Kā pareizi apvainoties uz dusmoties?

crossing      pašcieņu var saglabat tikai tas, kuram tāda ir bijusi.
nezin kapēc man nenāk prātā uz kādu dusmoties, ļaunu plānu kaldināt, rafinēti riebt, kaitēt. :DD

edora      Juste - vislabāk ir veikt kādas fiziskas darbības ( te vari likt lietā izdomu ) Es vienreiz metu pret sienu vāzi - uh , tik labi palika :))) var arī paskriet , tā līdz spēku izsīkumam ...

art_deco      Pateikt pāridarītājam par savām izjūtām (pie nosacījuma , ka viņam tas vispār interesē). Vēl var piedzerties kopā ar labu drušku.

marmorakaraliene      Jā, labāk plēst vāzes vai dauzīt durvis, tikai nesarunāt dusmās muļķības! Pateikt, ka "zini, esmu dusmīga par to vai šito", manuprāt, var bērnam, skaidrojot, kāpēc. Ar pieaugušajiem tas cauri tik viegli neiet.

violinn      Jādara tā...jāpaņem žurnāls vai kāds cits papīra gabals, kas tik fiksi nešķīst pa gaisu, jāsaloka tā, lai ērti rokās turēt, jānostājas pie krēsla, jāatvēzējas , jāpalecas un tad ar skaļu kliedzienu jāsit tam krēslam...un tā kamēr dusmas izsistas un izkliegtas.:) Viens no variantiem.:D Dikti labi izskatās, kad tā dara.
Esmu dzirdējusi, ka jā, jāsaka tam otram, ka esi dusmīga, aizvainota un arī par ko..tā "" izvadot"` dusmas projām, tas noteikti nav tas pats, kas teikt - tu idiots.:)

daccce      Kāpēc tās jāizrāda varbūt tomēr jānoskaidro... varbūt vispār dusmām nav pamata, kur nu vēl uz citiem izgāzt.

cilveex      Apslāpējot dusmas, tās krājas un rezultāts ir sliktāks, nekā ja dusmām būtu tūlītējs rezultāts.
Un te ir lieta par piedošanu, par māku/spēju uz reālu piedošanu, kas parasti, savā izpausmē ir tukši vārdi. Un tā nav viegla lieta, jo īsta piedošana ir kā kanāls dambī, kurš novada dusmu spiedienu, līdz miera stāvoklim.
Kā iemācīties šo vienu no stiprākajām lietām? Pamazām. Vispirms ir jāgrib.
Kādos 20% procentos man sanāk dusmas norimdināt līdz nullei. Ceļš vēl tāls. Mans paņēmiens ir iedomāties dusmu mērķi kā mazu, mazu bernu, kuram māte dzied midzināmo dziesmu, kad bērns tiek žūžināts uz rokām(par laimi, man šis diezgan stiprais skats ir skatāms katru dienu un iztēloties ir viegli). Tad, kad mēģini iztēloties šo ainu, pārnesot to uz dusmu mērķi, dusmas rimstas.
Pagaidām rezultāti nav parāk spoži, bet "mēs" pie tā strādājam.
Ja šo neiemācīties, tad izredžu uz to, ko es gribu, nav.

Otra lieta ir taisnīgums. Dēļ kopš dzimšanas cilvēkā ieliktās labā un ļaunā izpratnes, psihiski vesela persona ir tendēta izjust naidu/nepatiku pret acīmredzamu netaisnību. Arī tas rada dusmas un dusmas ir konkrētas un pat šīm, it kā taisnajām dusmām krājoties, tā ir kā puve.
Un arī šīm dusmām ir jāmācas rast piedošana, caur apkārt notiekošo lietu izpratni. Tāda dusmošanās uz valsti, iekārtu, sabiedrības šķiru, saēd cilvēku, traucē darīt savā labā, uzlabot savu raksturu un arī materiālo stāvokli - tā vietā, lai to darītu, spēki tiek izniekoti destruktīvā naidā, pat bieži vien it kā taisnīgā.

Acumirklīgas dusmas parasti ir muļķīgas savās sekās(personiska pieredze), bet tāda rafinēta un plānota atriebība ir daudz ļaunāka rīcība.

Tas viss ir par izvēli, kam sekot, ko vēlēties. Īstais ceļš ir tas grūtākais un klupieni sanāks pilnīgi noteikti, tikai nav jāmet plinti krūmam sejā.

selavi_5      Būsi noslogots i dusmas neradīsies - visu vajag izrunāt nevis dusmoties.

riks      savādi - «Z» un «N» takš tālu 1 no 2. uz klavieri!
vislabāk izgāzt uz vaininieku. a ja tas neaizniedzams vai stiprs kā maita un var sadot pa tango, tad jāsper klaiņojošam suņam!

selavi_5      P.S. Sargies no tramvaja un neapmierinātām sievietēm... :))

Effy      būtu tu vīrietis, ieteiktu aiziet kādai pensionārītei malku saskaldīt ziemai :D visas dusmas pārietu kā nebijušas!

ko ieteikt sievietei... hmmm...
tuvojas ražas laiks. domāju nolasīt pāris tādas riktīgas vagas ar kartupeļiem, domājmas tā dusmu deva arī samazinātos :)

bet, ja pa nopietno, tad ir dzirdēti dažādi ieteikumi - saplēst pāri darītāja bildi pavadot to ar izteiksmīgiem komentāriem un kliegšānu, uzzīmēt bildi uz spilvena un atskaldīt utt.
katrā ziņā no šādām emocijām vislabāk palīdz atbrīvoties fiziskas darbības.

Araabs      Ej paskaldi malku,paliks vieglāk!!

JurisK      Grūti iedomāties tādu situāciju, kad man būtu tādas dusmas, ka nezinātu ko darīt! Reizēm kāds cilvēks sadusmo, reizēm pasaku, ko par viņu domāju un tad ir laiks, kad mēs esam uz nažiem. bet cenšos pie pirmās izdevības salabt. Uz nepazīstamiem cilvēkiem, valdību, oligarhiem utt nedusmojos, nav man pret viņiem tādu jūtu. Es pat kāvies jaunībā esmu, principā, bez dusmām, tā, nepieciešamības spiests:)

Milestiba      Pirmkārt, jāpārliecinās, ka neiens av blakus, ko Tavas dumas var skart.
Paņēmieni dažāi. Zinu, ka daudzi brauc ar mašīnu un skaļi lamājas vai kliedz. Citi ieslēdz skaļi mūziku un to pašu dara mājās. Cti - iet izrunāties pie draugiem. Citi - sit boksa maisu vai ņem koka gabalu un sit pa dīvānu.
Kad izlādējiesm var sākt saprast, kas vispār bija noticis, jo emociju laikā risināt `problēmas ir pilnīgi bezjādzīgi.

mekleeju_miiljuminju      LJOTI DAUDZ VARIANTU! Nosaukshu dazjus!
Vari paskaldiit malcinju!
Vari rakt, un nerakt!
Kaa tika augstaak mineets - skriet, peldeet u.t.t.
Dzilji elpojot!
Dziedaat! Liku beedu zem akmenja paari gaaju dziedaadams!
Ir veel ljoti daudz un efektivas metodes, bet zinu ka taas noteikti neicienis, un neizmantos!
Straadat ar sevi un var iemaaciities nedusmoties, vieglaak uztver vai neuztvert!

Lucy      Visskaistākais cilvēks pasaulē ir tas,
kurš dusmās savaldās, bet sāpēs pasmaida.
(c) KĀ? KĀ izgāzt dusmas? Izlamāt pāridarītāju, piekaut, izplānot rafinētu atriebību?
Labakās ierocis ir ignorēt.
Parbaudīts,strādā perfekti.
Ja nu tomēr ar savaldīšanos ir švaki,tad vnk jāizbļaujās,jāpasaka ko domā.

lia777      man palīdzēja vēstuļu rakstīšana dusmu objektam, protams, tās nekad netika nosūtītas adresātam...bet kādu laiku turēju pa rokai papīru un pildspalvu, un, kā dusmas uznāca, tā rakstīju, rakstīju...no sirds... .....palīdz:)

Kuminjsh      Baigi labi palīdz atriebības izplānošana - jo trakāk un absurdāk, jo labāk. Var plānot kopā ar kādu labu draugu - beigās pašiem sanāk smiekli un dusmas ir projām.

jojo      dusmas ir spontāna rīcība, to nevar ieplānot, citādi tās vairs nesauksies dusmas, bet varbūt spīts, naids, atriebība utml.

karbonaade      Man vajag izrunāt ārā. Izbļaut, izkliegt. Ja pturu sevī, tad piepūšos kā gaisa balons un dusmas, kuras būtu vienkārši varējusi izbļaut (kaut vai draudzenei pa telefonu izstāstīt un kopīgi, Kūmiņš saka, atriebības plānus sakalt), ēd mani no iekšpuses, un tad jau ir slikti. Jo tas viss tieši otrādi pagriežas pret sevi. Visas tās dusmīgās kundzītes ir tādu dusmu upuri.

Fiziski izlādēties rī ir ļoti labs variants.

Un tās ir pilnīgas muļķības, ka dusmas ir vājuma pazīme. Drīzāk vāji ir cilvēki, kas nedusmojas. Citu emociju viņos ir tieši tikpat maz. Staigā tādi roboti.... Vai vēl sliktāk - viņi tās dusmas patiesām pagriež nepareizā virzienā....

ucibucis29 Kad esmu dusmīga man palīdz:
1. sporta nodarbības/fiziskas aktivitātes/
2. dziļa elpošana
3. padomāt un saprast, kāpēc es dusmojos /dusmojamies uz otru par... nākamās atbildes