Visu saprotu,bet netieku tam pāri.
Jūlija beigās biju ceļojumā Horvātijā.Ceļoju ar autobusu un dzīvoju kempingos.Ceļojuma laikā nomira mana mammīte.Es neko mainīt nevarēju,arī mājās man uz sitienu nebija iespēja atgriesties.Biju lietas kursā pa telefonu kas notiek.Mammīte ir skaisti pavadīta mūžībā.Es joprojām sodu sevi,kāpēc biju projām.Visu saprotu,bet netieku tam pāri.........wix Ja jau netiec tam pāri... Tātad saproti, ka varēji rīkoties savādāk...!!! Ceļojums ar autobusu... nu un kas...!? Ja gribētu atlidotu ar lidmašīnu... teiksi ka nebij naudas... Muļķības... :) Varēji tak aiznjemties, vai sms kredītu panjemt... ;)
KONSUL
Tu jau pati uzrakstiiji ``Es joprojām sodu sevi,`` - ne mamma vai kads cits - tikai Tu pati sodi sevi. Tadejadi, centies ``izpirkt`` vainu savaa (ne mammas) priekshaa, ka nebiji kopaa ar vinu pedejos mirklus! Tavai mammai to pilnigi noteikti tagad nevajag un ja vina skatas no kadas makona malas vai citas esamibas, tad noteikti velas, ali Tu beidz sho sevis shaustishanu un mocishanu - kaut gan, butibaa laiks ir pagajis ne daudz un shis ir tikai dabiskas seras, kuram IR jabut!
Aizej pie mammas, kartigi un no sirds izrunajies... izraudies un sac pamazam sadzivot ar to, ka tada ir lietu kartiba + labi, ka mammite tika ar godu un cienu izvadita!
Ja Tu nebiji lidzas, tatad tada bija Dieva/Liktens griba - Tu tur neko nevareeji mainit/ietekmet vai paredzet!
KONSUL wix` Tu esi muļķis vai ``zaļš gurķis`` - un ko viņai tagad pirkt biļeti pagātnē???! Cilveeks Tev jautaa ko darit TAGAD - kaa sadzivot un tikt shim smagajam bridim pari!
mekleeju_tevi2 ......paldies Konsul par mierinājumu.Es arī domāju,ka tas bija liktenis.Viņa visus mūs izvadīja.......palika viena un nomira.Viņai patika būt vienai.
mekleeju_tevi2 wix no Horvātijas nav tiešo reisu uz Latviju.Pa telefonu es norunāju 224 Ls.Dzīvē mēdz būt arī tādas situācijas.
edmunds es arii labpraat nomirtu viens, bez apkaarteejo vaimanaam, jo izmainiit jau tur neko nevar. un tu jau mammu peec briiza satiksi, taa kaa nebeedaa. bucas tev draudziigas!
wix
Ko darīt... pasēdēt te OHO un pačīkstēt... :D
Aizej pie Laba psihologa... un tur paliec... :P
piekraste Vainot sevi, šoreiz tas neko nelīdzēs.Ir protams ļoti smagi samierināties ar notikušo, bet tā nu ir noticis. Varbūt nedomā tik daudz par sevi, bet iedomājies, kā jutās mammīte, kad saprata, ka Tevi nekad vairs neredzēs.....Domāju, nebij viņai neko vieglāk, kā Tev šobrīd. Vienkāršāk būs, ja palēnām ieslēgsi skaidro saprātu...Tev taču ir jādzīvo tālāk.
bezdeliiga
Piedod sev! Un lai smejas,kas grib, bet Tu vari ar savu mammu parunāt tagad.. aizej pie viņas kapa, pasēdi, paraudi, izrunā visu, kas uz sirds.
Nav jau nozīmes tam, kur biji, kas notika.. jebkuram zaudējumam, lai tiktu pāri,ir vajadzīgs laiks!
edora Mātes nāve ir smags pārdzīvojums arī tad , ja esi blakus . Tu darīt vairs neko nevari . Tikai sērot , paies laiks un paliks vieglāk . Nezinu , vai tas Tev būs mierinājums , bet cilvēks jūt savu aiziešanu , ja viņa būtu gribējusi būt ar kādu , viņa to pateiktu ... viņa jau atvadijās no Tevis , pieņem to !
Peerliite771969
nesodi, sevi , sirsniņ! mamma noteikti negribētu , lai tu pārdzīvo. aizbrauc uz kapiem, pasēdi, parunā.(es tā braucu pie savas omītes)varu taikt, tikai vienu -tev vajadzīgs laiks.
wix-pieveries, citādi mēs tevi kolektīvi aizsūtīsim pie,,,,,,,
vilaki
Palūdz viņai piedošanu.
Parasti jau palīdz,ja iedomājas sevi otra cilvēka vietā ....vai Tu gribētu,lai Tavs bērns mocītos pārmetumos šādā situācijā?...domāju,ka nē
Carpe_Diem Jāpiekrīt KONSUL viedoklim. Laiks un darbs ar sevi... Izturību tev... P.S. pašam pat kamols kaklā parādījās tavu tekstu lasot...
CatNap
ir zaudejumi, kas saap un saapes vienmer.
kads laiks? kads vieglak? mulkjiibas! ar laiku vecaaki kaut ko mazaak noziimees?
kaa teica arii bezdeliiga- tev ar vinju jaiazrunaajas - labais un skaistais, ne tik skaistais, kas starp jums bijis.
un jaa. cilveki turpina dzivot musu atminjas. centies biezhaak atcereties gaisho, ka bijis starp jums.
un veel -es tieshaam ticu, ka cilveeki juut savu aizieshanu - mans tetis vakaraa pateica ko svarigu, mana mamma mani citaa pilseetaa sagaidiija - tikai 5 min.
Milestiba Labi būtu izrunāties, izraudāties un izbesīties, ja vajag.
VECA_PIEPE Es negribētu būt Tavā situācijā,skumji.Sevi nevaino,ja arī Tu būtu bijusi mājās,šajā smagajā brīdī,likteni neizmainītu.Tev jādzīvo tālāk,sakārto domas,vainas sajūta rada neatgrizeniskus procesus smadzenēs,neļauj sevi sagraut. Būs labi,turies!
_Krasula_ Gandrīz jebkurš Tavā vietā justos tāpat. Kaut būtu tā kā minējusi Edora- par atvadām. Varbūt ir kas tāds, ko Tu vari paveikt jeb darīt, par ko mamma priecātos, ja būtu dzīva? Vienalga- sevis jeb citu labā.
mekleeju_miiljuminju Izsaku Jums līdzjūtību! Konsul visu jau pareizi uzrakstīja! Nevajag sevi mocīt, bet i jāizrunājas! Nevajag asaras un skumjas un laiks Jūs dziedēs un acerēsieties tikai labo un jauko un tiksiet tam pāri!
Closing_Time ja kaut kam netiek pāri, tad varbūt var apiet, vai palīst apakšā.
neratni_stasti
Vai tad tikai pati sevi šausti, vai arī nākas noklausīties radu asās mēlītes, ka nebiji bērēs? Cilvēka nāvi paredzēt nav iespējams, var būt dažādi iemesli neierasties uz bērēm...
Esi atgriezusies, pie mātes kapa var aiziet kaut vai katru dienu tik ilgi, kamēr katru dienu vairs negribas iet. Kopt, likt ziedus, runāties - vienalga.
edora Zaudējuma sāpes ar laiku sublimējas gaišā piemiņā, un izejot cauri visiem sērošanas posmiem cilvēks samierinās ar pasaules lietu kārtību . Sāp katrs zaudējums... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 48) | nākamās >> |
