Vai ir dzīve pēc 40?

laukroze  i pašam uzrādās gadi 47, ta jau drīz būs apaļi 50smit, vai dzīvē sākās vai beidzās??? pēc noteikta gadu skaita sasniegšanas stipri šaubos, vien skaitlis pasē... vnk. dzīvo nost, pilnībā piekrītu Spodrim..jādara tas, kas pašam patīk, un ja ir kādi prieciņi, kas iepriecina, vēl jo labāk... vai kāds ceļojums, kultūras pasākums, vai piem, man patīk braukt ar ričuku, ta jau sezonas laikā uz riteņbraukšanas celiņa varu daudzus gados jaunākus par sevi apdzīt... un kas ta sunim asti cels, ja ne pats??? :)

riebekle  Piekrītu tām, kas saka, ka pēc 40 dzīve tikai sākas. :D Mirt netaisos, novilkt līdz kaut kādam galam arī ne, jo gals var atnākt arī bez vilkšanas. :D Nezinu, ar kādām "mirttantēm" autors komunicē, ka nevienai nekas neinteresē, neko negaida un ne uz ko necer. :D

ne_meklejumos  Viens otrs jau 30 gados ir nolietots, nevīžīgs pret sevi un apkārtējiem, nav interešu un uzņēmības. 40 gadi un uz augšu, vismaz līdz maniem 55 ir brīnišķīgs dzīves posms. It kā vis ir sakārtots, bērni izaudzināti, materiālā patstāvība iemantota,vairāk laiks realizēt sen lolotas lietas, var baudīt dzīvi uz pilnu klapi.

Geisha  Japāņi 60 gados aiziet pensija un tad tikai īstā dzīve sākas. Viņi iesaka mācīties kādu svešvalodu un ceļo.
Kad man bija 20 gadi tad 40 gadnieki man likās nežēlīgi veci. Tagad savos 57 gados jūtos vēl pietiekami jauna. Arī 90 gados cilvēki ir pilni dzīves prieka. Tā ka 40 gadi tie tādi bērna šļupsti vien ir. Bet nu jā, Latvijā cilvēki meklē gan savos gan kaimiņa kažoka utis un defektus.

ketija64  Ir tā ,kā nu kuram paveicas:) Viens nomirst jauns ,cits vēl smejas un bez spieķīša 100 gados staigā. Dzīve ir visiem ,kamēr vien esi dzīvs. Kā dzīvot ,to izlemj katrs cilvēks pats.

Piparkuka  Es nesaprotu.... ar ko tad Tu sarunājies.
Tad tikai sāk visu apzināties (visādās jomās, kas lidz tam bija nezināmas vai neatklātas), vēlēties un baudīt. Un tad arī rodas reālas ieceres, ko arvien vairāk un vairāk īstenot...
Kaut kad tad arī sākas tā īstā apzinātā baudīšana un novērtēšana, mirkļa izgaršosāna utt.

veejasuns  16:48
Es arī nesaprotu. Varbūt ar kaijām?!

qwertyjs  Kamēr dzīvs , tātad dzīvo, iedomātai gadu robežai vsp. nav nozīmes .

Korneelija1958  Es savos skaistajos gados tikai tagad varu atļauties dzīvot priekš sevis. Ir taču daudzas lietas par ko var priecāties. Daudz vēl visādi stiķi, niķi prātā ko vajadzētu izdarīt. Netaisos vēl melnās drēbēs staigāt un domāt par koka kasti ar vāku.Viss vēl būs!

bumpastiks  Ai no nu tur!Kāda dzīve pēc 40!!!Dāmas apaugušas ar celulītu,kungiem čibriki a vairs nestāv.Jāmirī nost kamēr vēl var ar godu!
Bet ja tomēr nopietni,tad kas tad ir tajā maģiskajā 40?Ko ta visi apzināti vai neapzināti satraucas par so ciparu??JA DZĪVE IR,TAD TĀ ARĪ IR PĒC 40!!Ja visa dzīve ir nobumbulēta,tad pēc 40 ir vēl pēdējais laiks kaut ko vērst par labu!

Luks  tad jau man viss veel ir priekshaa....:D

Luks  manu prat labak stav neka bija 20....:)

burleska  Nezinu, kā ar to stāvēšanu, bet celulīta problēma jaunajām meitenēm ir daudz izteiktāka. Un galīgi nav atkarīga ne no vecuma un pat ne no svara.

elsa  Onkulim 47!!! Un ir problēmas. Dzīvot un pārējo... nozēlojami.
Es savā cienījamajā vecumā katru reizi kniebjos kā pēdējo, tas ir - no sirds, lai jauneklis jūt, kur vēži ziemo. Un daudz. Viņam patīk. :D Dzīvoju pilnu krūti skābekļa, aktīvi.

Napoleone  Nu 40 vispār tā īsti nepamana... atkarībā, cik bērni lieli, ja bērns 20 gados piedzima, tad 40 jau pieaudzis, pašam 20... kaut kur pēc 45 dzīve pa īstam sākās... vispār ar katru jaunu desmitgadi - sākās jauna dzīve, jo arvien jauns piesitiens, tāds kā plašāks redzējums varbūt, jo maz ir obligātā, faktiski nav... ja un vienīgi nav lielu kredītu jūgu...

Napoleone  Japāņi līdz pensijai var teikt vergo, viņi neko nevar atļauties, tradīcija tāda... man stāstīja, kompānija, kas apmainās grupām, nezinu, kā saucās tas ceļošanas veids, kad viens otru uzņem..., tad japāņi apkrita no brīnuma, cik Latvija kruta zeme, ka jauni cilvēki var atļauties ceļot...

riebekle  Vislaik prātoju, ko man šī diskusija atgādina, tagad atcerējos, bija man kaut kur nomētāta grāmatele vecajā drukā, saucās "Vai ir dzihve peec naaves". :D

Discreta  40- otrā jaunība. Kas tur tāds? Man drīz 50. Tas gan skan atbaidoši. 😨

klaidone  50 nav nekas atbaidošs! Bīstams ir vienīgi tas,no kā baidāmies.Mēs paši atrodam savus mērķus un mūsu rokās ir to piepildīšana.Viss atkarīgs no mūsu uzņēmības un ticības.Tie visi ir mīti un robežas,ko KĀDS izdomā. Tā kā es strādāju medicīnas jomā,tad varētu stundām stāstīt par redzēto jeb pašas piedzīvoto. Cilvēka ķermenis ir apbrīnojams.Tas,ko viens uzskata par neiespējamu,otram nav nekāds šķērslis.Robeža nav ne 50,ne 60, ne 70.Es reiz strādāju pie ģimenes,kur sievai bija 94 un vīram 97.Man tolaik bija 55 un viņa sauca mani par meiteni un teica,ka cilvēks ir jauns līdz 75.Toreiz man tas likās mazliet dīvaini,bet tagad zinu,ka tajā ļoti liela patiesība.Cilvēks noveco,bet to,cik tas ātri notiek,mēs varam ļoti lielā mērā paši iespaidot.Ar savu pasaules uztveri,ar pārtiku,aktīvu dzīvesveidu,pozitīvismu.
Ir valstis,kur nav vecuma ierobežojuma auto vadītājiem.Un patiesi,vēl 90 gadnieki brauc.Jā,gadās jau visādi,īpaši stāvlaukumos...bet vai tad jaunajiem negadās?
Noveco ārējā čaula,bet iekšējais cilvēks var ilgi saglabāties aktīvs un uzņēmīgs,tas vien no mums atkarīgs.Man 62.sagribējās izmēģināt slaloma trases.Paņēmu skolotāju un pēcpusdienā jau varēju pati nobraukt.Protams,neko diži,bet bija prieks par to,ka sanāk.Ir tik daudz kā,ko vēl gribas pamēģināt! Arī man kādreiz likās ka mana 40 gadīgā skolotāja ir veca...un ka mācīšanās beidzas ar studenta gadiem...Sāku mācīties valodas pēc 40 un turpinu joprojām,nedomājot par to,kad vajadzētu pārtraukt. Ja dzīve piespēlē iespējas,tikai no mums atkarīgs,vai izmantosim,jeb atteiksimies.

veejasuns  Paldies Jums Tauta par patiesi feinajiem komentāriem!

tracer Par ko priecaajaties?jaa.peec cetrdesmit veseliiba visiem krasi uzlabojas.kluust staltaki..muguram nesaap nevienam.vielmainja tik laba ka kluustam... nākamās atbildes