Ko sēsi, to pļausi...

saulite34  "Un jā,ja bērns būs pietiekami saņēmis mīlestību un rūpes no vecākiem,viņš ar to pašu atmaksās vecākiem viņu vecumdienās"[c]

Vecumdienās vecākiem būs iespēja vecumdienas pavadīt labā pansionātā.

AivarsN  Pansionātā parasti nonāk tie vecāki,kuri mīlestības vietā no bērniem centušies atpirkties ar naudu,jo visu laiku veltījuši tam,lai to pēc iespējas vairāk nopelnītu. Tāpēc arī bērniem neatliek laika, lai rūpētos par saviem vecākiem,bet nauda pansionātam atradīsies. Viss vienkārši.

Orchia  Aivar, tie kuri šodien atrodas pansionātā, apriori nevarēja atpirkties no bērniem ar naudu, jo psrs naudas daudz nebija un īsti tērēt uz ko vēl vairàk.
Man šķiet tavs apgalvojums deklaratīvs un demagiģisks, varbūt tas sakņojas nenovīdībā?

saulite34  Pansionātos atrodas arī tādi vecāki,kuri vienīgais ,ko spējuši dod to saucamo mīlestību,var gadīties ,ka tavi bērni tevi arī iespundēs pansionātā,lai tu ar saviem murgiem netraucē viņiem dzīvot.

Kaskaade  Saulīt, jādzīvo tā, lai nekarātos saviem bērniem kaklā kā enkurs, bet spētu sev patstāvīgi nodrošināt augstvērtīgas un nodrošinātas vecumdienas. Ak jā, un svarīgākais, nesteigties ar testamentu 😉

AivarsN  Es nedomāju par materiālo nodrošinājumu. Runa ir par spēju uzturēt jaukas attiecības ar saviem bērniem līdz sirmam vecumam. Man tas pagaidām labi izdodas. Esam ģimene, lai gan vecākajiem jau pašiem ģimenes. Jaunākie grib ar mani kopā strādāt.

saulite34  Tev ar to saprašanu pavisam slikti,tie,kas ieliek savus vecākus labos pansionātos arī uztur jaukas attiecības.

Vilksatkal  2019-11-09 22:15 Kosta Pinta >> skatoties kā tā bagātība ir iegūta , un pati jau arī laikam esi padomju atrauga , strādāji ēdnīcā un nesi mājās pilnas somas ar paiku ! :-))

Glaube  tici, tas nevienu neinteresē.

riebekle  Par tiem pansionātiem nepiekritīšu. Zinu cilvēkus, kuri savus vecākus ir ielikuši pansionātā tikai un vienīgi tāpēc, ka nav citas izejas - nav viņiem ne fiziski, ne materiāli iespējams nodrošināt mājās tādu aprūpi, kāda būtu nepieciešama. Paši pārdzīvo, ka nav iespēju diennaktīm pieskatīt vecāku ar specifiskām veselības problēmām, tāpēc izvēlas tomēr pansionātu, kurā ir kompetents personāls. Un, ja godīgi, es arī pati labāk gribētu dzīvot pansionātā nekā saviem bērniem par apgrūtinājumu un slogu. Tas ir sen novecosjis stereotips, ka pansionāti ir slikti. Reizēm tā ir saprātīgākā no iespējām.

Carmen  es dzīvotu kopā tad. zinu to maksas aprūpi no ķēķa puses.pati kā aprūpētāja gan esmu vienmēr arī pret svešajiem večiem izturējusies korekti (nevis mīļi, bet gādīgi-bez jūtām), bet zinu aprūpētājas, kas tos ārprātīgos vācu pretekļus turējušas uz lielām nomierinošo dozām-pašas uz savu roku.

Carmen  tā pansionāta ideja ir egoistiska bērna izlolota. un tur drīzāk sakars ar pārmēru lutināšanu, nevis atstumšanu bērnībā.
vispār vertikālajās radniecības attiecībās lielāko lomu spēlē personības īpašības, nevis tādi spārnoti jēdzieni kā Mātes, Tēva mīlestība. Spēlē lomu tas, vai tu spēj vajadzības gadījumā uzupurēties citulabā, jeb tu par naudu savu vecmāmiņu pārdosi (btw, atbilstoši tēmai:))

riebekle  Carmen, gribēšu tevi redzēt situācijā, kad tā vietā, lai tu ietu katru dienu uz labu un labi apmaksātu darbu, visu pamettīsi, dosies uz bezdarbnieku kantori, pēc 9 mēnešiem jau uzrakstīsi iesniegumu sociālajos par trūcīgā statusa piešķiršanu un 24/7 to vien darīsi kā kopsi savu slimo, veco vecāku. Protams, tev būs vienalga, kurš maksā par dzīvokli, kurš atmaksā kredītu, kurš domā par ēdienu un zālēm, tev primārais būs būt kopā ar savu veco slimo māti/tēvu. Un tas nekas, ka tev būs bail pat uz veikalu aiziet, jo māte/tēvs ar vecuma demenci vai alcheimeru varēs viens un divi ieslēgt gludekli, tikko iziesi pa durvīm, vai varbūt viņi aizmirsīs aizgriezt ūdenskrānu, vai izdomās vēl 100 un 1 traku gājienu, jo viņu prāts nebūs gluži skaidrs.
Ko gribu teikt - mēs visi zinām, kā būtu pareizi jādara. Bet tas ir tikai līdz brīdim, kad tiekam iesviesti situācijā, kad saproti, ka tas "pareizi" var būt arī nepareizi.

Drole  > 10:26

tak cinnija jau sen ir ar vienu kaaju bezdarbniekos!

uzplanaledus  Piekrītu riebeklei par pansionātiem. Ir diezgan nereāli nodrošināt mājās tādu kopšanu, kā ir pansionātos, īpaši ja cilvēks ir guļošs, vai ar kādiem citiem tracējumiem. Reāli tas nozīmē maksāt lielu naudu kopējam, vai pašam iet no darba prom, bet tad rodas jautājums, kā izdzīvot? Ne reti tad arī ir jautājums, kurš aizies pirmais, kopējs vai kopjamais.
Arī es pati negribētu karāties bērniem uz kakla. Labāk lai viņi mani apciemo ar prieku, nevis pārmocīti.

ketija64  Ne vienmēr ko sēj ,to pļauj. Kas attiecas uz pansionātiem ,tad tur uzturēšanās maksā no 600-1500 eur.Reti kuram ir tik liela pensija un maksāt bērni lielākoties nevēlas.Tad nu cilveku aprūpē mājās kā prot,un tikai dažkārt tas notiek profesionāli. Bieži vien tad cilvēki tiek atvesti uz slimnīcu ar ielaistiem izgulējumiem utt. Dzīves beigas reti kuram ir skaistas.

vilx  Nu moins, tīņu saiets, jejbogu. Vai tad neredzat, ka paši tieši dzīvojat šajā posmā, kad audzinām bērnus un plus palīdzam saviem vecākiem, bērni uz to skatās, mācās, un tieši tāpat attieksies pret mums?

Un socioloģiju skolā nemācījāties? Nekāda ko sēsi to pļausi audzināšanā nav, viss ir vienvirziena darbības. Ieguldām bērnos, lai viņi to pašu tālāk ieguldītu savos bērnos. Ar savu attiecību modeli pret saviem vecākiem (bērna vecvecākiem) mēs mācām bērniem, kā attiekties pret mums, kad būsim vecvecāki viņu bērniem.

vilx  Nu viens kosēsitopļausi sanāk gan - ts, ko bērns iemācījies no saviem vecākiem, kā izturēties pret vecāka gadagājuma radiniekiem.

Kaskaade  Nop, skolā socioloģiju nemācījos. vilx, a tu no pokemonu paaudzes jau?

vilx  Kaskāde - izglītība itkā "augstākā". Kur var tikt pie augstākās izglītības bez socioloģijas programmas ietvaros? Un kāda vispār jēga mācīties, ja galvā paliek ņebumbum tik tālu, ka par mācību priekšmetus neatcerās???

Kaskaade Vilx. es nemācījos, es studēju, turklāt tālajos 90ajos, kad vārds socioloģija bija tāds pats kosmiskais svešvārds kā lubrikants. nākamās atbildes