vai protam šķirties

Natta      Protams, ka saglābtu,kas vēl glābjams..Ir jau viegli aiziet un pateikt sveiki, bet ja esi aizgājis no tā,ko mīli- tad esi izdarījis lielu kļūdu. Jo mīlestība ir Dieva dāvana un, to nesaprotot, cilvēks sagrauj savu laimi. Atgriezties, lūgt piedošanu un censties dzīvot pareizi, ar sirdi- tas ir pareizais risinājums. Un bez garantijas, ka viss būs,kā agrāk.

nenopietninopietna2      Katra situācija ir individuāla un nekad nebūs viens pareizais risinājums. Dzīvi nevar dzīvot pēc šabloniem!
Konkrēti, par uzdoto jautājumu: kāda jēga "sisties durvīs", kuras ir aizvērtas un kur stabili jau iekārtojies kāds cits. Tā būtu sevis pazemošana bez pozitīva rezultāta. To var mēģināt darīt tikai tajā gadījumā, ja jūti, ka viss vēl nav miris. Bet es personīgi, ja šķiros, tad uz neatgriezšanos - nekādi zvani, nekādi kontakti, punkts un viss. Pat tajos gadijumos, kad šķiršanās iniciātors ir bijis otrs.

ane6      jā ,būtībā tāda klauvēšana pie jau aizvērtajām durvīm ir tikai tāda agonijas paildzināšana-tas no personīgās pieredzes
bet ,ja kādam tādēļ kļūst kaut uz mirklīti vieglāk-kāpēc ne.Tikai nekļūt otram par apsmieklu. Arī saglābšanas mēģinājumiem ir savi resursi- vajadzētu tos ievērot

100latnieks      shkjirties ar katru reizi sanaak labaak:)

Sandra1      pati aizeju-klauvē, vai neklauvē, neatgriezīšos, ja pati nevēlēšos

esesmu      ``..ja aizcērt durvis,tas visu sabojā..``dzied Aisha kādā dziesmā.Neviens sevis pašpietiekams cilvēks pie attiecību durvīm,ko aizvēris cits,neklauvēsies..

Moonlight_shadow      Sens Ziedoņa dzejolis:) Nav pratis šķirties:D Un taa, jaaciesh Ausminja gadiem:D:D Nabadzinjsh!!!!!!!!!!!!!!! (noslauciiju asarinju)

skvo      Es neprotu. Vienkārši savācu savas mantiņas un aizeju kur tajā brīdi acis rāda. Man ir pilnīgi vien alga kurp, bet lai tik vairs tas konkrētais cilvēks nebūtu jaredz, ja jau ir līdz brošai tad ir. Atpakaļ ceļu nekad neesmu meklejusi.