ideāls vīrietis/sieviete, jeb otras pusītes meklējumi netradicionālā izpratnē
ierosinu pafilozofēt pārmaiņu pēc par kaut ko citu un pagrābstīties pa "augstākiem plauktiem", nevis tikai neveiksmēm attiecībās, sīeviešu neloģiskajām un pārpasaulīgajām prasībām, vīriešu nespēju īstenot sieviešu sapņus un ideālus, par to, ka visu nosaka tikai nauda utt.šorīt lasīju vienu rakstu Mistērijā, autors ir Naums Nadeždins - viens no maniem iecienītākajiem publicistiem. citāts:
vārdu sakot, vai mēs to apzināmies vai nē, gribam vai negribam, katram no mums - precīzāk, katrai Personībai šajā pasaulē ir sava pusīte, kuras iemantošana ir gluži dabiska un nepieciešama. lai cilvēkam nešķistu, ka Radītājs (daba, Visums) cietsirdīgi joko, likdams meklēt adatu siena kaudzē starp septiņiem miljardiem cilvēku, precizēšu: Radītājs ir ierīkojis tā, ka ik vīrietī/sievietē "slēpjas" ideālais vīrietis/sieviete, kas ir ideāla otrā pusīte jebkurai ideālai sievietei/vīrietim. tātad galvenais nav vis jautājums, kur atrodama mana pusīte, bet kā man atvērt (atklāt) sevī šo ideālu?
vienīgais iedarbīgais veids, kas man zināms - atklāt sevī mīlestību. ar vārdu "mīlestība" es saprotu jebkurā veidā sintezējamu personīgo attiecību enerģiju, kas baro sajūtas, jūtas, domformas un prāta slēdzienus, kuru atribūti ir: a) gribas noturība, tiecoties pēc personiskās laimes, neizvirzot nekādus nosacījumus; b) uz dialogu balstītas atklāti uzticīgas attiecības; c) personības attīstība; d) pateicības jūtas.
jāpiebilst, ka prasme mīlēt ir dabiska katras Personības īpašība, taču tā realizējas nevis fizioloģiskā līmenī vai sociālajās attiecībās, bet tieši dvēseles līmenī, tāpēc nereti paliek nerealizējusies (tāpat kā pati Personība).
idejas, komentāri? vai mūsu materiālajā pasaulē, kur lietas mīl, bet cilvēkus lieto, vispār ir iespējami realizēt kaut ko no tik "augstiem plauktiem" kā "mīlestība dvēseles līmenī"?
keksene66 jodo, pilnīgi Tev piekrītu un pievienojos teiktajam.
esteres Nu kā var TIK trāpīgi un precīzi izteikties, kā jodo... (12.03. ; 14:42)
neko tā galīgi ne par tēmu aizdomājos tam autorm pašam kā... nu kā ar to personisko dzīvi? viss tā gludi un skuki?:)
Effy
jodo, sāksim ar to, ka tu mani personiski nezini pat i ne 1 sekundi. tu totāli nezini neko ne par mani - ne manu dzīvi, ne pieredzi, ne to, ko es daru, ar ko nodarbojos, par ko interesējos un cik ilgi. tu pat nezini, kas man garšo vai negaršo, cikos es no rītiem ceļos uz darbu, kādu grāmatu es esmu izlasījusi pēdējo un kādu filmu noskatījusies pēdējo? :) tad kā tu velns parāvis vari zināt, ko es patiesībā domāju par šo tēmu? ir bijis kaut kur rakstīts no manas puses, ka šāds līmenis sasniedzams vienā mirklī? ka tas ir vienkārši? ka nav jāstrādā ar sevi?
un kā tu vari zināt, ko es dzīvē varu palaist garām un ko nepalaist? tu zini, par ko es esmu dzīvē cīnījusies un no kā atteikusies tā vieglu roku?
a vot neko tu nezini! priest par kādu cilvēku no komentāriem PA un vispār kaut kur internetā, ir tas pats, kas spriedelēt par grāmatām, kuras tu nekad neesi lasījis.
tavi apgalvojumi ir izsīsti no pirksta ar mērķi man "iekniegt". viss, ko tu vēlies, tas ir pazīmēties ar "baigi foršajiem un sakarīgajiem komentāriem", jo tipa esi izkopis tāda "baigi sakarīgā čaļa" tēlu te PA.
ieteiktu tev rakstīt fantastikas žanra romānus, jo fantāzija tev strādā nenoliedzami un piemīt zināms literārais talants.
p.s. jā un palasi vēlreiz sākumā, ko es rakstu - es neprasu dot man PERSONĪGI kaut kādus padomus. es savu dzīvi, neveiksmes un veiksmes esmu pārdomājusi krustām šķērsām, kā arī esmu nonākusi pie zināmiem secinājumime, no kās viss rodas un kur viss paliek.
Effy
un vēl - tu izsakies par visiem šablonos, ņemot par pamatu vidējo statistisko cilvēku ar viņa līmeni, saprašanu un uzvedību, jeb paredzamo uzvedības modeli.
un jā iespējams, ka tas viss arī darbojās uz tādu vidējo statistisko cilvēku, kurš dzīvo pēc šabloniem.
tikai nu nevajag domāt, ka visi ir tik šabloniski un modelējami.
neko, es pat Nadzeždina personīgo dzīvi neko daudz nezinu, bet pieļauju domu, ka viņam ir daudz piekritējas un pielūdzējas. tam ,kuram viss ir ok personiskajā dzīvē, diez vai ies meklēt atbildes uz jautājumiem.
tā nu ir iekārtots cilvēks, ka, pa lielam tikai sastopoties ar grūtībām, tiek meklētas atbildes uz jautājumu - kāpēc.
orange
nekas jauns.
Var dzīvot kopā ar pirmo pretimnācēju un tomēr peļņa no darba ieguldījuma lielāka ar savas kastas pārstāvi.
jodo
Effy, pareizi. Es Tevi nepazīstu, bet es redzu to, ko Tu izlasi no visa, kas ir uzrakstīts. Es redzu, kā Tu reaģē. Es izsaku minējumu, kurš pilnīgi mierīgi var būt galīgi garām.
Tu domā, ka esi īpaša un nešabloniska, bet, mīļā, mēs visi it kā esam unikāli, bet tajā pašā laikā sasodīti vienādi. Ir perfekts veids, kā analizēt sevi - izlasi to, ko esi uzrakstījis pēc kāda laiciņa. Nu kaut vai rīt. Vienkārši palasi tā, it kā tas nav Tevis rakstīts. Palasi, uz ko esi reaģējusi un kāpēc tieši tā. Padomā vai vispār manā tekstā bija tas, ko saskatīji. Ja spēsi lasīt bez emocijām, tad ieraudzīsi, ka emociju iespaidā izlasīts tiek pavisam savādāk nekā ir rakstīts.
Un vienreiz par visām reizēm - ja kādu tēmu uzsāc, tad pilnīgi noteikti šī tēma attiecas uz Tevi vairāk nekā uz jebkuru citu, kurš piedalās diskusijā.
PS Manī nav naids pret Tevi. Es lasu tikai to, ko raksti. Un Tevī ir drūmi daudz iemeslu, kāpēc nebūsi spējīga atklāties kādam. Es tiešām neko par Tevi nezinu un nezinu par tiem iemesliem, kāpēc tā ir. Piedod, ja aizskāru.
Effy
jodo, cienītais. izlaidīšu visu bla bla bla, bet pieķeršos pie galvenā -> ja kādu tēmu uzsāc, tad pilnīgi noteikti šī tēma attiecas uz Tevi vairāk nekā uz jebkuru citu
a tev nav ienācis prātā, ka var uzsākt kādu tēmu nevis sevi pēc, bet tāpēc, lai cilvēki pārmaiņu pēc atraujās no savas ikdienas un padomā arī par kaut ko citu? vai tev liekas, ka rakstnieki raksta paši sev, vai arī viņi raksta citiem?
es personīgi par šo rakstu padomāju - kam piekrist un kam ne, ko pieņemt un kas nav mans - un savus secinājumus izdarīju ilgi pirms nopublicēju tā daļu šeti. un nedomā, ka es esmu maza meitene, kas mammas grāmatu plauktā atrada gudru grāmatu, izlasīja vienu lapu un tagad jūtās varen gudra.
otrs -> Tevī ir drūmi daudz iemeslu, kāpēc nebūsi spējīga atklāties kādam
atkal, no kurienes tāds secinājums? vai mums ir bijušas attiecības? nu kaut kādas nebūt, lai tu varētu izdarīt tādus apgalvojumus? es pat nesaku minējumus, bet tieši apgalvojumus
loģiski, ka es neeju visā plašajā pasaulē, pie kuras zināmā mērā var pieskaitīt arī oho, atverta visiem un ikvienam. bet esmu ļoti labi sapratusi, ka attiecības var izveidot tikai ar atklātu sirdi un nevis aiz 10 mūriem un 100 atslēgām, tēlojot kaut ko, kas neesi, slēpjot kaut ko, ko es arī cenšos darīt pat tad, ja zinu, ka tādā veidā mani sāpināt var visvieglāk. tāpēc es nemētājos no viena pie otra un tad pie trešā. bet arī es esmu cilvēks un mēdzu kļūdīties.
tā kā nevajag mani te analizēt, ja tu nezini, ko analizēt.
violinn
Izjūtu līmenis.
Es domāju, ka jāsāk ar to, ka pats sev spēj izskaidrot savas izjūtu gammas un no kā tās veidojas, kas tās "" pabaro"". Tad arī var sajust otru cilvēku tādā pašā līmenī. Es nedomāju, ka var labi kopa dzīvot ar jebkuru, ko izproti, pavisam nē.
Mani novērojumi, ka reti kurš spēj zibenīgi atbildēt uz jautājumu - ko es patreiz visvairāk gribētu, lai man būtu laimes sajūta. Daudzi nespēj,tāpat kā nespēj neko izdarīt, lai tā būtu.
Effy
violinn, es tev pilnībā piekrītu. tā tēze, ka var jebkuru mīlēt un ar jebkuru būt kopā, tas tā bik idializēti.
nē nu ir cilvēki, kuri pieņem un mīl visus tādus, kādi tie ir, bet līdz tādam līmenim ir ļoooti jāaug. nu man vismaz līdz tādam ir ļoti tāls ceļš vēl ejams. un vai vispār vajaga?
cilvēki vispār ir dažādi. ir tādi, kuru dzīves uzdevums ir tā teikt kalpot cilvēcei un viņi to arī speciāli mācās, apgūst, bet ir cilvēki, kuri grib vienk. būt apmierināti ar dzīvi un meklē, kas tad viņiem traucē tādiem būt :)
keksene66
Effy, piedod, ja iejaucos Tavās sarunās ar jodo, bet uznāca vēlme Tev izskaidrot to, ko teica jodo. Jautājumu Tu tiešām vari uzdot vispārēji, lai iekustinātu tautu, bet pašas komentāri tēmiņā jau parāda Tavu attieksmi un skatījumu uz šo visu, tad nu jodo izkod no tā , ja nu kas, to, ko pašai sevī gribas noliekt. Parasti jau mēdzam par sevi domāt savādāk, jo nofigurē vēlamā skatījums un piepušķošana, un savs iedomātais pašpietiekamums.
......pārlasi tā mierīgi, bet tiešām tā, it kā tas nebūtu Tevis rakstītais, bet cita cilvēka. Tu redzēsi, ka pavērsies pavisam cita aina uz to visu.
Man patīk ka Tu komentāros ieliec sevi un neturies pie "tā pareizāk" vai "tā lielākā daļa domā"
Es iekomentēju, jo Tu sacepies. Viss ir ok un paldies par tēmiņu:)
Effy
keksene, sāksim ar to, ka es nesacepos. patiesībā man pat bija jautri palasīt jodo psihoanalīzi par mani. kaut kur viņam ir taisnība un kaut kur nav. tajos punktos, kur nav taisnība, uz tiem es arī konkrēti norādīju.
nu nevar paņemt pāris šablonu un tos tagad piemērot uz visiem cilvēkiem. tā dzīvojot, ļoti daudz ko zaudē.
un jā - es ielieku sevi komentāros - tobiš rakstu to, ko domāju.
jā, es varu būt histēriska, muļķiga, smieklīga, bēdīga, jautra, izbesījusies vai dusmīga, bet es esmu dzīvs cilvēks, un es nebaidos parādīties muļķiga kāda acīs. galu galā es jau nevienu nespiežu ar sevi draudzēties :D
turpretīm, ja paņemam jodo komentārus tā pa lielam, tad tie man atgādina tādu labi iestatītu un nokonfigurētu datorprogrammu, kas drukā ārā satura ziņā atšķirīgus komentārus, bet ar vienu un to pašu noskaņu jeb fonu - ne milimetru pa labi vai pa kreisi. lūk tas ir tāds bloks vai siena, attiecībā pret kuru Ķīnas mūris var aiziet nervozi stūrītī uzpīpēt.
kas attiecas uz padomiem man PERSONISKI jautājumus, kas skar garīgo izaugsmi, attiecību veidošanu ar citiem cilvēkiem un citas notietnas tēmas, tad piedodiet atvainojiet, nu šeit nav tā publika, kur es tos meklēšu. es nesaku, ka te nav zinoši cilvēki vai pieredzējuši utt, bet te nav tā vide, kur to darīt. priekš tam ir draugi, kuri mani pazīst gadiem ilgi kā raibu suni, nu un galu galā ir arī tāda parādība kā garīgais skolotājs, ja izdodās tādu atrast.
violinn
:) draugi teiks to ko tu jau no galvas pati zini.
Man patika padomāt par to, kāds ir skatiens cilvēkiem no malas. No tā var izāķēt kādu izcilu atziņu pašai par sevi.
Es nerunāju par padomiem, par savām reakcijām drīzāk.
Effy
nu ja runājam par draugiem, nevis paziņām, kuru, starp citu, nevar būt daudz, tad tie tev pateiks visu kā ir un kā tas viss izskatās no malas, pat tad, ja tev tas nepatiks.
kaut gan es jau nezinu, kādi kuram ir tie draugi.
galu galā šie cilvēki tevi pazīst un tu viņiem neesi vienaldzīga.
bet zini, ko dara pūļa viedoklis? pūļa viedoklis ir tāds, ka neviens nevar būt savādāks, tad nu tev arī sados padomus un viedokļus. pūlim ir uz tevi nospļauties, tam tikai nepatīk, kad kāds izceļās.
| << iepriekšējās | Atbildes 61 līdz 74 (kopā 74) |
