vecāki...

Zaudēju māti šogad starp Ziemassvētkiem in Jauno gadu, sāp,kaut nebijām tuvas... kā tu tiki ar to to galā,jo sāp...

Ezjule      Man palīdzēja ierakšanās darbos un maksas apmācību kursu apmeklēšana. Laiks visu dziedē. Citam īsāks, citam garāks. 2021-01-03 16:40

Agape      nekas tev nav palīdzējis. kā kasīji rētaudus sev un citiem, tā kasi šogad 2021-01-03 16:42

Maariite      Domāt un darīt dažādus praktiskus darbus, lai piemirstos. Sevi nodarbināt, un turpināt attīstīties svarīgākajās jomās - ģimenē un darbā.:) 2021-01-03 17:14

kosrem      Man jau tie gadi kad pašam jāsāk posties. Kas pieradis, tas nesatrauksies. Uzņemu zaudējumus ar mieru. Agri vai vēlu tas notiek, bet kā vienmēr negaidīti.
Mammītei bija švaki ar sirdi, bet mīlēja ieraut. Aizgāja pie draudzenes, ierāva pa sļukai, posās mājās bet palika slikti. Atlaidās uz dīvāniņa pagulēt, tā arī aizmiga, uz mūžu.
Dēls, mīlēja glāzītē ieskatīties, bomžot. Sagrābās visādas slimības, sadzērās visu, kas deg. Un vienā jaukā brīdī atrada viņu uz ielas. Bet par vēlu.
Katrs ejam savu ceļu. Es atmetu dzeršanu, smēķi. Dzīvoju veselīgu dzīves veidu un priecājos par dzīvi. Gaidu savu laiku mierīgi un kad tas būs, nezinu. 2037-80, 2057-100. Nu gribētos to pēdējo ciparu.
Iesaku nestresot, pieņemt visu kā ir.
2021-01-03 17:33

sauljuks      Man palīdz apziņa, ka tā viņai labāk. Pirms aiziešanas viņa bija ļoti slima. Vēzis. Uz opiātiem dzīvoja.
Un vēl doma, ka tas ir tikai slieksnis. Durvis uz ko citu. Dvēsele nemirst.
Bet neizrunātais, nesaprastais brīžiem neliek miera, tur nu neko.
Lai arī mūsu attiecības bija ļoti sarežģītas, katru reizi domas par mammu pabeidzu ar gaišu sajūtu, novēlot viņai visu to labāko.
2021-01-03 18:36

Lola1976      Man abi vecāki aizgāja jad biju ļoti jauna. Tēvs pēkšņi, mamma cīnījās ar vēzi. Mēs zinājām ka mirs. Jaunībā vieglāk bija pārciest.
Pirms trīs gadiem nomira mans mīļais cilvēks. Tad loti pārdzīvoju. Nekas nepalīdz, izņemot Tu pati. Es gadu sēroju, tad cēlos un darīju. Esmu tikusi tam pāri un oat ievēroju, ka esmu mainījusies. Vairāk novērtēju dzīvi.
Vis mainās, vis iet uz priekšu. Ap mums mainīsies cilvēki, jāmācās no katra ko var.
2021-01-03 18:44

Agape      nu beidziet. Jūs kapitālistiskā individuālisma sentimentālie upuri. Nāve nav briesmīga, briesmīga ir tukši nodzīvota dzīve. Tukši priekš savas dzimtas, tautas.
Vajag mācēt gan pieņemt nāvi, gan pašiem aiziet ar cieņu.
Protams, tuvinieku nāvi vieglāk pieņemt tad, ja esi darījis visu iespējamo. Ja tā nav, tad var grauzt. Bet atlaid to. Dzīvajiem jādzīvo.
2021-01-03 18:47

Skumjudruva1950      Darbos pāri galvai,lai nav laika ļauties panikai un izmisumam. Ir jādzīvo tālāk un katram ar to jātiek galā pašam. Laiks dziedē un mums paliek atmiņas. 2021-01-03 19:10

elsa      Tēvs nomira lielās mokās, es to visu noskatijos, tāpēc jutu atvieglojumu, kad tas viss beidzās. Un visi mēs mirsīm. Ar to jādzīvo. Grūtāk ir vecākiem, kam pirmie aiziet bērni. 2021-01-03 19:20

Lola1976      Elsa, piekrītu. Man nesen brālis zaudēja dēlu un ne dabiska nāve. Tas ir briesmīgi. Pārējo var pārdzīvot, bet bērns.... 2021-01-03 19:27

Bellatrixa      Mana dusmu fāze sērošanas procesā bija ilga, tā bija vieglāk... Un pat ja ir palaists vaļā, skumjas uznāk, arī pēc 20 gadiem, joprojām. 2021-01-03 20:51

Lola1976      Bellatrixa, emocijas var savaldīt. Es iemācījos. 2021-01-03 21:06

Bellatrixa      Neredzu gan iemeslu ko dikti apzināti valdīt. Tas vājiem cilvēkiem, kas netiek ar sevi galā. Ir ikdiena, ir citas lietas, rūpes, nevar nemaz sevi visu laiku nodarbināt ar sērošanu vai dusmošanos. Padusmojos vai paskumstu, nopurinos un eju tālāk. Un tā uz priekšu.
Tomēr... Cik cilvēku, tik variantu, un ja man der mana pieeja, citam tā nemaz neder.
2021-01-03 21:15

av2      Liidzjuutiiba.
Kaa sadziivot ar domu, ka vinnas vairaak nav? nezinu. laikam jau ...nav iista risinaajuma. Viss atkariigs, cik esi ikdienaa aiznnemta. Ja daudz briivaa laika, ir...nekaa. Man nomira teevs ,vairaakus gadus atpakall. Bijaa.... ok, jo vinnss bija ...smagas cilveeks dziivee , nekaadas labaas atminnas nav palikussas, liidz ar to, nu iipassi neko nepaardziivoju.Gan vinnam , gan visiem nu ir ....vieglaak.
Mamma veel ir dziiva. Tas buus .....kautkad, un buuz smagi.
2021-01-03 21:58

Geisha      Mani vecaki un māsa aizgāja citā saulītē negaidot. Bija trieciens. Protams, ka sāpēja. Arī tagad man viņu pietrūkst. Bet neko darīt... tāda ir dzīve. Kas piedzima tas arī nomirs. Galvenais nodzīvot cilvēka cienīgu dzīvi savā pratā un sevi apkopjot. 2021-01-03 23:28

Agatem9      Tāpēc vecāki jāmīl, jāapciemo, jāzvana, jāpalūdz piedošana, ja esi kur vainīga, kamēr mammīte dzīva, nevis pēc tam jāmokās ar sirdsapziņas pārmetumiem, bet cilvēkiem ir iekārtots tā, ka raud tikai kad tā otra vairs nav.....tagad tikai apciemo mammu un domās izsaki viņai visu, ko nepaspēji, gan mamma no mākoņa maliņas sapratīs. 2021-01-03 23:32

Trifele      tev sūdīgi sanāk... provocēt citus uz "-" emocijām. godīgu cilvēku pazīst pēc tā, cik neveikli viņam izdodas nelietības:))
tak teicu, atbrīvo savu ex mauku no zobiem, un the next, kuru 2005.-jā virtuāli piesmēji kopā ar ex mauku, izpildīs visas vēlēšanās. ne, ne, nevar, nebūs džentelmeniski. nu, ok, darījumi nebūs.
2021-01-04 00:03

Jurij__1962      "mediķi" bendē vecos ļāužus ! fašisti ! tas bija līdz šīm arī, bet pašlaik, šajā falšā "pandemijas" laikā viņiem rokas pilnībā vaļā un dara ko vēlas ! "mediķi" - tie kuriem nav sirds un dveseles, ir starp tiem protams normālie Mediķi un te cilvēciņam kā paveiksies, Jūsu mammai noteikti nepaveicās :( Cik mammai bija gadu ? 2021-01-04 09:11

Paula6      Vecāki man aizgāja abi reizē autoavārijā, kad viņiem uzbrauca divi brāļi totāli piedzērušies un viņiem nebija kur sprukt. Tas bija tik negaidīti, jo pēc ilgiem gadiem atpūtās jūrmalā kopā ar mazbērniem un bija priecīgi par atpūtu. Mēs, bērni, bijām tik apjukuši, kad skatījāmies uz diviem zārkiem...Palīdzēja draugi, kolēģi un apziņa, ka viņi bija cienīti un mīlēti, jo viņus pavadīja simtiem cilvēku! Tad arī sapratām, kāda liela bagātība ir draugi un to viņiem bija daudz! Turpinājām viņu iesāktos darbus un savus, vēl ilgi runājāmies ar viņiem domās un stāstījām ko darām...tikai laiks dziedē, bet ir jāatceras tos prieka un sirsnības brīžus, tas palīdz un dziedē sāpes, bet tas jādara no sirds! Divus mēnešus pirms notikušā viņi ar mašīnu izbrauca savas jaunības un dzimtās vietas..laikam zemapziņā nojauta... 2021-01-04 14:04

Mikko      Nekas un neviens nav múžígs!
Laiks un daba dziedé visu! ☯️
2021-01-04 14:36

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu