Visu saprotu,bet netieku tam pāri.

edora      Zaudējuma sāpes ar laiku sublimējas gaišā piemiņā, un izejot cauri visiem sērošanas posmiem cilvēks samierinās ar pasaules lietu kārtību . Sāp katrs zaudējums , bet cilvēka nāve ir tik pat dabīga , kā piedzimšana . Tāds ir dzīves ritums .

Laimnese      Ja Tev mammīte naktī nerādās sapņos,tad viss ir kārtībā,bet ja Tu sapņo par viņu,tad Tev jādodas uz kapiem un jālūdz piedošana.Ir lietas ko dzīvē nevar mainīt,tāpēc nevajag sevi vainot.

Just_      Riskējot nostiprināt absolūti bezjūtīga cilvēka reputāciju, teikšu, ka man šitas - pirmdienas pusdienlaikā, mēnesi pēc mātes nāves - izklausās pēc tīksmināšanās ar savām sāpēm un iedomāto nodevību. Tu jau sen esi tikusi tam pāri, tikai tev vēl gribas paurķēties, sak, redz kāda es jūtīga, kā pārdzīvoju, kā sevi nosodu...
P.s. Es zinu, ko nozīmē mātes nāve, un tā nebija veca cilvēka negaidīta aiziešana.

normiss      aizej uz kapiņiem,aizdedz svecīti,parunājies ar mammuku...
viss jau notiek mūsu galvās,dzīve dažreiz ir nežēlīga. mans dēls arī netika uz manas mammas bērēm,jo bija Zviedrijā.kā jau te teica,ja sapnī mammuks nenāk ciemos tad viss štokos. ja nē,bieži jāapciemo kapiņi....

mekleeju_tevi2      ...normiss mans dēls arī netika uz bērēm.Sakārtoja brīvdienas ,nopirka biļeti uz lidmašīnu.Ceļā uz Londonu(attālums bija vismaz 500 km un 4 stundu rezerve).......salūza autobuss.Kad izsūtīja taksometrus lidmašīna jau bija nokavēta...

irgo      ...tā tas dzīvē ir ka mums reizēm pietrūkst laika ...kaut Dieviņš iedotu mums kaut vēl vienu dieniņu ko pavadīt kopā ar māmiņu lai lieku reizi māmiņai pateiktu cik ļoti , ļoti mēs viņu mīlam....

mekleeju_tevi2      neraatni_stāsti...........es pati izvadīju.

mekleeju_tevi2      .......jā irgo-ZELTA VĀRDI!

Adamsone      Katrs sēro savādāk un ja reāli ir pagājis tikai apm. mēnesis, tad tas priekš sērošanas procesa ir ļoti īss laiks. Pieņemu, ka pat viens un tas pats cilvēks dažādos sava mūža posmos var sērot dažādi.
Nomiršanā pēc būtības neviens klāt būt nevar, tā laikam ir pati vientuļākā darbība, ko katram nākas darīt.
Edora visu pateica lieliski, nav ko piebilst.
Un kapi tam arī ir - lai aizietu un parunātos. Man subjektīvi šķiet, ka līdz tām 40 dienām pēc nāves kaut kāda nemateriālā cilvēka daļa arī tur uzturas, vismaz pēdējā gadījumā man tā likās. Pēc tam kur - nezinu...

Lucy      piekrītu viedoklim wix (2011-08-22 12:46) viedoklis
Nu nebiji tu ne Kīnā,ne Japanā ,bet tepat kur nu 5dienu laikā bez problemām varēji atgriesties.
Izskaidrojums viens,tas sasodītais Horvatijas brauciens bija svarīgāks.
...un nav man nekāds žults,vnk es zinu cik tālu ir Horvātija!!

psychobitch      tikai mēnesis, man jau būs pagājuši trīs gadi un vēl joprojām skumstu, jo nekas nevar būt tā kā bija, ir citādāk un ar to ir jāsadzīvo, ka nav vairs līdzās cilvēks, viņš paliek mūsu domās, atmiņās, caur tām mēs varam kontaktēties un izrunāties, ja kas palicis uz sirds neizrunāts, jo neviens jau negatavojās cilvēka aiziešanai, tas notiek tik pēkšņi, ka daudziem ir palicis, kas nepateikts...tava vainas apziņa tikai traucē atdusēties māmuļai mierā, tiec no tās vaļā, lai māmuļa tagad mierā duss...

wolands      Cilvēks ir jāmīl kamēr dzīvs. Ja šajā jomā bija viss kārtībā, tad bēres ir radu un paziņu pasākums. Un kā tāds absolūti nenozīmīgs. Vai Tev tiešām nav vienalga ko domā radi? Sevišķi jau attalie (tuvākie sapratīs Tavus iemeslus). Cita lieta, ja Tavs pienākums bija palīdzēt kādam no dzīvajiem palikušajiem (tēvs, māsas, brāli) un Tu to neizdarīji. Tad būtu vērts pārdzīvot ...

cilveex      "Es joprojām sodu sevi,kāpēc biju projām."
Pareizi dari un sirdsapziņa nav viegli apmuļķojama, bet likteņa piesaukšana šo lietu var atvieglot.
Mans viedoklis ir tāds, ka šaislaikos dominējošais viedoklis, ka viss, redz, esot jālaiž pār galvu, ka sev NEKO nedrīkst pārmest un tamlīdzīgi penteri ir mērķēti uz vienu - sevis atsmērēšanu.
Nevis kaut kāds tur "liktenis", bet pats! Pats! cilvēks dara, bet atbildēt pat SAVĀ priekšā negribas. Negribas justies vainīgam. Arī savā priekšā negribas justies vainīgam. Tieši šiem mērķiem ir izdomātas augstākminētās doktrīnas.
Morālās ciešanas un vainas apziņa ir pilnīga un neaizstājama nepieciešamība. Tieši tās dziedē dvēseli un to veido par labu.

senga      Tas protams ir smags pārdzīvojums..bet ko neesi izdarījusi, laiku atpakaļ neatgriezīsi..Aizej uz kapiem pie viņas parunājies.varbūt kļūs vieglāk sirdij....

Laimnese      Kapiņi nav jāapciemo bieži,jo jāļauj aizgājējiem gulēt.Tāpat kā nedrīkstot bieži raudāt.Tā saka veci cilvēki.

0000      Kārtējais mēģinājums "izgriezt aklo zarnu caur internetu".
eeeehhhhhh......

kalts      KONSUL visu pateica un šķiet, ka viņai šoreiz taisnīhba.

saullla      wix-Tu tiešām esi idiots....

bet autorei-Domā,tev būtu vieglāk pārdzīvot mātes nāvi,ja būtu bijusi klāt,un redzējusi kā tas notiek?Kā viņa ieelpo pēdējo reizi????Domāju smagums sirdī neatkāpjās ilgi,esot klāt vai neesot...


Viss notiek kā tam jānotiek.

Ja biji prom tieši tajā brīdi,tātad tā tam bija jābūt.

Varbūt tieši aizgājējam tā bija daudz daudz daudz vieglāk ap sirdi aizejot,ka tai bridī nestāv pie gultas radinieki,neredzēt tās sērojošās acis saprotot kas nupat notiek.nedzirdēt tās raudas,jo aizgājējs jau saprot,ka ir jāiet un tur neko mainit nevar.Bet tas kas stāv pie gultas,bieži to aiziešanu padara vēl smagāku.

typhoo      Man nomira ome, kad es 2 dienu biju Turcijaa...Beeres uztaisiija peec nedeeljas, kad es atgriezos, lai es vareetu atvadiities.
Ljoti iespejams ka es buutu mekleejis iespeeju atgriezties, ja beeres nevareteu atlikt.
Mees jau nesam musulmanji, kad tajaa pashaa dienaa jaanobeeree...

ALCORA      Štrunts par bērēm,bet paskat kāda bilde profilā.Rociņas viņai ka 18 gadīgai meitenei,kājiņas ar.Žēl ka sejiņu neredz.

tiritomba_a klau, a tās bēres ... tas ir tāds obligāts rituāls, lai pārliecinātos, ka cilvēks (beidzot?) miris? es atvainojos par skarbo toni. tas ir tāpēc, ka ciest... nākamās atbildes