Ko Tu savā dzīvē esi sasniedzis ?!

Ko tu dzīvē esi sasniedzis ?! Šāds jautājums tiek uzdots vērtēšanas nolūkos lai pēc vispārpieņemtiem kritērijiem atkarībā no atbildes izvērtētu atbildētāja vērtību vai piemērotību sev. BET vai svarīgāk nav būt laimīgam , laimīgam SAVĀ dZīvē pat ja pēc vispārpieņemtiem kritērijiem tu neesi neko daudz sasniedzis !
Katram tā laime ir sava .

preilene  Protams, ka vissvarīgākais dzīvē ir būt laimīgam.

kvarts  Un ko tie sasniegumi jums ir devuši? Vai no laimes kāds ir paēdis?... tukša ļurināšana...

kokto  Kurš nosaka kas ko un cik daudz ir jāsasniedz ?

Piektdiene  esmu ieguvusi zelta medaļu pasaules čempionātā triatlonā.

Rulete  Bet es nofenderēju Piektdienei laimīgās apenes, ar kurām viņa finišēja, pārdevu ībajā, nopelnīju un vēl slavena kļuvu!

av2  Briizziem man reali sskkiet, ka...neko.

AivarsN  Katrs labi paveikts darbiņš, iegūta noderīga informācija, izdarīti secinājumi un iegūtā dzīves mācība un pieredze, ir kaut vai neliels, bet pakāpiens pa nebeidzamajām evolūcijas kāpnēm. Varbūt tieši mūža otrajā pusē, tiek sasniegts visvairāk. Tā ka, galvenie sasniegumi vēl tikai priekšā. Sevišķi jau tagad, atmodas un pārejas laikā.

Katra  nu kā tas Aivars māk uzrakstīt:) Gandrīz atbalsta klubiņš jādibina:)
Pie sasniegumiem pieskaitu tos, kas sniedz labumu sabiedrībai kopumā, kā arī uzvaras dažādos konkursos/sacensībās.
Pēcnācēja atstāšana ar sekojošu pajumtes nodrošināšanu...tad jau var lielīties, arī par vielmaiņas norisi. Nu nezinu.
No otras puses, prieks par katru latviešu bērnu. Svarīgāk, kā koki. Ja placi ķīniešiem neatdosim, tos vēl sastādīs, bijuši tik stādītāji

Piektdiene  nepiekrītu, ka vissvarīgākais būt laimīgam. man svarīgāk būtu sekot kaut kādiem principiem un citiem arī to novēlu. zināms kaifs ir arī dalība kādā lielākā svarīgā projektā, kaut tu tur vien skrūvīte esi. bet kā zināms, darba dalīšana ir galvenais zinātnes un tehnikas evolūcijas priekšnoteikums.
kad man bija 18, varēju pa nakti izlasīt bioloģijas rokasgrāmatu, lai no rīta noliktu eksi uz 9 un skriet tik ilgi, kamēr apnika, nevis noguru. bet ja jāatzīst, ko esmu sasniegusi, tad-jā, neko. laikam biju nenoturīga pret grābekļiem.
toties mūža nogalē padzeršu kapiju ar ļaudīm...tā stipri virs vidējā. tā nav nekāda laimīga sakritība, bet matemātiski pamatota nenovēršamība, ka kaut kad tās elementārdaļiņas sakārtojas tā, lai notiktu lielais sprādziens :

AivarsN  Svarīgāk par pajumti, pēcnācējus ievadīt pareizajās sliedēs, lai neizaug par parazītiem, bet pilnvērtīgiem, vispusīgi attīstītiem cilvēkiem, ar spēcīgu motivāciju rādīt un evolucionēt, nevis bezjēdzīgi tērēt planētas resursus. Ar šauru izglītības un darbu specializāciju, nekāda dižā attīstība nesanāks. Piemēram medicīnā. Tai vietā, lai jaunajiem ārstiem mācītu par cilvēka ķermeni kā vienotu sistēmu, viņiem māca ārstēt vienu orgānu, pat nezinot par saslimšanas iemesliem un kā šī ārstēšana ietekmēs organismu kopumā. Tas pats ar visu dzīvo dabu kopumā. Varbūt daudzas kaitīgas tehnoloģijas, ķimikālijas un pat pārtikas piedevas netiktu ieviestas ražošanā, ja to izgudrotājiem būtu vismaz kaut kāda nojausma, kā tas iespaidos apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Viens cilvēks nevar zināt un prast paveikt visu, bet vismaz virspusējām zināšanām vajadzētu būt pēc iespējas vairākās dzīves sfērās.

Rulete  Ārstiem, protams, māca par cilvēka ķermeni kā vienotu sistēmu, bet varbūt Tu nebiji klāt:) /normāļā un patoloģiskā fizioloģija un anatomija
Jocīgā kārtā mums ir labi ārsti, nu vismaz Rīgā.

Katra  Visredzamāk ir sasniegt pašam, bet ir daži tādi cilvēki, kuru draugi visi kā viens guvuši panākumus, tā ka "vaina" šajos personāžos.
Varbūt mūsu patērētāju paaudzē tas vairs nav sastopams, bet -agrāko laiku latviešiem bija samērā tipiski. Emocionālā inteliģence, altruisms, sabiedriskums, cilvēkmīlestība
Un tad ir tādi cilvēki, skaisti kā bildes, brauc ar lepnu auto, strādā prestižu darbu, bet neviens pat nospļauties negrib viņu virzienā, personīgo sievu ieskaitot /izliekas, maita, gan vēlāk atriebsies, zinot personības tipu DD

AivarsN  Ir tiešām arī labi ārsti. Bet tikai retais patstāvīgi meklē atbildes, kāpēc tās izrakstītās zāles nevis izārstē, bet tikai nomāc simptomus, vēl radot neskaitāmas blaknes, bojājot citus orgānus? Kā rezultātā jāārstē arī tie. Vai ir arī tādas zāles un ārstēšanas metodes, kuras patiešām izārstē un kāpēc tās netiek pielietotas? Kāpēc visus pret visu iespējamo vajag vakcinēti, ja tikai atsevišķos gadījumos tas nostrādā? Reti kurš ārsts aizrokās līdz patiesībai un patiešām spēj pacientiem reāli palīdzēt. Pārējie vienkārši strādā lielajā biznesā, līdzīgi kā negodīgos auto servisos, bieži vien paši par to pat nenojaušot.

rokons  Nevajag doties un negodīgiem auto servisiem, un izdomāt blēņu stāstus par medikamentu lietošanu.
Kur tagad pasaulē ir melnās bakas? Kādu negatīvu iespaidu to vakcīna atstāj uz cilvēka organismu?
Un milzums citu piemēru, pat VIAGRA dara labu lietu, samazina prostatas adenomas augšanas ātrumu, jo samazina stāzes.

Dzonsa  Katram ir vēlme sasniegt tā brīža mērķi. Līdzko tas ir sasniegts, foršā sajūta diezgan ātri noplok.
Manuprāt, laimīgs ir tas, kam ir vēl un vēl šādi vai tādi mērķi, kurus sasniedzot, tajā procesā gūsti gandarījumu.
Tādi nu mēs esam - nepiepildāmi! :)

rokons  Ne visi un vienmēr..................... Tak Fausts arī pateica - Apstājies mirkli, tu esi skaists........un visas sekas pēc tam :D

puupoliite  ...labs jautājums...piekrītu Dzonsai, ka laimes sajūta rodas tad, kad mums ir mērķi, ko gribam sasniegt...kad izdodas, tas laimes brīdis gan nav ilgs...bet šīs mazās uzvaras rada tādu foršu sajūtu, ka tu vari, kaut arī daudzi nav ticējuši, ka tu to paveiksi...:)...un patiesībā sniedz tādu mieru, ka, neskatoties uz gadiem, tu tā labi turies...pašreiz...:) ...jo mēs nezinām, kas būs rīt...

rokons  Nevar visu laiku kāpt kalnā, vienreiz virsotne tāpat pienāk. Augstāk par Everestu jau uzkāpt nevar. Cita lieta, ja dzīvē bijusi nepiepildītības sajūta. Bet, ja sēdi Monblāna virsotnē, reizēm slinkums braukt uz Himalajiem, zinot, ka tāpat sēdēsi kādas smailes galā, un sajūtas būs tādas pašas.
Var pārfrāzēt seno teicienu - labāks ir labā ienaidnieks

kosrem  Ko dzīvē esmu sasniedzis sapratu pēc daudziem gadiem. 1985 gadā atmetu dzeršanu, vēl pēc desmit gadiem smēķēšanu. Teikšu godīgi,- no neizglītota alkoholiķa, bomža. nebija viegli iekarot vie
tu sabiedrībā. Tagad esmu cienījams meistars remontos.

Labrador  Sociaalie portaali un arii dziive , ipashi postpadomju telpaa ir teatris , kur katrs speelee kaadu lomu un censhaas izlikties par to , kas patiesiibaa nemaz nav. Un nereti veelaas atrast reaalaa dziivee neeksisteejoshu partneri.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu