Tuvinieka nāve

barbarosa9      Varu pateikt tev tikai to, ka tu patreiz moci vecteetinju, jo vinjsh nevar vairs atnaakt atpakalj, vaardiski pateikt, ka nodziivojis gana garu muuzju, ka miil tevi, ka tev nav nekas sev jaapaarmet.
Vinjsh nevar paluugt: Mazmeitinj, atljauj man mieriigi duseet, nepaarmet sev neko un droshi esi laimiiga, jo naave ir neizbeegama-taa ir dziives sastaavdalja.

Izveelies kaadu vietu, kur izrunaaties.Kaut vai pie vinja kapa pasaki visu, ko veel gribeetu teikt, iededz sveciiti un dari to, ko vecteetinjsh visvairaak veelas-esi smaidiiga, laimiiga, vesela, utt:)
Lai veicas! 2009-11-03

spaare21      Neviens no šīs pasaules neaiziet dzīvs. Ja sirdsapziņa Tevi uzrunā, tas nozīmē,ka Tev viņa ir. Diemžēl atrodas daudz ko sev pārmest, aizvadot tuvinieku...mēs neesam ideāli. Iespējams, ka viņš ar savu dzīvespieredzi nemaz tik ļoti neuztraucās par lietām, ko Tu sev pārmet. 2009-11-03

eugen      ..patlaban mirst mans teevs [leenu grjuuti un smagi ir taadas persooniibas deformaacijas ka sarunaajos domaas ar pavisam citu cilveeku nekaa to kurjam sjobriid ir vairaak nekaa grjuuti].. taa gadaas..

..labaa zinja ir taa ka saruna turpinaas [no taa punkta kurjaa taa veel bija vai ir buutiska paliceejam].. kameer saruna turpinaas naave ir tikai juridisx fakts.. 2009-11-03

utji_butji      Dzīvajiem jādzīvo. Savs laiks sērošanai, savs dzīvošanai. Nevajag savas sēras vilkt kā šlefi cauri visai dzīvei. Ļauj aizgājējiem aiziet. 2009-11-03

GOST      tu jau vari ar aigājējiem runātie un kad būsi aizmigusi , ir iespējams dzirdet atbildi . 2009-11-03

veesmina      kāpēc sevi mocīt ar tādām domām?es saprastu, ka sava bērna zauēšānu var pārdzīvot ilgi un sāpīgi.JA kas taads ir paadzīvots, tad pārējais gan nekas shausmiigs nekjiet.
Tad iemācies lietas pienem kaa pašas par sevi saprotamas.Katram savs laiks . Uz zemes nav taa vieglaaka dzive.Jāpriecājas , jo cilveeks aiziet muuziigajaa dziivee. 2009-11-03

Ajiviil      Tavs vectēvs nav miris, bet atgriezies no skolas mājās, jo zemes skolu viņš ir sekmīgi beidzis un tāpēc uz zemes vairs viņam nav nekas darāms.Tavs vectēvs tev dod zīmi no smalkās pasaules, lai palaid viņu vaļā un dzīvo tālāk savu zemes dzīvi un pabeidz šo dzīves skolu un tad atkal satiksi savu vecotēvu smalkajā pasaulē , kad tava skola būs galā,tavās īstajās mājās, jo gars ir nemirstīgs, mirstīga ir tikai miesa.
eko sev nepārmet, bet priecājies par savu laiku šeit uz Zemes. 2009-11-03

Pele_chiibaa      tā saucas depresija.

tak apžēlojies un atlaid vectēvu dusēt mierā, tur, kur jams to ir pelnījis.

nu kā var nesaprast - cilvēks aiziet tad, kad uz šīs zemes ir viss padarīts. cilvēks tik garu mūžu nocīnījies, ij tagad vienas egoistiskas mazmeitas dēļ netiek dusēt Dieva mierā.

ok, skarbi izsakos bet tā tas ir.

man ome nomira 89 gadu vecumā un mamma gadu nespēja tam tikt pāri. bet beigās tomēr saņēmās un pateica ardievas, i viss - jamās depresija atkāpās, i ome arī sapņos vairs nenāca.

tā nevar.
tuvinieki ar savām skumjām un sērām piesien dvēseli zemei un neļauj jamam aiziet.
ar smaidu, kaut vai skumju, bet ir jāatlaiž dvēseli mierā. 2009-11-03

barbarosa9      Peljuk, lieku reizi nelieto vaardu "depresija"!
Paaraak visi pieradushi gan sliktu garastaavokli, gan propleemas, gan skumjas un beedas, nogurumu saukt par depresiju.
Depresija ir smaga slimiiba.
Nav vinjai nekaadas depresijas.Paaraak ilgi beedu ielejaa aizkaveejusies.Viss buus labi. 2009-11-03

Hara      Vairumam letiņu šī ir grūta tēma.. kautkā nemākam, neesam pareizi audzināti.. Ja par seksu vēl daudzmaz žurnālos salasījušies know-how - pastāsta, tad par citām lietu dabiskajām izpausmēm vispār nerunā.

Manuprāt krieviem ir labāks piemērs, viņi aiziet līdz kapiņiem, noliek pa apelsīnam, glāzīti uzlej, aprunājas.. un pēc tam dodas savās gaitās, nevelk to lietu līdzi laukā pa kapu vārtiem.

Grūti piemeklēt vārdus lai neizklausītos ciniski, taču ar to ir jāsamierinās un jāsaprot, ka sērām ir sava vieta un laiks - kapos, un laiks atkarībā, cik bieži tu tos apmeklē, da kaut katru nedēļu. Mana vecmāte piemēram iet pie tēva katru dienu jau n-tos gadus un tas viņai ir ok. Taču atnākot mājās viņai sēras nevelkas līdzi, tas paliek kapu teritorijā. 2009-11-03

Pele_chiibaa      barb - "pārāk ilgi bēdu ielejā aizkavējusies"---> nū, ij no kā un kad tad iestājas tā depresuha? tikai no pārāk ilgas aizkavēšanās stresa, negatīvu emociju apskāvienos. ij kad ieilgst tik ilgi, ka pats saviem spēkiem netiek atpakaļ, vot i iestājas smagā slimība, ka i antidepresanti i vēl viskas jājem paīgā.
ij man odmāt, ka pus gads tādā stāvoklī - tur jau var viss vienā momentā var arī sagrozīties tā, ka iekrīt tik dziļi, ka bezmaz jāiet pēc opja pakaļ uz kapiņiem ar žileti rokās.

man domāt, ka visiem piemēru jāņem no čigānu bērēm, tad arī neviens nāvi neuztvers kā kko ārkārtēju, bet ggan kā normālu džives cikla sastāvdaļu. 2009-11-03

Taiga70      Runāties nu gan vajaga, ja negribas ar citu-tad ar sevi un ar vectēvu gan- gan jau ir kāds iemesls-vai par retu ciemos brauci,vai neklausīji padomam uttt....jo vecums cienījams un iemesls ilgam sēru posmam nav saskatāms......Izrunā ,iededz sveci un met mieru............. 2009-11-03

lilacu      nemākam mēs tuva cilvēka aiziešanu palaist pašplūsmā,lai kā es mācos un cīnos,sevi lamāju un pierunāju,bet SAMIERINĀTIES ar to nespēju!!!!! Vai tie ,kas šeit runā paši ir kādu tuvu cilvēku zaudējuši.Man slimnīcā teica- ne tu viena,citiem arī sāp... nu žēl jau man to citu arī,bet mana sāpe ir mana un man neizdodas šo cīņu uzvarēt... 2009-11-03

sunset_girl      ar laiku sis sajutas paries u tu spesi samierinaties,es pec teva naves vel gadu raudaju un biju jutiga,bet nu jau 4 gadi pagajusi un ir jau labak,bet tik un taa ik pa laikam uznak emocionalie briizi.. 2009-11-03

evelina37      Es parasti aizeju uz kapiem un parunājos pa īstam ne tikai domās,un tad liekas ir vieglāk. 2009-11-03

Persiete      Nāve jāpieņem, kā fakts kuru mēs nevaram grozīt...un nav ne gudri, ne labi, ne arī veselīgi (ne palicējam, ne aizgājējam) pretoties notikušam faktam. Ir jādzīvo saskaņā ar Visuma kārtību.
kad kāds nomirst, mēs jau raudam par sevi, par to kā mums pietrūkst, tā ir sevis žēlošana un arī aizgājējam smagi, viņš to jūt. Grūti tā paskaidrot citiem, bet ir jāiziet cauri šai pieredzei un jāiemācās paskatīties uz nāvi vieglāk. Man ir tiesības tā teikt, jo esmu divus savus vīrus apglabājusi...pie kam, tad kad manam otrajam vīram tuvojās veselības problēmas (vēzis), mans pirmais laulātais atnāca sapnī mani uzmundrināt un dot spēku izturēt, tāpēc es saikni ar mirušajiem uztveru reāli... tās nav tikai basņas, lai nomierinātu sērojošas tantiņas :) 2009-11-03

ANNA_V      Tagad ir Veļu laiks , šī nedēļa ir Mirušo piemiņas dienas. Ja interesē - raksti personīgi. 2009-11-03

selnija_      Persietei jāpiekrīt! Un Līvija arī taisnību saka. Es pirms trijiem gadiem gadiem apglabāju priekšlaicīgi, traģiski aizgājušu tuvu cilvēku, bet pašlaik sāpe vairs nav, tik skumjas, ka jāmokās viņai bij...Bet ko lai dara, tie ir likumi, pasaules pastāvēšanas likumi un ne mēs tos nosakam. Aizgājēji tiešām sapņos nāk un tās nav pasakas, man arī sen par to vairs šaubu nav. 2009-11-03

princesiite_varde      86 gadi tas ir cienijams vecums un ilgs mūžs...jāatceras viss tas labais...grūtāk ir pārdzīvot to cilvēku nāvi, kas mirst jauni un kuru sapņi un cerības paliek nepiepildītas... 2009-11-03

Lovetta      nu....martā noslīka mans vīrietis...palika tāda mulsa nesapratne-par ko man tā...kā tālāk...ko darīt...bet laiks iet un noliek visu savās vietās. 2009-11-03

SievieteMelnaa Dalja cilveku nevar dziivot bez paardziivojumiem un tapeec maaksliigi rada tos sev. Kaa jau veesmina mineeja - saprastu, ja paardziivotu nelaimi vai... nākamās atbildes