Tuvinieka nāve

SievieteMelnaa      Dalja cilveku nevar dziivot bez paardziivojumiem un tapeec maaksliigi rada tos sev. Kaa jau veesmina mineeja - saprastu, ja paardziivotu nelaimi vai tragjeediju. Bet te cilveeks nodziivojis liidz 86 gadiem (kaa teiktu krievi - stolko ne zhivut), kas te ko kaadam paardziivot. Biji domaajusi, ka cilveeki ir nemirstiigi? 2009-11-03

lirica      mandomāt..par cilvēka nāvi ir jāpriecājās attiecīgos gadījumos:
-cilvēks mirst dabīgā nāvē...bez mokām sev un apkārtējiem,nodzīvojis pilnvērtīgu mūžu.
-cilvēks mirst pēc ilgstošām mokām..par atvieglojumu sev un pārējiem.
-cilvēks,kas kādu noslepkavojis vai pāri nodarījis bērnam vai kādam citam neaizsargātam...tad pat motīvam un nāves veidam mazsvarīga nozīme...kaut varētu būt vardarbīgi.
mandomāt ,ka visus vērā ņemamos priecīgos miršanas gadījumus esmu uzskaitījusi...par pārējiem gan vērts aizdomāties! 2009-11-03

sancho9      mēs visi atnākam uz zemi komandējumā,kad padaram vai nepadaram lietas,kas mums šeit darāmas,tik un tā aizejam,galvenais ir cilvēku atlaist,lai viņa dvēselei ir mierīgi,gan jau ar mums tas pats notiksies... 2009-11-03

leila27      Visu var pārvarēt,katra cilvēka aiziešana sāp.Man pa Jāņiem noslīka brālis ar māsu kopā,tad tiešām bija grūti un nepārvarami sāpīgi,bet visu var pārvarēt un izturēt 2009-11-03

debra1      iepriecini vinu un esi laimiiga tagad un vinu atceroties! 2009-11-03

nakc      Būtu jocīgi, ja nedomātu par saviem tuviniekiem. Bet pārspīlēt arī nevajag. Laiku jau nevar pagriezt atpakaļ, jādzīvo tālāk un jāmēģina neatkārtot kļūdas. 2009-11-03

ellja_berliozam      Tu esi ļoti jauna un tava reakcija ir tikai normāla. Manuprāt. Sērošana ir ļoti individuāla un ja nav ilgāka par diviem gadiem, tad nekas. Vēlāk, domāju, tu atcerēsies to kā laiku, kad pieaugi un nobriedi, kad parādījās kādas atziņas, kuras tu varbūt uzskatīsi kā ļoti vērtīgu savas dzīves pieredzi. Mans tēvs nomira, kad man bija 20 un viņš bija jaunāks kā es patlaban. Kādā brīdī iestājās sajūta, it kā tēva man nekad nebūtu bijis. Un tad es sapratu, ka tas ir tikai normāli, tā beidzas tagadne un iestājas pagātne. Tā ir atziņa, kas noder. 2009-11-03

andzipa      Visu cieņu 86 gadiem. Aizej ar svecīti uz kapiem, labāk viena... un parunājies.. nu tā no sirds, izrunā neizrunāto, ja vajag, paraudi. Tad pacel galvu augšā, uzsmaidi sev, citiem un "dzīvajiem jādzīvo tālāk". Ja tiešām kaut kas palicis (aizvainojums, nepiedošana), tad līdzot pareizticīgo baznīcā nolikt svecīti. Bet tur esot jāiet 6.00 no rīta un tad kādai tantiņai baznīcā jāpajautā, kur jāliek.
Man kādā smagā brīdī līdzēja meditācija sāls istabā - Jaunķemeru sanatorijā un naftalāna vannas. Rīgā esmu bijusi arī SPA Dominā sālsistabā. 2009-11-03

Maija_Zvaigzne      Mans vecopiitis nomira, kad vinjam bija 83. Man tajaa mirklii bija 7 un vinsh bija muusu gjimenes saulesstrars. Taads superpozitiivs onkuliitis. Mana famiilija bija domaajusi mani saudzeet un nenjeema mani liidzi uz slimniicu, kad vinsh mira (veezis), bet, patiesiibaa tas ir nezjeeliigi, jo visiem ir jaaatvadaas, taa ir vieglaak. Peec tam, man, protams, bija liels krenjjis un raudaashana un es atceros kaa mana mamma mani mierinaaja (un tobriid vinja bija tikai drusciit vecaaka nekaa es tagad) - vinsh tagad ir vietaa, kur vinjam vairs nesaap un vinjam tagad ir labi. Shito es skaitu kaa mantru pie katras tuvinieku naaves, tas paliidz. Ne pavisam, bet pavisam nepaliidz gandriiz nekas. Mees jau visu vienmeer nesam sev liidz, gan to labo un skaisto, gan to saapiigo. 2009-11-04

edmunds      86 ir ok, iipashi ja pie pilnas apzinjas un nemokoties. iespejams ka vinjsh paslaik skataas kaa mums iet un nebuut nepriecaajas ka tu moki sevi. labaak esi noderiiga apkaarteejiem un mierini sevi ar domu ka peec briiza tiksieties... :) 2009-11-04

kritejs      Ja pati netiec galā, tad vajag griezties pie speciālistiem, viņi palīdzēs. 2009-11-04

incs12      Laid vectēvu vaļā,Tu ar savām asarām viņu tikai sāpini un nelaid Dieva mierā. Kā iepriekš daudzi teica - aizej uz kapiem,izrunājies,paraudi un dodies savās gaitās ar smaidu... 2009-11-04

abet      necepies, un viss buus kaartiibaa ! 2009-11-06

ilzuks6      Pirms gada aizgaja mans opitis ,es tik tagad esmu tam tikusi pāri ,dzīvojam viena maja un redzeju ka tas notiek ,bet nu viss bus ar tevi kartiba,tāda dzīve ,mums visiem no tā neizbēgt ,ta kā Turies ;) 2009-11-29