vecāki...

Ezjule  Man palīdzēja ierakšanās darbos un maksas apmācību kursu apmeklēšana. Laiks visu dziedē. Citam īsāks, citam garāks.

Agape  nekas tev nav palīdzējis. kā kasīji rētaudus sev un citiem, tā kasi šogad

Maariite  Domāt un darīt dažādus praktiskus darbus, lai piemirstos. Sevi nodarbināt, un turpināt attīstīties svarīgākajās jomās - ģimenē un darbā.:)

kosrem  Man jau tie gadi kad pašam jāsāk posties. Kas pieradis, tas nesatrauksies. Uzņemu zaudējumus ar mieru. Agri vai vēlu tas notiek, bet kā vienmēr negaidīti.
Mammītei bija švaki ar sirdi, bet mīlēja ieraut. Aizgāja pie draudzenes, ierāva pa sļukai, posās mājās bet palika slikti. Atlaidās uz dīvāniņa pagulēt, tā arī aizmiga, uz mūžu.
Dēls, mīlēja glāzītē ieskatīties, bomžot. Sagrābās visādas slimības, sadzērās visu, kas deg. Un vienā jaukā brīdī atrada viņu uz ielas. Bet par vēlu.
Katrs ejam savu ceļu. Es atmetu dzeršanu, smēķi. Dzīvoju veselīgu dzīves veidu un priecājos par dzīvi. Gaidu savu laiku mierīgi un kad tas būs, nezinu. 2037-80, 2057-100. Nu gribētos to pēdējo ciparu.
Iesaku nestresot, pieņemt visu kā ir.

sauljuks  Man palīdz apziņa, ka tā viņai labāk. Pirms aiziešanas viņa bija ļoti slima. Vēzis. Uz opiātiem dzīvoja.
Un vēl doma, ka tas ir tikai slieksnis. Durvis uz ko citu. Dvēsele nemirst.
Bet neizrunātais, nesaprastais brīžiem neliek miera, tur nu neko.
Lai arī mūsu attiecības bija ļoti sarežģītas, katru reizi domas par mammu pabeidzu ar gaišu sajūtu, novēlot viņai visu to labāko.

Lola1976  Man abi vecāki aizgāja jad biju ļoti jauna. Tēvs pēkšņi, mamma cīnījās ar vēzi. Mēs zinājām ka mirs. Jaunībā vieglāk bija pārciest.
Pirms trīs gadiem nomira mans mīļais cilvēks. Tad loti pārdzīvoju. Nekas nepalīdz, izņemot Tu pati. Es gadu sēroju, tad cēlos un darīju. Esmu tikusi tam pāri un oat ievēroju, ka esmu mainījusies. Vairāk novērtēju dzīvi.
Vis mainās, vis iet uz priekšu. Ap mums mainīsies cilvēki, jāmācās no katra ko var.

Agape  nu beidziet. Jūs kapitālistiskā individuālisma sentimentālie upuri. Nāve nav briesmīga, briesmīga ir tukši nodzīvota dzīve. Tukši priekš savas dzimtas, tautas.
Vajag mācēt gan pieņemt nāvi, gan pašiem aiziet ar cieņu.
Protams, tuvinieku nāvi vieglāk pieņemt tad, ja esi darījis visu iespējamo. Ja tā nav, tad var grauzt. Bet atlaid to. Dzīvajiem jādzīvo.

Skumjudruva1950  Darbos pāri galvai,lai nav laika ļauties panikai un izmisumam. Ir jādzīvo tālāk un katram ar to jātiek galā pašam. Laiks dziedē un mums paliek atmiņas.

elsa  Tēvs nomira lielās mokās, es to visu noskatijos, tāpēc jutu atvieglojumu, kad tas viss beidzās. Un visi mēs mirsīm. Ar to jādzīvo. Grūtāk ir vecākiem, kam pirmie aiziet bērni.

Lola1976  Elsa, piekrītu. Man nesen brālis zaudēja dēlu un ne dabiska nāve. Tas ir briesmīgi. Pārējo var pārdzīvot, bet bērns....

Bellatrixa  Mana dusmu fāze sērošanas procesā bija ilga, tā bija vieglāk... Un pat ja ir palaists vaļā, skumjas uznāk, arī pēc 20 gadiem, joprojām.

Lola1976  Bellatrixa, emocijas var savaldīt. Es iemācījos.

Bellatrixa  Neredzu gan iemeslu ko dikti apzināti valdīt. Tas vājiem cilvēkiem, kas netiek ar sevi galā. Ir ikdiena, ir citas lietas, rūpes, nevar nemaz sevi visu laiku nodarbināt ar sērošanu vai dusmošanos. Padusmojos vai paskumstu, nopurinos un eju tālāk. Un tā uz priekšu.
Tomēr... Cik cilvēku, tik variantu, un ja man der mana pieeja, citam tā nemaz neder.

av2  Liidzjuutiiba.
Kaa sadziivot ar domu, ka vinnas vairaak nav? nezinu. laikam jau ...nav iista risinaajuma. Viss atkariigs, cik esi ikdienaa aiznnemta. Ja daudz briivaa laika, ir...nekaa. Man nomira teevs ,vairaakus gadus atpakall. Bijaa.... ok, jo vinnss bija ...smagas cilveeks dziivee , nekaadas labaas atminnas nav palikussas, liidz ar to, nu iipassi neko nepaardziivoju.Gan vinnam , gan visiem nu ir ....vieglaak.
Mamma veel ir dziiva. Tas buus .....kautkad, un buuz smagi.

Geisha  Mani vecaki un māsa aizgāja citā saulītē negaidot. Bija trieciens. Protams, ka sāpēja. Arī tagad man viņu pietrūkst. Bet neko darīt... tāda ir dzīve. Kas piedzima tas arī nomirs. Galvenais nodzīvot cilvēka cienīgu dzīvi savā pratā un sevi apkopjot.

Agatem9  Tāpēc vecāki jāmīl, jāapciemo, jāzvana, jāpalūdz piedošana, ja esi kur vainīga, kamēr mammīte dzīva, nevis pēc tam jāmokās ar sirdsapziņas pārmetumiem, bet cilvēkiem ir iekārtots tā, ka raud tikai kad tā otra vairs nav.....tagad tikai apciemo mammu un domās izsaki viņai visu, ko nepaspēji, gan mamma no mākoņa maliņas sapratīs.

Trifele  tev sūdīgi sanāk... provocēt citus uz "-" emocijām. godīgu cilvēku pazīst pēc tā, cik neveikli viņam izdodas nelietības:))
tak teicu, atbrīvo savu ex mauku no zobiem, un the next, kuru 2005.-jā virtuāli piesmēji kopā ar ex mauku, izpildīs visas vēlēšanās. ne, ne, nevar, nebūs džentelmeniski. nu, ok, darījumi nebūs.

Jurij__1962  "mediķi" bendē vecos ļāužus ! fašisti ! tas bija līdz šīm arī, bet pašlaik, šajā falšā "pandemijas" laikā viņiem rokas pilnībā vaļā un dara ko vēlas ! "mediķi" - tie kuriem nav sirds un dveseles, ir starp tiem protams normālie Mediķi un te cilvēciņam kā paveiksies, Jūsu mammai noteikti nepaveicās :( Cik mammai bija gadu ?

Paula6  Vecāki man aizgāja abi reizē autoavārijā, kad viņiem uzbrauca divi brāļi totāli piedzērušies un viņiem nebija kur sprukt. Tas bija tik negaidīti, jo pēc ilgiem gadiem atpūtās jūrmalā kopā ar mazbērniem un bija priecīgi par atpūtu. Mēs, bērni, bijām tik apjukuši, kad skatījāmies uz diviem zārkiem...Palīdzēja draugi, kolēģi un apziņa, ka viņi bija cienīti un mīlēti, jo viņus pavadīja simtiem cilvēku! Tad arī sapratām, kāda liela bagātība ir draugi un to viņiem bija daudz! Turpinājām viņu iesāktos darbus un savus, vēl ilgi runājāmies ar viņiem domās un stāstījām ko darām...tikai laiks dziedē, bet ir jāatceras tos prieka un sirsnības brīžus, tas palīdz un dziedē sāpes, bet tas jādara no sirds! Divus mēnešus pirms notikušā viņi ar mašīnu izbrauca savas jaunības un dzimtās vietas..laikam zemapziņā nojauta...

Mikko  Nekas un neviens nav múžígs!
Laiks un daba dziedé visu! ☯️

Roberta1967 Paldies visiem,kas padalījās pieredzē...Mīļā mammas meita,par kuru viņa rūpējās 52gadus neatnāca uz bērēm,es,sāpju un nepieņemtā meita līdz pēdējam cerēju viņu... nākamās atbildes