Vai ir dzīve bērniem?

Bērnudārzs.- Kāds apgalvos, tas bija burvīgs laiks, tomēr lielai daļai tas ir traumatisks brīdis. Tevi aizved prom no ģimenes un uz garu dienu atdod pie svešiem ļaudīm pie pretīga ēdiena, smirdīgām sabiedriskajām telpām, brēcošiem un puņkainiem sīčiem, kuru priekšā tev nav nekādu privilēģiju.
Skola.- Skolotāji un skolnieki, kuru izdarības nekomentēsim, viss ir piespiedu kārtā un turpinās ilgas un garas astoņas stundas dienā. Sabiedrība šo eksikūciju ir nostiprinājusi ar likumu un atļaujas uzdot kā milzīgu dāvanu, tā vietā ,l ai godīgi atzītu, ka tā ir socializēšana , kas realitātē ir refleksu iedzīšana tieši tāpat, kā Pavlovs savam sunim, un jaunu nodokļu maksātāju rindu papildināšanas akcija.
Un tā līdz 18.
Nu kā, bērniem ir dzīve?

Chris1986  Nu, bērnam vienam sēžot mājās ar mammu ir daudz lielāks stress, nekā forši bērnudārzā, kad var izdauzīties ar saviem vienaudžiem un arī garīgi augt :)

fargo  mājās nav labāk! miskaste jānes, visādi sīkdarbi jādara, internets normēts pa stundām, māju dedzināt nedrīkst, nedrīkst pārtikt no konfektēm, jāēd kaut kādi stulbi otrie un zupas. vienas vienīgas sāpes, ne dzīve!

riebekle  Nu bija bērnudārzs, foršs laiks, no gadiņa mani tur veda, šo to atceros no apmēram gada un 2 mēneši, uz b/d beigām, ap gadiem 6iem jau atceros pirmo kautiņu un pirmo pārsisto degunu (gan sev, gan tai otrai meitenei), bet bija forši, jautri, saulaini un interesanti. Skolā klase bija forša, klasesbiedri viens par visiem, visi par vienu, skolotāji paši lieliskākie, visādi gāja, bet bija ok, ir ko atcerēties. Tāda izdzīvošanas skola savā ziņā. Un ņuņņu nebija, visi kaut kā par cilvēkiem izaugām, bez aifoniem, aipadiem un interneta. Tagad krietni savādāk.....Pat zēļ, ka nav tā dzīve reālā mūzu bērniem, vajadzētu reizēm kādu izdzīvošanas kvestu pēc vecā labā un senā parauga, ar biešu vagu ravēšanu kilometra garumā, vai ar kurkuļu smelšanu meliorācijas grāvī. :)))

Spodris  Pilnīgākās glupības

Discreta  Tā kā Tu to pasniedz - šausmas. Viss atkarīgs no uztveres.

Julianna  Pilnīgi piekrītu Kaligulas aprakstam.

Letija  Atkarīgs no bērna rakstura, ir kam patīk sabiedrība un tas, ka atstāj tik mazā vecumā vienu starp svešiem, bet ir bērniņi, kuri raud katru rītu un nelaiž mammu prom.
Bērnudārzs ir diezgan liela eksekūcija pret mazuli. Vispār jābrīnās, ka ir kādi, kas tur grib palikt.

neko  Nevarētu teikt ka pamatskolā biju baigi apzinīgais un man ļoti patika mācīties, bet prom no mājas kur mani neviens nevarēja izkontrolēt - ar to vien pietika, lai uz skolu ietu ar prieku. Un cik redzu paša bērniem ir tieši tas pats. Dzīve bērna tieši tur sākas - "tur ārā, kur var darīt ko grib" :)

Napoleone  Nav viegli - bet vajag!! socializēšanās ir izdevušās dzīves garants - agrāk aptuveni no 12, tagad laikam agrāk - attīstās Ego, līdz 20, 22 kā kuram... šajā laikā ir jāaplauž visi ragi un jāuztrenē visi "muskuļi", lai Ego var adaptēties kā veselīgs un varošs sadzīves garants.
Bet tas bērnudārza laiks gan nav humāns, uzskatu, ka vajadzētu ne vairāk kā 4 stundas dienā... bet vajag - skolai ir jābūt gataviem - sociāli adaptētam. Tas ir no sērijas - grūti mācības, viegli karā. Bērnam ir doti resursi tam, kā arī - vecāki enerģētiski buferē viņus, lauki vēl ir savienoti, atdalās pamazām - tas Ego veidošanās process nodrošina patstāvību, caur protestu - veido savu ceļu. To gan nedrīkst "apsist", pakļaut... jāļauj, lai izbesās un atvienojās, citādi būs nespējīgi patstāvīgai dzīvei... skolas "mežonīgais fons" papildus uztrenē patstāvību.

Gretta  Piekrītu tēmas autoram. Nepatika bērnudārzs, vēl jo vairāk skola.

DanaL  Laikam jau mans dēls bija brīnumbēbis, - aizgāja uz dārziņu pusotra gada vecumā. Mazliet paskandalēja tikai trešajā dienā un tikai tāpēc, ka gribēja, lai es arī palieku padauzīties ar pārējiem sīčiem.

Pašai arī nekādu īpašo problēmu nebija, dzīvoju bērnudārzam kaimiņos. Kad gribēju, gāju uz bērnudārzu, kad apnika, gāju mājās. Vienīgā problēma, ko atceros, - arī daži grupas biedri sāka vazāties man pakaļ no dārziņa uz mājām. Tad gan mammucim sanāca nelielas nepatikšanas.

Vispār jau man liekas, ka sliktās atmiņas par bērnību un agro jaunību ir pārsvarā tiem, kuri nebija pārējo īpaši ieredzēti, vai kuriem darīja pāri. Otra grupa - paši pāridarītāji.

AivarsN  Saraut bērna saites ar ģimeni, lai nepaspēj apgūt attiecības ģimenē, nesaņem mīlestību, bet jau no agras bērnības, kamēr vēl nav izveidojusies personība, ir spiests cīnīties par vietu zem saules ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, vai pat ar psihiskām novirzēm. Tā jau laicīgi tiek apspiestas jeb kuras individualitātes, radošuma izpausmes un tiek sagatavots paklausīgs, bezjūtīgs sistēmas vergs.
Kāpēc mums jau sen vairs nav talantīgu mākslinieku, izgudrotāju, vai citu ģēniju, kādus zinām tikai no iepriekšējiem gadsimtiem? Tāpēc, ka sistēmai tādi ir kā skabargas pakaļā un var nopietni patraucēt aitu baram mierīgi plūkt zāli. Arī veiksmīgas attiecības ģimenēs cenšas izskaust, jo parazītiskai sistēmai tas ir slikts piemērs.
Ko tikai parazīti nedara ar cilvēkiem, lai nepieļautu viņu garīgo evolūciju!

veejasuns  Mazgadīgo kolonija, nepilngadīgo kolonija, sagatavo pieaugušo zonai. Ir kam patīk, ir kam derdz. Viss atkarīgs no lomas, un vai mēs izprotam šo lomu un tajā mācību ietverto.
Zinu, zinu kādas uzslavas sekos. :)

DanaL  Ak, nu nepārspīlē AivarsN. Kāda tur saišu saraušana. Nesūtam taču bērnus uz cietumu. Skola ir skola, ģimene ir ģimene. Atsevišķas pasaules. Un patiesi radošo garu nevar apspiest ne skola, ne ģimene, lai kā pūlētos.

Un vēl. Mana paziņa savulaik strādāja kādas mazpilsētas internātskolā. Tur bija bērni, kas uz 1.septembri nāca uz skolu 40 km basām kājām ... un brīvdienās negribēja braukt mājās ne lūdzami. Tā, lūk.

Pilskungs  Es arī no skolas uz mājām ne vienmēr gribēju iet. Bērnudārzā nekad neesmu bijis.

AivarsN  Ģimene ir dzīves pamats un tāpēc tas ir jāapgūst vispirms, komplektā ar mīlestību. Pēc tam tikai visu pārējo, kas dzīvē var noderēt.Tikai 9 gadu vecumā, bērnam izveidojas personība un vismaz kaut kāda aizsardzības sistēma, lai viņš varētu iekļauties sabiedrībā, neiegūstot morālu traumu.
Ja mazs, neaizsargāts bērniņš tiek izrauts no ģimenes, tajā neko neapguvis un iemests naidīgā vidē, tad kā zvēriņš ir spiests instinktīvi cīnīties par izdzīvošanu, tieši tāpat kā bāreņi. Rezultātā, bērns pietiekami nesaņēmis mīlestību un neieguvis ģimenes pieredzi, arī pats nespēj izveidot ģimeni un mīlēt savu sievu un bērnus.
Silītes un dārziņi ir viens no efektīvākajiem ģimenes tradīciju iznīcināšanas līdzekļiem. Tālāk jau izglītības sistēma un masu informācijas līdzekļi paveic pārējo.

Napoleone  kaligula - Tu nekad neesi dabūjis bietē kaut kur aiz garāžām? vai neesi pierādījis savu tiesību ar kādu draudzēties vai nē? neesi pastāvējis par savu statusu barā?.... bērnu kolektīvs ir 100% primātu bars - tāpēc jau to sauc par socializāciju, ka iemāca sadarboties sociumā - ieņemt savu sociālo statusu un noturēt to... nesūdzēties vecākiem, uzņemties atbilsību par sevi un saviem biedriem... kurš nav mācījies par sevi pastāvēt - no tā nekas labs neiznāks....

av2  Daarzinnos neesmu gaajis, skolaa bija ok, pat intresanti.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu