Visu saprotu,bet netieku tam pāri.

tiritomba_a      klau, a tās bēres ... tas ir tāds obligāts rituāls, lai pārliecinātos, ka cilvēks (beidzot?) miris? es atvainojos par skarbo toni. tas ir tāpēc, ka ciest nevaru tās kolektīvās sēras, - kurš nu vairāk sēro, kuram vairāk sāp, kurš vairāk šņuplupatus piepurduļojis. un vēl vairāk par to stāstīt tur, kur vispār gar otru cilvēku daļas nav vispār. es Tavu māti nepazīstu, es nepazīstu Tevi - kā es varu zināt, ko Tu ar sevi tagad vari izdarīt? jeb varbūt šī ir grēksūdze, lai beidzot sev iestāstītu to, ko jau sen saproti, bet nespēj samierināties ar faktu, ka viss ir tā kā ir, bet tomēr nav tā, kā vajadzēja būt? cilvēki mirst arī tad, kad kāds dzimt. viņi mirst arī tad, kad citi mirst. punkts.
otrkārt - skaista pavadīšana mūžībā. vai tas ir tā, - mācītājs runā, cik ārprātā pasaule ir zaudējusi šo vienu unikālo cilvēku, pēc tam sērojošie tuvinieki sasēžas pie mielasta galda un sēž vēl nākamajā rītā? karbenādītes, viltotās irbītes, šķovēti kāpostiņi ... kas (tas) ir skaisti? var man kāds pakaidrot jēdzienu - skaistas bēres. vai kā klasikā par dullo paulīni - cik skaista nelaiķe ...
atvainojos. nav man vajadzības kādu ļečīt. bet es uzskatu, ka ja nevarēji tikt, tad arī nevarēji. un miers ar to! cilvēks rīkojas tā, ka tieši konkrētajā situācijā viņam pašam (!!!!!) liekas pareizāk. ne jau telefona rēķins būs norāde sēru dziļumam. vai spēšana būt klāt lakā un vietā. un vēl. cilvēkus nemīl kapos. cilvēkus mīl tādus, kādi tie palikuši atmiņā. gan tos, kas dzīvi, gan tos, kas ir mūžībā.

Adamsone      Ja cilvēks piedzimst - ienāk dzīvē, tad ar viņu iepazīstas, ir raudzības. Ja aiziet no dzīves, nomirst, tad no viņa atvadās - ir bēres. Atnāk cilvēki atvadīties, izrādīt cieņu nelaiķim, vai nu pazinuši viņu ļoti labi vai ne ļoti. To nevajag mirušajam (lai gan, kas var pateikt...?), to vajag viņiem pašiem, lai viņi justos kā cilvēki. Tie ir kultūras rituāli, kas liecina, ka cilvēks ir sabiedriska būtne, ka viņš nav dzīvnieks, īsi sakot. Jā, ir skaistas un apgarotas bēres un ir gluži pretējas - gana daudz ir nācies būt, visādās...Ja cilvēki grib pacienāt tos, kas ir pazinuši nelaiķi, pabūt kopā ar viņiem, atcerēties - tas ir tikai normāli. Ja cilvēki to dara tāpēc, ka tā pieņemts - neredzu nekā slikta. Būtu ļoti jauki, ja daudzi būtu godīgi un kārtīgi ne kāda cita motīva dēļ, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka tā ir pieņemts....
Jā, bēres ir obligāts rituāls, ja tādu nav, tad...Nu labi, cik var...
Redzi, tiritomba, tai unikalitātē, personības vienreizīgumā jau ir dzīves sāls....

nektariine      Cik saprotu, mainīt neko nevarētu arī tava klātbūtne. Mammas laiks vienkārši bija pienācis. Paskaties uz to no pozitīvās puses - tev līdz mūža beigām mamma būs atmiņā tāda, kāda viņa bija dzīva, nevis sastingusi, līķa bālumā un zārka kruzuļos. Un kapā taču tika guldīts tikai šajā saulē novalkātais "mētelītis" - neviena dvēsele par tā apraudāšanu nepriecājas.

atenii      Tuvinieka aiziešana ir jāpārdzīvo, jāizbēdā, jāizraud. Bet jāatceras, ka aizgājēju nekas un neviens neatgriezīs - vari raudāt, vari kliegt, vari sevi šaustīt - tas tikai priekš sevis, jo jāsaņemas un jādzīvo tālāk.
Man, savulaik, ļoti palīdzēja vairākas sarunas ar mācītāju - par dzīvi, par nāvi, par daudzko un dažreiz par neko īpašu. Tās nemazināja manas sēras, bet kaut kā iekšēji palīdzēja sakārtot sevi.
Varbūt tā ir kāda no iespējām Jums. Turklāt, par vizītēm pie mācītāja nav jāmaksā, tikai jāatrod tāds, kam Jūs varat uzticēties.

av2      ...varbuut taa bija labaak. Taa bija jaabuut.Vinnaa Tevi lloti, lloti miileejaa..taapecc arii biji projaam tajaa briidii. Taa notiek. Kaadam ir jaabuut blakus Tev tagad, lai paliidzeetu. Mees te tikai.....esam lloti, lloti taalu , tomeer....;(

baltsriits      Lucy,,,Tu esi pretīgs radījums,tomēr!!!Nedomāju ka Tev nav sirds,,,Tevī kāda neatlaista problēma,padomā par to,,,,,

baltsriits      Tu biji tur,kur Tev bija jābūt!!!!!!!!!!Viss notika tā,kā tam bija jānotiek.
Netiec ar sevi galā,vainas apziņa-ceturtdienas vakarā aizdedz sveci,klusumā,mājās,vienkārši padomā,piedomā un lūdz māmuļai piedošanu.Nevaimanā,viņai grūti būs,,vnk parunājies un pasaki kā jūties.Redzēsi,viss sakārtosies.Neskraidi uz kapiem,nevajaga,tur patiesībā nekā nava,tikai piemiņas vieta,nekas vairāk.Pie kapa nevajaga raudāt,tur nav viņas,tur ir aukstums,nepatīkams.

jodo      Pašpārmetumi par nepareizi izdarītu izvēli. Vilcināšanos ar lēmuma pieņemšanu. Neticēšana tam, ka tas patiešām notiek.

Beidz sevi vainot. Lielais vairums no mums arī nebūtu īsti ticējis, ka notiks ļaunākais. Esot Horvātijā vienkārši negribēji ticēt, ka tā notiks. Tāpēc arī nedarīji visu, lai atgrieztos. Protams, ka varēji atbraukt - tur divu domu nav. Negribēji ticēt. Tur nav nekā slikta.

Vienkārši aizej uz kapiem un mierīgi parunā ar viņu. Lai izsāp. Pasēro. Neturi sevī iekšā. Tu neesi vainīga, ka neatbrauci. Tu gribēji ticēt, ka viss būs labi.