vai protam šķirties

xZistance      Katru reizi, kad pieklauvē, tu zaudē savu pašcieņu. Nē, nedaru tā. :)

Eheeeeei      Ja par konkrēto dzejoli.....
Kurš ir tas pareizākais brīdis???
Varbūt pareizāk ir šķirties tad, kad ir ok... lai labas atmiņas saglabātu????
Katrā ziņā zinu to, ka tas paliek atmiņā uz mūžu... Tev ir ilgi, par ko domāt..... un pārdomāt.....
un sāpēt....
bet tas varbūt piektdienas vakar skumjās noskaņās....
patiesībā jau- lai Jums un mums izdodas ;) nešķirties, bet saglabāt kaut ko tuvu un mīļu :)

Graa      Turpinājums dzejolim jau tā kā sniedz atbildi - protam. Lai gan ne visi prot bez ēnas iztikt, prātīgākie vismaz cenšas. :)

Tevis dēļ es esmu pratis daudz,
Pratīšu no tevis arī šķirties
Izšķirsimies tepat saulītē,
Kamēr ēna skārusi nav abus,
Gan jau vēl bez manis dzīvē satiksi,
Tikpat mīļus cilvēkus un labus.

violeta      Ir ieteikums-sisties,ja lidz galam nav skaidrs viss,bet ja apzina saka-pietiek-tad nav verts.Sirdij var pavelet prats!

kaut_kur      Man panesās uz rakstniecību pēc viena "izcilā" pasažiera izteiktā........
Ja bijušais, tad nē........ne pa velti bijušais, bet ja vīrs, tad dēļ bērniem mēģināju glābt........taču tas ir muļķīgi........tās ir tikai iedomas un, pašos pamatos ,padomju laika audzināšana......ir tā, ka divi cilvēki saiet(atbilde vienam komentāram), bet neštimmē........vai jēga glābt, lāpīt attiecības bez nākotnes un izniekot savu laiku, jo gala rezultāts būs tāds, kādam jābūt, bet tikai vēlāk.....būtībā, tas ir izjūtu līmenī katram.

daccce      Lai mums visiem patiesām izdodas!

mekleeju_miiljuminju      psychobich- Tev tasnība, bet parasti vismaz viena pusīte pie šķiršanās par to nedomā un sastrādā podus, par kuriem nākas pārdīvot un nožēlot, jo mainit pēctam vairs neko nevar, jo cilvēki mācās no kļudām un aug!
Tāpēc tiešam māksla i nodzīvot kopā un vēlams ļoti laimīgi!

VECA_PIEPE      Tu esi fenomens,vai fenovumens savā izteikumā, psychobitc! Tavu niku nav viegli rakstīt,ne arī lasīt viegli pareizi.Mūsu vecvecāki prata šo kopā palikšanas mākslu,augstu godam turēt- līdz Nāve tos šķirs! Nāve un Dzīve -abas vienu ceļu iet,abas vienā godā turamas,abas ar lielāko cieņu sagaidāmas,mīlamas.Mana vecmāmiņa mīlēja tikai vienu cilvēku,manu vectētiņu,kuru es netiku redzējusi,viņš nomira jauns.Manai vecmāmiņai arī sekss bija tikai ar manu vectētiņu,vēlāk arī nekad.Prata tak agrāk latvieši godā turēt un saudzēt mīlestību.

vivana      Šis dzejolis vairākus mēnešus skanēja man prātā un es, laikam, piekrītu Ziedonim. Pēc vairāk kā 20 gadu kopdzīves arī man gadījās nonākt situācijā:
"Nepratu kā cilvēki to prot,
Vai tie sirdī bagāti vai mazi
Nepratu, kad dancis bij pa trim,
Pārgriezt mīlestību kā ar nazi"
Sāpēja neizsakāmi, vēl joprojām reizēm sāp, bet aizslēgtās durvīs neredzu nozīmi lauzties. Un, ja godīgi jāsaka, nezinu, ko atbildētu, ja man teiktu - viss beidzies, vēlos Tevi atpakaļ...

SANDRUKS44      Ar varu mīļš nebūsi ...kā dzīvosi ja tā gadīsies ?psychobitch ?Redz,ja nēesi nekad ietikusi situācijā tādā,tad nav ko spriest,labāk arī nevajag,es to saglabāt gribēju 25 gadu garumā-nesanāca...vai tāpēc tagad mani sodīt?palaidu un viss nokārtojās!...

Vilma15      Man nekad nav bijusi doma ka es varēju izšķirties, likās ka visu var izrunāt un atrisināt, bet tas vienā brīdi pienāca kā negaiss, ar tādām negācijām no otras puses, ka es vair nepazinu to cilvēku ar kuru nodzīvoju vairāk par 20.gadiem, un vēl tad likās ka varam palikt draugi kopējā bērna dēļ, bet nē viņš pat labdien uz ielas nevar pateikt. Vai pēc šī var cerēt uz otro iespēju? Teorētikski varbūt, bet reāli nē. Tā kā viens var prasts šķirties, bet otrs nē. Vai arī to otru jau sāk ietekmēt "viņajaunā pusīte" un tu vairs šo cilvēku nepazīsti.

Torpedo      Ja jau kaut kas velk pie taa cilveeka, tad, protams, vajag meeginaat veel un veel liidz galiigai uzvarai. Iedomaajieties, ka Rigas "Dinamo" iet uzbrukumaa, net nekaadi nesanaak iemest vartus, jo pretinieka vartsargs atsit visu kaa muuris. Vai tad cali perioda visuu nosplaujas un pasaka, ehh, nav veerts un aiziet maajaas???? Ciinaas tak kameer asinis pa deguna un velns par stenderi - tikai taa kaut ko vispaar var panaakt! Nu, bet garantijas, ka uzvarees, protams, nevienam nekaadas nav ..

Closing_Time      nav vajadzības šķirties

lia777      ...te viena otra raksta, ka sirdij var pavēlēt prāts...varbūt man kāds varētu to iemācīt...jo nekādi neizdodas...

Adamsone      Daži beidzot varētu sākt domāt ar galvu un saprast, ka vecmāmiņu uzticība vienīgajam nav nekādā sakarībā ar mīlestību un vispār... Palasi tak kādas grāmatas, kā cilvēki dzīvoja, kaut vai to Jaunsudrabiņu un tā....Jaunsudrabiņa māte neapprecējās otrreiz tāpēc, ka tad pēc to laiku likumiem viņas dēlam būtu jāiet armijā, viņai būtu cits apgādnieks. Citas atkal redz, ka no pieietamajiem nav nekādas jēgas - kas klibs, kas sievu sit.../avotu neatceros/Izvēles nav....Un lauku saminiecībā klibs vīrietis neder - skarbs tas aprēķins...Un, kā zināms, 19. gadsimtā (ar niansēm laikā un telpā)sieviete bija pilnīgā atkarībā no vīra - viņai nevarēja būt sava nauda,
īpašums, ja strādāja, tad par darbu maksāja ievērojami mazāk kā vīrietim, sociālās nodrošināšanas nebija nekādas.
Bet ja par tuvākiem laikiem - tas pats izvēles trūkums, audzināšana, kas liek sevi aizliegt arī tad, kad to varētu nedarīt, slikta pieredze, kuru negribas atkārtot un - mana dziļākā pārliecība - vitalitātes trūkums. Vai tur pie vainas veselība, pārtika vai kas - neņemos spriest...Kontracepcijas neesamība un šaušalīgā dzemdību palīdzība vien jau ko vērts....
Tā ka brīnišķīgā iespēja šķirties ir sieviešu tiesību cīnītāju ilggadīgo pūliņu rezultāts, par ko esam no sirC viņām pateicīgas...:)))

Land_of_Dreams      Paturpinot Adamsoni.. no "The Moral Animal" (by Robert Wright) - Sievietes (tolaik feministes), kuras balso par tiesībām šķirties ir kā tītari, kuri balso par Ziemassvētkiem...

Lai vai kā - daudzas dzīve pēc šķiršanās gan uzšmorē gan apēd, it īpaši, ja šķiršanās notiek, kad nākamo(s) bērnu (s) plānot jau par vēlu :)

Torpedo      Adamsone, es drusku ne par teemu, bet pamudinaaja tavs rakstitais par cilveeku pilniigo socilaalo neaizdargaatiibu vecajos laikos. Tad man parauj smiekls par "labajiem Ulmanlaikiem", respektiivi Latviju no 1918-1940 gadam, kad bija tiesi tas pats - 16 stundu darbs fabrikaas dziiviibai bistamos apstaaklos, bez brivdienaam, bez atvalinaajuma, bez slimiibas pabalsta, bez dzmediibu pabalsta, bez penzijas vecumdienaas - viens cels - tik uz nabagnamu, kas vispaar tik ilgi nodziivoja! Pec darba pilseetaa dariit arii neko nav - ne interenta, ne TV, pa radio, kam taads bija cigaa tik operas. Atliek dzert un sist kaartis, bet cik ilgi??? Briesmiiga dzive! Tad jau "sliktajos okupaacijas" laikos cilveeki bija 100reiz labaak socilaali aizsargaati. Arii saliidzinot ar musdienaam ..

Adamsone      Land_of_Dreeams - nu ja tu TĀ uz sevi skaties...:D:D:D Anti-feministi mēdz būt reti dzēlīgi - tak - ko tas maina - dzīve tāpat iet savu gaitu.:))
Par topiku - man noteikti vēl ir daudz jāmācās šķirties, centīšos vingrināties savu iespēju robežās.:)

Just_      Jāšķiras tad, kad viens otram ir tiktāl noriebušies, ka abi šķiršanos uztver kā lielākos svētkus. Priekš kam tās "skaistas atmiņas"vajadzīgas? Mazohistu prieciņš, vai?

Sirely      Es eju pa dzīvi - paralēli man iet citi cilvēki, gluži kā līdzgaitnieki, reizēm ļoti cieši kopā, reizēm šī kopā iešana beidzas, jo katrs iet savu pusi. Nekā briesmīga (ja arī sāpīgi, toties veselīgi). Nevienam nepiederu un man neviens nepieder.
Ar tādu domu dzīvojot veselīgāk ieraudzīt kas man iet blakus.
Ar tādu sajūtu dzīvojot veselīgāk uztvert otru.
Ar tādu rīcību dzīvojot cieņa nepazūd.
Un ja vēl izdaru secinājumus, kamdēļ nevaram iet kopā, tad šīs (ego) sāpes vieglāk pārdzīvot.
Visam pāri stāv laiks, kas dziedē.
Taču reizēm jau arī pats cilvēks sev var nedaudz palīdzēt.
Mazāk spēlēt Dieva lomu...jo nekad nezinam, kamdēļ tā tam jābūt, ka katrs iet uz savu pusi.
Viennozīmīgi esmu par, ka ja arī rodas krīzes, tās pārdzīvot un saprast ka bez tām attiecībās nevar augt, risināt, runāt un mēģināt izprast otru.
Taču reizēm sajūtas pasaka priekšā - viss pietiek.
Tapēc ieklausos sevī.

Natta Protams, ka saglābtu,kas vēl glābjams..Ir jau viegli aiziet un pateikt sveiki, bet ja esi aizgājis no tā,ko mīli- tad esi izdarījis lielu kļūdu. Jo mīlestība... nākamās atbildes