Divkosība "smukuma" vardā vai pašapmāns?
Jau 4,5 gadus esmu šai burvīgajā portālā un visu šo laiku vēroju vienu un to pašu tendenci, īpaši sieviešu vidū - visi zinām, ka lielākai daļai ir mīļākie/ās, bet kā jāizsakās publiski, tā dāmītes/gadās arī pa kungam, cenšas būt tik pareizas, tik nosodošas un kritiskas. Kāpēc?Ko tas maina, ja skaļi samelojam citiem vai samelojam paši sev
Domāju, ka tikai tās ģimenes nodzīvo kopā līdz kapa malai, kurās ir kreisie soļi, pārējie iecertas poza un šķiras. Bet nezin kāpēc tomēr laimīgi nav arī atbrīvojušies no lielā krāpēja/as. Nākamā/ais jau nebūs citāds.
Ko tik ļoti pērties par krāpšanu. Īpaši kad runa nav tieši par jums pašiem un jūsu sievu/vīru?
Nosodīt smukuma pēc, etiķetes dēļ, jo tā ir pareizi domāt?
Parunāsim par to, ļoti interesē tie viedokļi, kuru neaprobežojas tikai ar "slikti, lopi, mau@s, ko precējies".
Varbūt, ja kādai/am vēl tā sāpe svaiga, der izlaist šo tēmu, jo gribētos jau parmaiņas pēc iztikt bez kritikas un nosodījuma, pārāk daudz jau tas lasīts un nav vairs interesanti:)
Klejojot
Krāpšana ir primitīva problēmas risināšana 2 cilvēku starpā, kam ir attiecības.
Kā nu māk tā dzīvo.
Baisi, baisi, baisi reizēm cilvēki domā un dara...
Dance Pilnīgi pareizi rakstīja Effy- , tikai gribu piebilst no savas pieredzes : ja vienu reizi jau ir krāpis un ir viņam piedots, tad pie līdzīgiem apstākļiem noteikti tas atkārtosies. Ja tas tomēr ir sāpīgi un nepieņemami, tad lai iet pie sava "īstā cilvēka". Un tā nav nostāšanās pozā, tā ir atbrīvošana no saistībām.
Helga_13
Teorētiski varu piekrist visiem iepriekšējiem viedokļiem, bet praktiski: attiecību sākumā viss šķiet skaisti, tad veidojas kopīga ģimene.... kopīgi bērni.... kopīgi īpašumi..... Iet laiks, cilvēki mainās. Ko darīt, ja katrs mainās savā virzienā? Sieva- kā vāvere ritenī skrien un visu vienmēr paspēj izdarīt- apčubināt bērnus, strādāt, sakopt māju, izgludināt vīra kreklus, no rītiem skriet un vienmēr būt "formā"..... Vīrs- kā atnāk no darba, tā arī paliek dīvānā pie TV. Tu vari "izliekties tiltiņā", bet ierasto dzīves ritmu nesalauzt.
Vai dēļ tā ir vērts šķirties?- nē. Tu sāc meklēt trūkstošo ārpus mājas- tiecies ar draugiem ( kuri vīram vienmēr ir par stulbu), tu ej uz teātriem ( kuri vīram vienmēr ir neprofesionāli un dumji), tu ej uz koncertiem......
Tā tā kājiņa paslīd....... Bet vai tādēļ ir vērts šķirties? - nē. Domāju, ka nē.
Es, vispār, īsti neizprotu- kurā brīdī ir vērts šķirties.....?
GenaCom Jābūt baigiem nerviem,lai te serfotu -4,5 gadus!!!!
Land_of_Dreams
Helga_13 Bet vai ir vērts dzīvot kopā, ja ir tā, kā apraksti?
Piekrītu - izšķirties ir ļoti ļoti grūti..
klava4 Lasu tikai taas temas,kas tiesham interesee..tapeec par krapshanu neko nezinu...pirmo reizi dzirdu...
ccabulits jap, es ar nevaru saprast ,liela daļa sievietes nosoda un uzskata par nepieņemamu sānsoļus(krāpšanu), bet pašas ir "mīļākās`, kur tad taa morāle.... novērojums, ka švaki ir ar tiem vīriešiem, grūti viņiem palikt uzticīgiem tai vienai,,,, bet kāpēc, vo nnesaprotu,,,,,sievietes manuprāt ir dziļakas savās jūtās, ja mīl, tad nnevazājas apkārt un necenssas provocēt,pavedināt citus,,,, es pati pieturos pie godīgam, tīrām uzticības pilnam attiecībām, bet bet......kam jābūt ,lai vīrietis būtu uzticīgs un vai uzticība ir kautkāds slogs, vai kautkas peļams ????
labaa_feja beidzot kaads pasaka patiesiibu. savaadaak man tskepsi raisa shiis oho sievietes ap cetrdesmit, kuras veeljoprojaam sapnjo par lielo miilestiibu muuza garumaa bez saansoliem. nez kaapeec tad nav to atradusas?
jodo
Zelta_rokas (2011-06-18 18:55) personīgā pieredze
"Mana gulta domaata diviem, nevis trijiem!"
Ar zelta rokām var arī lielāku gultu uzmeistarot! :)
Par tēmu runājot - pilnīgi NEVIENAM uz pasaules nepatīk, ja viņu krāpj. Un pofig, ko mēs saprotam ar vārdiņu "krāpt". Ja iešana pa kreisi nerada nesaskaņas ģimenē, tad es tur neredzu neko sliktu. Ja no tā neviens necieš - kāpēc par to šūmēties? Bet, ja tu kādu krāp, ja tu sāpini to otru, tad tur nekā atbalstāma nav.
Nez, man jau liekas, ka, ja ģimenē aug bērni, tad kreisie gājieni ir arī viņu krāpšana. Uzticības zaudēšana. Nožēlojami, ja tev kā cilvēkam nevar uzticēties. To visu var atrisināt civilizētāk.
Helga_13
to Land_of_Dreams: nu te mēs arī palikām- izšķirties ir ļoti, ļoti grūti. Un tad vēl apziņa, ka bērniem labāk augt ģimenē kopā ar mammu un tēti... Tad arī saliekas prioritātes, kur savas vēlmes tiek noliktas citā plauktiņā.
Un kā prātīgi ir teikusi Konsul: no viena cilvēka mēs nevaram gribēt visu...
Lucy
Es piemēram par saviem radiem-draugiem nemaz nezinu vai viņiem ir tās mīļākās/ie un patiesībā neinteresē man tas..vai arī viņi pa smuko to izdara,ka neviens to nemana.
...bet,kā te oho ir nezinu,nojaušu tik no ta ko te raksta,ka te kopojās krustu sķēršu..jo kas tik te nav dzirdēts,ka viena otrai pārmet:)))
TAS LABI,IR TAČU AR SAVU LABUMU JĀDALĀS...te tā viena padzīvojusi tante teica,nav ko veci feinu vienai lietot,dod arī citam lai papriecājas:)))
Just_
Es ļoti gribētu uzzināt, kas tā par mistisko organizāciju "mēs visi", kas visu zina un par visu domā vienādi. Kaut kāds KGB un CIP atzars, vai?
Par pašu jautājumu - mans viedoklis precīzi tāds arī ir "slikti, lopi, mau@s, ko precējies".
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 32 (kopā 32) |
