Attiecības ar sevi
Mēs piedzimstam vieni, nomirstam vieni, faktiski jārēķinās, ka bez apkārtējās burzmas mēs esam vieni, vai tik un tā paliekam vieni paši ar sevi.Kā ir ar attiecībām ar sevi, mīlestību pret sevi? Nemeklējot, kurš uzlabos dzīvi, but laimīgam pašam ar sevi? Ir iespējams? Vai tomēr ir vajadzīga visa tā burzma, meklešana, cerības un vilšanas, utt?
SpoguliitisTM To 12:30. Nenes. Taa ir pashos.
studentka Kā būtnes un kā cilvēki, mēs esam katrs atšķirīgi un apgalvojums-garīgi vesels cilvēks, ir sabiedriska būtne- arī ir pilnīga tufta. Es varētu pilnīgi pretējo teikt-ja tu nevar pabūt 2 nedēļas vieatnē, tu neesi garīgi vesels cilvēks. Agrāk cilvēki daudz biežāk bija vieni, un katrā gadījumā neslimoja ar visādām psiholoģiskām un garīgām figņām kā mūsdienu cilvēki, kas pat ja mājās vieni- nevar 30 min. iztikt bez interneta, tv vai radio.
raina1970 Attiecības ar sevi un attiecības -ar kādu,---tās ir divas gana atšķirīgas štelles. Ja pirmās ir -gandrīz vai visstabilākā lieta dzīves laikā- jo nekur jau no sevis neaizmuksi, tad ar otrām ir kā ir.. Un , lai kā vilktu uz to sabiedrības pusi , tomēr dzīves skola būs tāda- kamēr neesi mierā un saskaņā ar tām pirmajām attiecībam- ar sevi pašu, nu nesanāks kaut kas riktīgi jēdzīgs tajās otrajās- attiecībās ar sabiedrību( vai kādu tās daļu, vai indivīdu ).
Kurts69 12:38 - un tā dzīve paiet, gaidot, kad beidzot būs tas vilšanās brīdis. Tas attieksmes jautājums..., var pieņemt par starta punktu, ka visi cilvēki ir maitas lai pēc tam nav vilšanās, bet var sākt ar pozitīvu attieksmi, dodot otram uzticības kredītu. Galu galā, ja piečakarēs, tad sabojās savu nevis Tavu karmu:D
DaLila Hehe, mans laiks ar pozitīvās uzticības kredītu laikam ir pagājis, tagad pamēģināšu padzīvot ar domu, ka visi ir maitas. Redzēs, kā būs :D Neuzticies nevienam, smaidi visiem :D
neko Cilvēks, kas nav labas attiecības ar sevi nav derīgs attiecībām ar citiem. Tikt galā pašam ar sevi - tas vienkārši ir pirmais solis lai labi justos arī "burzmā":) Protams pēc pirmā soļa sekmīgas speršanas var arī neiet nekur. Tā teikt rāmi sēdēt uz dibena ar apziņu ka "staigāt jau māku, ar to tad arī pietiks".
Kurts69 DaLiLa, un priekš kam tas Tev? Kāda jēga dzīvot starp maitām? tas tāds mazohisma paveids?:)
neko Kurts69: viņa vienkārši pedantiska; vajag visu salikt pa plauktiņiem "labi cilvēki" vai "maitas" - plaukta ar uzrakstu "es viņu nepazīstu nav". tad nu jābāž vienā vai otrā:)
Kurts69 neko, tā jau laikam vieglāk:)
DaLila Jēga? Gatavojies karam un esi priecīgs, ka tas nepienāk :) Ir taču feināk saņemt negaidītas dāvanas, nevis negaidītus duncīšus mugurā :) Tiesa gan - ja neko labu negaidi, ari dāvanas parasti nepieņem, jo - ja nu spridzeklis... :)
kvarts V pizdu druzei , v pizdu podrug, ja sam sebe pizdatij drug...
Skarlete
Dzimšanas brīdis ir ļoti liels pārdzīvojums cilvēka dzīvē arī tad, ja viņš to neapzinās! Tā ir krasa vides maiņa ar kuru nu ir jāsāk sadzīvot. Mamma var tikai vieglāk vai sarežģītāk palaist jauno radībiņu lielajā dzīvē. Tā ir informācija/programma, kas nāk līdzi visu atlikušo dzīvi. Sarežģītākos dzimšanas gadījumus jau apzinātā vecumā, profesionāļu vadībā pat mēģina "izdzīvot" atkārtoti, lai tiktu vaļā no dažādām fobijām.
Arī aiziet cilvēks viens...ar to ko dzīvē piedzīvojis, kāds bijis, ko darījis. Vai ir gadījies kādā kritiskā brīdī, dažās sekundēs iztīt visu savu dzīvi cauri?? Nu tak jau savējo, ne jau priekšgājēju vai palicēju...
"Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu!" Mums katram ir sava iekšējā pasaule un otrs ir tikai projekcija uz mūsu pasaules fona. Tāpēc attieksmi var apgūt tikai caur savu pieredzi.
Un tomēr vēlme dzīvot noslēgti, nošķirti "mežā" - tā jau ir pataloģija!:))
mikse Burzma, meklēšana, vilšanās. Tas viss vajadzīgs, kaut vai lai saprastu, ka burzmā var justies vientuļi, bet vientulībā laimīgs. Labāk, protams, būt laimīgiem divvientulībā ar savu otro pusīti. Tomēr, kā zināms, ne visi ne vientuļie ir laimīgi. Var būt kaudze draugu, bet laimes kā nav, tā nav.
ZeeBee Laime vai mīlestība mājo katrā cilvēkā, bet viņš nekādi nevēlas šo laimi sevī rast, uzskatot, ka izjust laimi vai mīlestību iespējams vienīgi esot attiecībās. Patiesībā laimi no ārpuses iegūt, liekot visas cerības uz vienīgo un īsto cilvēku ar kuru būt patiesi laimīgam, ir neiespējami! Katrs no dzīves saņem vien to, ko pats tai devis! Mīlestību vai laimi primāri jārod sevī, sniedzot šīs divas attiecībām, nevis otrādi, mēģinot no attiecībām laimi un mīlestību izņemt!
Raivis_1977
Vai tad nu ir vientulība?? ... Kā tu aizej uz darbu un viss bums! Izlādējies tur, ar mēru, lai maz kāds tev nelien un nepiesien, kā jau ierasts, kādu bumbu! Jo ne vienu viet tā jau pat ir gadījies, ka esmu nonācis kaut kādu grēkāžu lomā, un tā tālāk ...
Ja likstām nav kur atspēkoties šeit, tad viņas iekrīt vēl kāda darbā, kādu darbu darot ...
Vai neesat jutuši neko tādu?? ... Gan jau ...
Nu nezinu, ja nu kādam invalīdam mājās ir kļuvis pārāk garlaicīgi, tad viņš saskata citus mērus un dzīves nepilnību pieskaņas, kur nu viņas var rast un saskatīt ...
jurks Katrai vajadzībai ir sava loma un vieta mūsu dzīvē! Bet mēs, apzināti vai neapzināti, meklējam laimi un ne vienkārši laimi, bet tās vispārāko izpausmi, tiecamies taču uz maksimālo! Bet ar mums pieejamiem līdzekļiem, kā varam nojaust, neizdosies to sasnigt, un arī otrs cilvēks būs vājš palīgs! Jo mēs attiecībās esam gatavi saņemt nevis dot! Tāpēc, gribu pievērst uzmanību tam, ka mums ir pirmkārt un galvenokārt, kā savas dzīves pašmērķi- veidot attiecības ar savu Radītāju, neierobežoto un Visvareno! Un, kad mēs pievērsīsim Viņam savu uzmanību, tad piedzīvosim šo laimes uzplūdumu vispārākajā pakāpē, un arī ar otru cilvēku būs ko padalīties! Tātad! Mūsu dzīves galvenais mērķis, jēga ir veidot attiecības ar Viņu!!!
uzplanaledus jurk, iespējams, ka tas ir tas pats, kas veidot attiecības ar sevi.
jurks Ar sevi! Kā to saprast? Mums ir zemapziņa, divas puslodes, kas ir atšķirīgas un patstāvīgas. Ir dvēsele, kas tāas tāds un kur mitinās, un vēl arī sirds un tt. Katrā gadījumā par garliaicībū nevarētu sūdzēties šādā kompānijā, bet visam pāri ir ,pavisam konkrēts, Tas Kungs! Protams, bieži vien, ir kautrējamies teikt tik konkrēti.
nakunakutekuteku Deavid,stāviet kā klints savos uzskatos,Jūs gaida spoža nākotne.:)
Dusha Cik cilvēku, tik viedokļu un katrā vecumā tie var būt savi. Tas ir atkarīgs no cilvēks. Ir, kuriem vajag otru blakus, lai vai kādu, ir kuriem nevajag, dzīvo vieni, atrod savus hobijus, patīk miers un vieni ir laimīgi. Itsevišķi pēc 50,kad bērni ir savās dzīvēs, materiāli sevi nodrošina,veselības problēmas nav_visa pasaule paveras.
Dusha Jurk..... Kas ir Viņš, tas kungs? Varbūt kundze?
Red_Heat
Kas cits mums atliek,kā būt attiecibās pašam ar sevi!
Vismaz esi drošiba,un pasargāts no negatīvām emocijam.
<< iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 62 (kopā 62) |