Kā vieglāk-runāt vai rakstīt?
Kapēc attiecībās bieži ir tā, ka strīds izceļas uz līdzenas vietas. Šķiet, ka sarunā netiek atrasti īstie vārdi. Līdz ar to sarunas biedrs teikto uztver caur savu prizmu. Šad tad esmu emociju uzplūdā rakstījusi vēstules, šķiet ka tās tikušas izlasītas līdz galam. Salīdzinoši ar sarunām, kas citreiz iesākušās, tā arī nepabeigtas.Varbūt vainīga ir intonācija vai balss tonis, kuru diktē tābrīža emocijas? Un sarunā nav tik daudz laika apdomāties pirms jau tiek atcirsts kāds skarbāks vārds. Varbūt tapēc te tik daudz sapulcējušies :-)
GenaCom
Tie kas labi raksta,nemāk labi runāt.
Tie kas nemāk labi rakstīt,labi mak runāt!
Ne visi var izteikties rakstiski.
Un ne katrs var vnk izteikties!
mYmra
Ja mūsu te nebūtu, tev nebūtu kam šādu gigasāpistisku jautājienu uzdot, ja kas. Tāpēc priecājies, ka mēs te esam, lai kāds arī atrašanās motīvs arī nebūtu.
Ja ir emocionāli stabils cilvēks, tad pareizāk ir izrunāt. Sarunas gaitā neskaidro var tūliņ noskaidrot, bet kamēr rakstistiski visus neskaidrumus noskaidro, cilvēks, kas nav ko msapratis, jau tā ir uzvilcies, ka pats vairs nesaprot, kas sarakstīts un sarakstījies.;D Vismaz man tā ir.
laumiinna man vieglāk sarunu biedru izprast sarunā. ciest nevaru sarakstīties.
Karinka rakstīto tekstu arī ļoti viegli var pārprast, jo nedzird balss intonāciju un nekādi simboli un smaidiņi nelīdz. labāk pa tiešo sarunāties
Selfija Vnk ir izrunāties,man rakstīt ir vnk slinkums!:))))
normiss tāpēc atsūti savu telef. parunāsim, ne parakstīsim:)))
Milestiba
Parasti, viens otru nesaprot, jo apvainojas. Kad cilvēks izvēlas apvainoties, viņš visu jūsu teikto pārvērš tā, lai attaisnotu savu aizvainojumu.
Kāpēc nepaspējat apdomāties pirms teikt?
Jo ilgu laiku pirms tam (var būt par visu mūžu) bijušas emocijas (negativās), kuras nācās slēpt. Un te, tuva cilvēka klātbūtnē, tās izpaust ir vieglāk, jo šķiet, ka īstā situācija un arī ir atrasts iemesls.
Bieži, kad mēs apspiežam savas negatīvās emocijas, tās tik un tā agri vai vēlu prasīsies ārā. Mēs nespējam tās izpaust tur, kur tas rodas (piem., ar priekšnieku, ar svešiem cilvēkiem, ar vīras māti vai citiem) un lai uz tukšas vietas nesāktu strīdu (kaut arī tā mēdz būt), mēs fanataiski (neapzināti) meklējam iemeslu, lai izlādētos.
garinaiz draņķīgi mēs viens otru saprotam, ārkārtīgi draņķīgi...tāpēc arī ir strīdi... labāk pamēģini izrunāties - tā ļoti pamatīgi izrunāties, bet tāpat pastāv iespēja ka viens otru ne līdz galam sapratīs, vai arī līdz galam neizteiksies, vai arī pateiks ko nedomā lai dabūtu iniciatīvu savā pusē, vai arī mēģinās otru pazemot lai nezaudētu seju :D cilvēki vispār ir ar fantastisku iztēli apveltītas būtnes :)
riita_kafija Forši ir sastapt cilvēku, ar ko brīnišķīgi var saprasties gan rakstos, gan vārdos. Bauda! :)
cilveex
Nu, pareizi!
Rakstītais vārds parasti ir pārdomātāks un izsvērtāks, kā sacītais.
A kāpēc tik daudzi te sapulcejušies? Es domāju, ka tas viss ir aiz reklāmas. Lieliska reklāma, cilvēki uzķeras un tā...
mazgadigais
ja kāds runā un ir kas klausās to ko viņš runā ,tad ir ok, bet ja runā tukšai vietai???
es domāju ka vienkārši mēs esam pieraduši dzirdēt tikai to ko gribam dzirdēt un tur ir tā skāde.
bet ja atklāti, runām nav nozīmes, visu izsaka attieksme.
ilzinja Bet man kaut kā mūždien izveidojas situācija, ka ir jautājumi, par kuriem nav iespējams turpināt sarunu. Cilvēks vienkārši izvairās par to runāt un viss. Kapēc tā?
keksene66 Kad cilvēks raksta, viņam lielākas iespējas pārdomāt sevis teicamo, bet pazūd tiešais kontakts un iespēja manīt otra reakciju uz rakstīto, kas ir būtiski. Vislabāk cilvēkam iemācīties otru ne tikai dzirdēt, bet arī sadzirdēt teikto un tā veidot dialogu. Parasti jau tiek gaidīts, lai tas otrs sadzird, bet ja pati pakāpsies solīti pretī un pamēģināsi otru saprast, tad beigās tā sāpe neliksies tik liela, kā viņu mālē un arī dialogs varēs veidoties.
Tessa man vienalga,varu asi pateikt,varu uzrakstiit.varu notureties un nokluset,bet neiecietiiba izlidiis citadak,tapec parliecinos,ka labak teikt uzreiz.tas jau ir atkariigs no situacijas un cilvekiem.
sekundants38 runaat
mazgadigais istenībā keksene iztirzāja to paplašinātāk
flame528 Ir mīļam cilvēkam rakstītas vēstules,jo emociju uzplūdā nespēju parunāt un piekrītu,ka rakstot tiek domāts ,kā izteikties ,pēc iespējas mazāk aizskarot otru.Nepiekrītu apgalvojumam:kurš prot rakstīt,nemāk runāt,vienlīdz labi protu runāt un rakstīt.Tomēr man labāk patīk komunicēt ar reālu cilvēku,kuram redzu acu skatu un mīmiku.
leitnants_Shmit ....ko man referents uzraksta...to arī labi runāju.....
primats Runāt!
Malvine27 Rakstit ir vieglak,jo tu neredzi otra reakciju,nedzirdi vinja viedokli un tu juties liels savaa taisniba.Risinot attiecibu problemas tas nebutu labakais celjs,tur svarigs ir abu viedoklis.Diviem tuviem jamak sava starpa arii sarunaties,citadi abi parvertisies par vientuliem rakstniekiem.
chentaluluu Var sarakstīties un komunicēt, tas nav grūti, ir laiks pārdomāt katru vārdu, bet...nevar sajust otra cilvēka patiesās emocijas piemēram strīdoties, nevari... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 28) | nākamās >> |
