiecības ar daudziem cilvēkiem, tuvākas, tālākas, garāmejošas.

Domāju, ka bērnībā lielākoties mīlam sevi vairāk, savas vajadzības ir primārās, pēc tam nāk citi.
Vēlāk tās lietas kaut kā mainās. Mīlestībā un ceribās uz kadu Viņu pats kaut kur tajā visā vari arī pazust.
Tam, kas būtu vajadzīgs, tiek piešķirta lielāka nozīme, nekā sev.

uzplanaledus  Nē, Aurora, neesmu panseksuāle, drīzāk filozofe :D

jurks  Nu paskatīsimies uz šo jautājumu no šādas puses- mēs esam katrs savā ķermenī un šo apkārtesošo uztveram ar maņorgāniem- acīm, ausīm, smaru, tausti, un tt. Un kā tad mēs varam justies laimīgi? Brīdī, kad notiek tā, kad apkārtējie notikumi atbilst mūsu iekšējam uzstādījumam, mūsu organisms izdala vajadzīgās vielas, lai mēs sajustos labi, vai ļoti labi! Ja nebūsim izlutināti, tad laimes sajūtu varēsim izjust daudz biežāk! Cilvēks, kurš nav ēdis vairākas dienas, vai nav gulējis, vai aukstumā ilgu laiku tupējis un , beidzot, nokļūst siltumā, būs laimīgs!

fargo  "Mēs piedzimstam vieni" nē, tā nav.

"nomirstam vieni" nē, tā nav.

ja fakts(-i) ir falšs, tad arī uz tā balstīts secinājums ir nederīgs.

Deavids  Viena būsi tad ja nevienu nemīlēsi, ja mīlēsi būsi laimīga kopā ar to kuru mīli.

Paula6  Tu ienāc šajā pasaulē un jau ar pirmajām minūtēm, tu mēģini rast mieru, līdzsvaru savai pastāvēšanai gan ar asarām, gan kliedzieniem un dusmām...vēlāk jau ar citiem līdzekļiem. Cilvēks nav vientuļa sala un bez komunikācijas ar citiem, cilvēks nevar sevi piepildīt un būt apmierināts un laimīgs. Kā rāda dzīve, tad gan bērnībā, gan jaunībā un pieaugušā kārtā, ja cilvēks būs atradis piepildījumu savā dzīvē, viņš spēs dot daļu savas apmierinātības arī citiem. Bet ja tevī pašā nebūs tās harmonijas ar sevi, tad arī neviens cits nespēs tev to iedot, bet ja arī dos, nepratīsi paņemt. Bet dzīves kritieni, klupieni, piecelšanās, māksla iemācīties būt laimīgam arī ikdienā, tikai palielinās cieņu, spēku un savu vērtību savās paša acīs. Nemīlot sevi, cilvēks nespēj arī mīlēt pa īstam otru. To visu būtu jāiemāca vecākiem jau bērnībā, pieaugušam to izdarīt ir grūtāk...tāpēc ir tādi jautājumi, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.

AivarsN  Piedzimstam vieni,jo nevienu vēl šajā pasaulē nepazīstam. Taču ja aizejot no šīs pasaules,vismaz kāds cilvēks nenobirdina asaru,tad noteikti nebija vērts piedzimt.

mezmalis  Mēs nekad neesam vieni - mūs nepārtraukti pieskata!
Ap mums ir dažādu formu dzīvība , nav svarīgi kukainis vai zāles stiebrs , mēs neesam vieni - cilvēks tikai mēdz ieciklēties uz šauro leņķi un apkārt tam izliekas neko neredzam!

Egoistiski un stulbi ir domāt ,ka esam vieni!

Es ,piemēram, bieži esmu divvientulībā ar savām domām un apziņu , nekad neesmu bijis viens!

DaLila  Nedomāju, ka aizgājējam ir svarīgi - raud kāds vai neraud, kad viņš jau ir aizgājis, jo viņš jau ir prom.
Abet svarīgi būtu to apzināties jau dzīves laikā.

Tikai dzīves laikā reti kuram patiesi rūp kas ar mums notiek, jo tāpat katram interesē tikai savas intereses. Piem dažs te grib, lai kāda dura viņam tik kko dod un neko negrib pretīm... cits grib vnk.izšaut riekstus 3x nedēļā "bez saistībām"... nu tā... kam to vajag? Nafig tā pazemoties... ?

jurks  Cilvēks ir nepārtrauktā tiešsaitē ar savu Rādītāju, bet apgalvot to, ka esam vieni šajā bezgalībā ir augstprātīgi!

VECA_PIEPE  "Mēs piedzimstam vieni, nomirstam vieni,..." (c)


Varētu piekrist tam, ka daļa cilvēku nomirst vieni- aiziet viņsaulē pilnīgi vientuļi būdami vai arī nomirst tādā brīdī, kad klāt nav neviena cita cilvēka,...
bet tas, ka cilvēks piedzimst viens, nu tā gan ir tufta!
A kur viņa māte viņa dzimšanas brīdī tad ir bijusi?

Cik man ir zināms, tad vēl šodien bērni tiek iznēsāti mātes vai surogātmātes- sievietes miesās (ja neskaita to gadījumu, kad vīrietis- Arnolds Švarcnegers iznēsāja bērnu savā puncī,...bet tā tikai ķinītī var notikt,...realitāte nav ķinītis!)
un vēl šodien bērni nepiedzimst mistiskās kolbās (kā poļu ķinītī "Mūsdienu amazones",...ta fantastika tā ir!),
bet viņi arī piedzimst sievietēm..., bērns piedzimstot nav viens, viņš tajā brīdī ir ar viņa dzemdētāju- māti/surogātmāti.

jurks  Būt laimīgam pašam ar sevi (no jautājuma autores teksta) tādi mēs esam, es domāju, kad esam mātes miesās, bet kad ienākam šajā pasaulē, nokļūstam diskomfortā, maigi sakot! Bet sajūtamies laimīgi tad, kad apkārtesošās pasaules iedarbība pret mums līdzinās tai pieredzei, kas ierakstījusies mūsu zemapziņā pirms mēs nācām šajā saulē!

VECA_PIEPE  Cilvēks nav amēba, kurai pat vairošanās process ir tik primitīvs, kā pašai pietikt ar sevi,...


Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, kuru vairākums ir domājošas personības-
tieksme uz izaugsmi, mērķtiecībā uz sasniegumiem,...ar vēlmi konkurēt citu cilvēku starpā, lai viņu ievērojamu panākumu rezultāti sabiedrībā tiktu atzīti un novērtēti.

siikaa16  Mīlēti jau tiekam mammas puncī. Piedzimstot kliedzam, lai plaušas ar gaisu piepildītu. Savādāk var nosmakt.

elsa  Nu ja cilvēkam nav cerību un.mērķu, viņs degradējas.

av2  Vispaar jau visa taa cilvveeku dzimssana, dziive, nomirssna...ir diezgan liels beztolks.Kaada noziime tam visam, ja globaali paskataamies? Lai...izniicinaatu dabaa visu, kas nu ir? Kaad sir tas..."general plan" vispaar ?

elsa Av2 , nrpiekrītu. Es domāju, ka dzīvot ir iespēja pēc iespējas vairāk izzināt dzīvi, pasauli, sevi , apkārtējos. Jo produktīvāk un intensīvāk tu to nodzīvo, jo... nākamās atbildes