Kā pareizi apvainoties uz dusmoties?

ucibucis29      Kad esmu dusmīga man palīdz:
1. sporta nodarbības/fiziskas aktivitātes/
2. dziļa elpošana
3. padomāt un saprast, kāpēc es dusmojos /dusmojamies uz otru par to, kas ir mūsos pašos un mums nepatīk/
4. padomāt un saprast, kāpēc otrs cilvēks tā ir rīkojies
5. parunāties ar draudzenēm

Adamsone      Ies jau nu kāds atzīties, ka dusmās rīkojies mežonīgi, šausmīgi un ļauni. Bet gadās, droši zinu. Normāli tas ir vai nenormāli - neņemos spriest, tak ja ir šāda reakcija, tad tie, kas uz savas ādas to izbaudījuši, citreiz pierausies un padomās, ko darīt, ko ne. Un tas ir normāli - nedarīt pāri, nevis domāt par to, kā displinēti tikt galā ar pāridarījuma izraisītajām dusmām.

Laimnese      Kad dusmojos,tad aizbraucu uz dārzu un strādāju līdz dusmas pāriet.Vēl labi palīdz mūzika un dejas.

_Parama      piedzerties lopā un dusmas, naidu, riebumu u.c. uzgāzt uz ohuja iemītniekiem :)

jodo      Vienreiz var arī nopietni...

Mana pasākumu ķēdīte līdz brīdim, kad no dusmām salaužu nesalaužamo (nesanāca galīgi nopietni... :)):

1. Kaut kas mani sadusmo
2. Ja skaidri zinu, ka dusmām ir pamats - skaļa mātes vārdu deklamēšana ar dusmīgu seju. Parasti visvairāk cieš apkārtējais gaiss.
3. Ja nav pārliecības, ka dusmām ir pamats - noskaidroju neskaidro. Ja nav iemesla dusmoties, tad staigāju svilpodams. Dusmas izgaist.
4. Ja neskaidrais kļūst skaidrs un dusmām ir pamats, tad dusmas pieaug un sāku atcerēties sarežģītākus un rafinētākus mātes vārdus. Varu kaut ko salauzt.
5. Ja mani šajā brīdī turpina uzkurināt, tad atkarībā no uzkurināšanas pakāpes pastāv reāla iespēja, ka sevi vairs neierobežoju savās izpausmēs. Kaut kas tiek salauzts, kaut kas sasists, tiek izgudroti jauni mātes vārdi. Trakākajos brīžos labāk nebūt man klāt - man bremzes tiek izslēgts un robežas brūk. Gluži kā pēc burvīga sieviešu smaida. ;)
6. Pēdējais stāvoklis. Šajā stāvoklī nonāku ārkārtīgi reti (dzīvē ir bijušas kādas 3-4 reizes), bet tas ir brīdis, kad viss ir pie pakaļas un par sekām vairs neatbildu. Tad esmu Betmens un varu arī lidot un spļaut uguni.

Pēdējā laikā esmu sācis sevi izraut no 4.-5. soļiem ar ierakšanos sporta aktivitātēs. Nez vai tiešām tā es palīdzu sev, jo tad nodzenu sevi līdz spēku izsīkumam. Kaut gan, tā rīkojoties, pamazām sāk rasties imunitāte pret dusmu izraisītājiem. Rodas tāda kā veselīga deva vienaldzības pret lietām, kuras saproti, ka nevari un - galvenais - nevajag ietekmēt. Līdz ar to, ar laiku daudzas lietas, kuras mani ielika 1. solī, līdz tam nemaz nenonāk. Ceru vairs nekad nenonākt 6. solī.

veesmina      Nekas nav taa veerts, lai dusmotos.

edmunds      apvainoties uz dusmoties?
atgaadina kjiinieshu izteiksmes veidu "eat drink man woman"

Araabs      Apvainojums jānomazgā ae asinīm!! Pārgriez sev vēnas:))

Just_      A kā tur radās tas "uz"? Es tak rakstīju "un"... Mistika. Jā, paldies komentētājiem, ceru, ka jūsu pieredze daudziem noderēs.

Just_      Arābs, vipej jadu, elločkin ļudojedkin!

slieks      Atkarībā, uz ko dusmojies. Esmu bļāvusi visu aizvainojumu ģīmī. Galu galā otram ir jāzin, kas man nepatīk. Bet piem. priekšniekam nebļausi. Tad var starp sevi un viņu iedomātiek ūdenskritumu. Tekoša ūdens sienu. Un viss aizvainojums domās paliek aiz tās. Palīdz. Un vēl es sev saku, ka vērts dusmoties ir tikai uz draugiem, pārējie mani nevar aizsniegt.

Land_of_Dreams      darīt smagu, nnetīru darbu, kas ilgstoši atlikts...

Natta      Ja ir dusmas,tad vajag izdusmoties uz dusmu objektu! izlaist visu uz āru! un pēc tam palūgt piedošanu:)

Schiller      Personigi es uz cilvekiem neapvainojos :) vnk izdaru secinajumus par konkreto personu :) a dusmoties?kada no ta maz ir jega?pasam sev bojat dienu un nervus ;) Labak uztvert to visu nedaudz vieglak pasmaidit un doties talak :)

KONSUL      Par apvainoshanos labs ir teiciens ``na obižennih vodu vozjat``, bet par dusmu atreaģēšanu - ``pilns`` internets un grāmatnīcas ``kā pareizi atreaģēt dusmas?!``.
1. Dusmu atreageshana nekadi nenorada uz individa vajumu (kaa te ``jauki saldais`` izteicas),

2. Dusmas ir jaatreagee adekvati un pienemamaa formaa, ne piem.sitot sievieti ar kebliti pa galvu - var izmanot skaļākus vardus, var nolamaties(ari rupji), ja dusmas ir lielas + uz isto adresatu, ne veikala pardeveju, var sadauzit paris šķīvjus - bet pret gridu, ne otru cilveku, var darit smagu fizisku darbu - piem. uzmazgat gridu visaa maja, nomazgat kapnes; var sportot - piem. doties vakara skrejienaa vai intensivaa atraa pastaigaa gar juru/udeni, mežu; var kliegt mežā/pļava - ta lai nesabiedetu citus, nevainigos senotajus, protams, var arii kaukt spilvenaa; loti labi lidz arii asaras, ledaina duša; utt utt utt.

3. bet galu galaa tomer ir jatiek skaidribaa, par ko isti bija tas dusmas/uz ko un vai paridaritajs saprata savu ricibu tb vai jus vinam to pasniedzat saprotamaa veidaa... .

psychobitch      nekādā gadījumā nevajag neko darīt tādu, kas var kaitēt veselībai... es atradu sev risinājumu, lai nepārplīstu kādreiz no dusmām, iesaku arī pārējiem paņemt nelielu kaudzīti ar šķīvjiem un no visa spēka sist pret grīdu, tā, ka viss pa gaisu šķīst un uz visām pusēm, ideāls veids nolaist tvaiku...manējie vairs mani tik bieži nesadusmo, jo zin, ka drīz nebūs no kā ēst, respect...a traukus var vienmēr nopirkt jaunus...pamēģini:D

bezdeliiga      Mans skatījums tomēr ir savādāks. Uzskatu, ka savās dusmās cilvēki nereti pasaka daudz kā lieka, ko vēlāk nevar vairs labot. Vislabāk ir nolaist "tvaiku". Ja palīdz,var pārbīdīt mēbeles, iet skriet, iet uz mežu kliegt.. katrs jau vislabāk zina, kā tas viņam izdodas vislabāk.
Un, kad pirmais aizvainojums/dusmas ir pāri. Tad vajag apsēsties pie galda un visu atklāti izrunāt - kas nepatika, kas aizvainoja, kas izsauca dusmas.. un tad šī saruna būs konstruktīvāka, adekvāta un sevis nepazemojoša.

JurisK      Paldies, Konsul, sasmiidinaaji ar ieteikumu - tik nesist ar kjebliiti sievietei pa galvu!:))) Kjebliishus vispaar vajadzeetu razhot ljoti smagus:)) Bet vispaar jau vajadzeetu katram piedomaat arii pie taa, lai otraa cilveekaa taas dusmas neizraisiitu, citaadi iznaaks kaa man, kad reiz tiku sodiits - mana muuzha sieviete meta ar shkjeereem, un taas ieduuraas manaa kaajaa un palika shuupojoties. Pasham smiekli, bet sievietei dusmas arii paargaaja! Taa kaa varbuut tomeer kjebliishi dereetu ar polstereejumu?:))

jodo      Natta (2011-08-08 21:30) viedoklis
"Ja ir dusmas,tad vajag izdusmoties uz dusmu objektu! izlaist visu uz āru! un pēc tam palūgt piedošanu:)"

A piedošanu ta par ko lūgt? Iedevi man dusmu žļurgu - paņem atpakaļ.

_kaija_      ir taks cilvēki, kas lielāko dzīves daļu ir dusmīgi :))) un te nu psihologi nemaz nevar palīdzēt :((

Palomino      Savulaik rakstīju vēstules draudzenei, bet nenosūtīju. Rakstot šūme pārgāja vai vismaz ievērojami mazinājās, un, vēlreiz uzrakstīto pārlasot, sapratu, ka viss ir ok. Reiz mēģināju viena pati ar sevi sarunāties (salasījos kaut kādā žurnālā), bet tas bija tik aplam jokaini, ka vairs neesmu mēģinājusi.