Kā vieglāk-runāt vai rakstīt?
Kapēc attiecībās bieži ir tā, ka strīds izceļas uz līdzenas vietas. Šķiet, ka sarunā netiek atrasti īstie vārdi. Līdz ar to sarunas biedrs teikto uztver caur savu prizmu. Šad tad esmu emociju uzplūdā rakstījusi vēstules, šķiet ka tās tikušas izlasītas līdz galam. Salīdzinoši ar sarunām, kas citreiz iesākušās, tā arī nepabeigtas.Varbūt vainīga ir intonācija vai balss tonis, kuru diktē tābrīža emocijas? Un sarunā nav tik daudz laika apdomāties pirms jau tiek atcirsts kāds skarbāks vārds. Varbūt tapēc te tik daudz sapulcējušies :-)
chentaluluu
Var sarakstīties un komunicēt, tas nav grūti, ir laiks pārdomāt katru vārdu, bet...nevar sajust otra cilvēka patiesās emocijas piemēram strīdoties, nevari pārtraukt un iemaisīties, nevari pajautāt kautko zīmīgu sarunas laikā, jo tā ir sarakste. Var ilgstoši pastāvēt sarakste starp diviem cilvēkiem ( bērnībā vēstuļu draugi), bet...tikko satiec un veido dialogu sarunas veidā, viss mainās. Tikai cilvēki kas spēj kontaktēties savā starpā var arī sadzīvot kopā. Verbālā kontakta nozīme, prasme ieklausīties otrā, cieņa pret sarunu biedru nosaka stabilitāti attiecībās. Ir jāprot sarunāties, izrunāt gan sāpi, gan neapmierinātību otru neaizvainojot, uzklausot, nekliedzot, samierinoties ar to, ka citam var būt savādākas domas un uzskati.
Mūsdienās šķiet lielākā problēma attiecībās ir neprasme uzturēt dialogu, izrunāties.
Ilona7 Es, zinot sevi, rakstu. Jo sarunāt var daudz ko. Runājot jūti, ka brauc galīgās auzās, bet apstāties nevari, kā mašīna bez bremzēm ar gāzi grīdā :)
eena63 kas tur ko nesaprast,runajot strīdas uzreiz bet rakstot pamazām,jo,pastnieks dažreiz aizkožas un vēstule vēlāk pienāk
Biktstevs Biezi vien ir ta ,ka cilveks runa un par saviem vardiem neuznemas pilnigu atbildibu,bet ka uzraksta,tas ir daudz savadak,jo tas ir pieradijums cilveka domam,ko vins pats uzlicis uz papira un apstiprinajis. No tadam lietam tad ir gruti izgrozities un parfrazet savadak,jo ta tad ir realitate,ko nevar noslept vairs.
Lucy Man vieglāk ir skatoties acīs izrunāt un miers.
snamlet
Jā, rakstot, cilvēks piedomā par katru savu vārdu un parasti pārdomā uzrakstīto, lai būtu it kā saprotams otram un, tomēr, tas ir viena cilvēka monologs. Uz šo monologu atbildi dažreiz ir jāgaida ilgāk un tad jau šāda sarakste vairs nav dialogs.
Dialogs ir tikai saruna, aci pret aci un te jau ir tā sarunas māksla, runājot, piedomāt par to kā un ko tu runā. Tikai sarunā vari ko papildināt, paskaidrot un precizēt. Rakstot tas prasa vairāk laika un šad un tad vairs jau nav aktuāls. Sarunā ir acu, vārdu, žestu, mīmikas, ķermeņa valodas, balss un intonācijas izpausmes, kas apstiprina teikto.
ilzinja Bet vai jums nav bijis tā, ka arī saruna var pārvērsties par monologu.Vai otras personas nevis iesaistīšanos sarunā par tēmu, bet dusmu izvirdumu par to, ka konkrētā saruna tiek uzspiesta?
GenaCom
Cilvēki no neta ,ir mākslīgi uzspūsti ziepju burbuļi!
Kad reāli kadu satiec,parasti saruna ir brīvākā,jo nekas nav jātēlo!
Jā no neta,tad tur vnk murgs!
Kautkādu kompleksu nomāktī subjekti..
Paši pelēki,un no tevis nez ko gaida!
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 28 (kopā 28) |
