Nopietnas attiecības bez kopdzīves.

Kaskaade  Samērā reāla perspektīva, tas par iepriekšējo komentāru.

neko  Kaskaade: vari sīkāk izskaidrot kādu tādu atbildību sieviete var uzņemties par vīrieti?:)
Saprotu kā ir kad kad vīrietis ģimenē ir pelnošākais vai pat vienīgais pelnošais un tas ir tikai normāli. Saprotu arī variantus kur katrs pieaugušais pats par sevi gādā. Kopīgu atbildību per bērniem ar saprotu. Bet nekad neesmu sapratis kādu tādu atbildību sieviete varētu par mani uzņemties? Mana empīriskā pārliecība - sievietei tomēr attiecībās ir cita loma, ne jau nu atbildības uzņemšanās.
Tas nav mēģinājums kritizēt, vienkārši ziņkārība par to kā darbojas lietas ko savā un apkārtējo dzīvē nekad neesmu redzējis.

Kaskaade  Neko, ļoti vienkārša atbildība - atbildība par doto solījumu būt kopā kā priekos, tā bēdās, kā veselībā, tā neveselībā, kā laimē, tā nelaimē, līdz nāve šķirs...lūk aptuveni šādi. Protams var trivializēt un ironizēt cik vien tīk, bet ikviens, kurš attiecībās neiesaistās pa jokam, aiz garlaicības vai bezizejas, šo solījumu vēlas saņemt un vēlas godīgu dotā solījuma turējumu.
A uz kādiem tad citiem pamatiem būvēt ģimeni?..nez man piem nav ne jausmas

burleska  Neko, teiksim, vīrietim arī var būt smagi brīži, neiet biznesā, slimības un tml. Un tad nu sanāk atbalstīt. Ja ir skaidrs, ka tās tiešām ir nopietnas attiecības, nevis līdz pirmajai krīzei, tad to arī darām. Bet, ja vīrietim noskaņojums uz pagaidu variantu, nu tad ne šis, ne tas... Kamēr viss labi, tikmēr sestdienu, svētdienu izklaide, bet, ja kas ar vienu vai otru notiek, tad viss? Kad Tu zini, kā tas ir, kad tiešām jāiet smagajiem laikiem cauri, tad, protams, 100reiz padomāsi, vai uzņemties atbildību, bet, ja tiešām cilvēks tuvs, tad man jāsaka tā kā Kaskādei- uz kādiem pamatiem tad būvēt attiecības... Es arī nezinu.

rokons  Visa drūmā bilde ir pieņemot, ka attiecības, kurās nedzīvo kopā, ir slepenas.
Ir tak varianti, ka kāds tuvinieks zin par t.s. OTRO PUSI, un skarbos brīžos var arī painformēt, ja vajag.
Bet tam ar KOPDZĪVI nav nekāda sakara.
Kaskāde jau visu nostādni reducē uz laulību, kas ietver gan bērnu audzināšanu kopā( ja izdodas), gan kopīgu saimniecību un mantu.Esot nopietnās attiecības, tas zināmā vecumā ir nevajadzīgi, jo katrs savu saimniecību vada pēc sava prāta.
Grūtie brīži arī nebūt nav jāpārvar ar kopdzīves faktu.

Kaskaade  rokon, visticamāk tev nav bijuši tie īsteni grūtie brīži vai arī ir pulciņš sieviešu, kuras kliedējušas bēdas cik nu kura spējusi 😉

rokons  Katram savs grūtuma mērs, un jauda ar to tikt galā.
Patiesi grūtos brīžos NEVIENA sieviete vai sievietes palīdzēt nevar.
Bet manis iepriekš rakstītais neizslēdz sievietes atbalstu, ja tāds nepieciešams. Kopdzīve ir kopīga saimniecība, kas reizēm grūtumus tikai pastiprina.
Tam ar attiecību nopietnību nav sakara.

Kaskaade  Tas gan, iekšējo cīņu neviens nevar palīdzēt izcīnīt, kā tikai pats.

burleska  Rokon, "Patiesi grūtos brīžos NEVIENA sieviete vai sievietes palīdzēt nevar." Nopietni? Teiksim, ja vīrietis ļoti smagi slims, kad ir situācijas, kad, piemēram, ātro atbraukšana 5 minūšu laikā ir dzīvības vai nāves jautājums, un sieviete ir vienīgais cilvēks, kas šos ātros var izsaukt un, protams, arī izsauc... Tiešām vēlos, lai Tu nokomentē šo savu teikumu- tas nav patiesi grūts brīdis, vai tā nav palīdzība? Vai kas Tev liek tā teikt?

neko  burleska: palīdzība ir tad kad dara pats, nevis sauc citus:)
Bet ja nopietnāk slinkums skaidrot, bet Rokonam taisnība. Un tas nezīmē ka sievietes ar kaut ko ir sliktākas. Vienkārši tas nav tas, ko vajadzētu darīt. Ir citi vedi kā izpausties un būt pat ļoti vērtīgai un vajadzīgai.

Kaskaade  Jokaini, vai tika runāts par atbalstu un palīdzību aktīvā formā?
Domāju, ka klusējot būt un palikt kopā neskatoties ne uz kādu dzīves izmestu joku, tā ir viena vērtīga lieta, ko sieviete var dot vīrietim...pieņemt vīrieti, kāds viņš ir, pieņemt situāciju, kāda nu viņa izveidojusies un pēc noklusējuma ar mugurkaula smadzeni ticēt, ka vīrietis ar to tiks galā, turklāt pēc saviem ieskatiem

Kvarta  man arī žēl...babuļu:)

Kaskaade  Paskatījos, kas ir kvarta, izrādās arī babulis 🤣

burleska  Neko 08:22, un ja pats nevar? Tad vairs nav palīdzība vai nevajag palīdzēt? Nu nesaprotu, kā, Tavuprāt, sievietei būtu jāizpaužas, teiksim, ja vīrietis saslimst ar neārstējamu slimību? Varbūt vienkārši pamest, lai vīrietis pats kuļas kā spēj? Vai Kaskādes variantā klusējot skatīties, kā viņš, teiksim, noasiņo Tavā acu priekšā, ar muguras smadzeni cerot, ka viņš gandrīz bezsamaņā pats ātrajiem piezvanīs? Labi, es te kā piemēru tādu smagu situāciju izvēlējos, bet arī ikdienā visādas situācijas mēdz būt...

Kaskaade  Kas Kaskaades variantā? burleska, nevajag sagrozīt faktus, ja izjūtu kādu nepatiku pret Kaskaadi, ok?
Komentāros esmu paudusi savu izpratni par palīdzību un atbalstu, ko var sniegt sieviete- tostarp, kā aktīva darbība iesaistoties vīrieša dzīvē, kā arī pasīva klātbūtne, kad vīrietim patstāvīgi jāatrisina kāda cīņa, piem, attiecības darbā/biznesā utml, kur sievietei nav vēlams bāzt savu degunu

preilene  Vai tiešām viens par otru rūpēties var tikai tad, ja dzīvo kopā? Un kas aizliedz rūpēties tad, ja katram ir sava māja un abi pārmaiņus viens pie otra paliek? Ja viens saslimst, tāpat otrs ir blakus. Mēs taču par saviem vecākiem un lielajiem bērniem arī rūpējamies, kaut nedzīvojam kopā.

burleska  Tici man, nekādas personīgas nepatikas, Kaskāde, tikai Tavu jautājumu: "Jokaini, vai tika runāts par atbalstu un palīdzību aktīvā formā?" es uztvēru kā noliegumu aktīvam atbalstam. Jo nekur jau Tu tiešām par aktīvu atbalstu, šķiet, nebiji runājusi :) Ja esmu palaidusi kaut ko garām, atvaino ;)

Kaskaade  Būs lau labi, burleska, norakstīsim pārpratumus uz virtualas pasaules specifiku 😉
preilene, visu var, tik jautājums vai attālums stiprina kopības sajūtu un vajadzību. runa jau nebija par iesnām vai caureju, runa gāja, kas stundā x būs un paliks ar tevi.

preilene  Kaskaade, stundā X Tev blakus būs cilvēks, kuram Tu tiešām esi svarīga neatkarīgi no tā - dzīvo viņš ar Tevi vai nē.

raina1970  Var jau apcerēt, cik viss ir labi ari nedzīvojot kopa- kad ir foršas attiecības, viens par otru rupējas, u.t.t Tacu dzīve reizēm dikti skarbi parada, ka tik rožaini viss nav. Piemērs- tāds -kopā nedzīvojošs, bet dikti viens ar otru pārņemts pāris, 40+... Viņa -pilsētā, viņš 150 km attāluma- nekas liels vai ne? pāris sundas ar auto, mazliet vairak ar sabtransportu.. Un te- viņa slīd, krīt- vannas istabā-- makten neveiksmīgi-kas nu tur lauzts, tas mazākais, bet- paliek guļam tajā vannas rūmē vairākas stundas-- kamēr nāk pie samaņas, kamēr apjēdz kas nu ir tik noticis, kamēr kaut kā tiek līdz telefonam, kamēr brūtgāns atbrauc.. kopa ar ātrajiem-- jo pati līdz durvīm netiek, atslēgt nevar.. Beigās pie visām šaizēm nāk klāt guļot uz grīdas- nospiestas nieres, un kopa ar lūzumiem, smadzeņu trīci, pušumiem un sazin ko vel- ir jāglābj arī tās.. Situācija , protams, neordināra, taču pēc tās- ātri vien tika pieņemts lemums mest tos kauliņus kopā, jo vīrietis tā paskatījās- nu negribejās laikam pašam šito piedzīvot.. Protams, ka ne katru dienu gāzīsies gar zemi vannasistabā, ne katru dienu būs kāds jāskrien glābt, bet nevajag jau tik dramatiskas tās situācijas-- parastā sadzīvē, ikdienā ir gana daudz to situāciju, kad viens otram ir liels atbalsts- kad ir kopā, zem viena jumta, nevis -satraucas vai iedvesmo-pa gabalu.. tas nav tik mazsvarīgi- kopā būšana vai- kopdzīve un kopā būšana.

Orchia preilene, no tavas mutes Dieva ausī! Un tev protams to pašu 😉👌 nākamās atbildes