Uzticība???

ramisss      Runājot par fizisko uzticību- nesens stāsts no mūsdienu sabiedrības. Sieviete stāsta- sēžu koncertā, otrā rindas galā mīļākais ar sievu. Vakarnakti taču pavadīja pie manis. Nez, cik sievas vēl ir atvilkušas vīrus uz Mielava koncertu, lai vietējā sabiedrība redz, ka ir ģimene. Cik no zālē sēdošiem vīriešiem vēl ir nakti pavadījuši ,,biznesa sarunās,,....

leja      Un kādreiz paliek kauns un kautkā pazaudēta ļoti žēl!

vintra16      Pat tie, kas šeit sludina, ka uzticība ir kas mazsvarīgs, pretī gaida to pašu uzticību... vai tā ir laulības dzīve, vai draudzība, vai biznesa attiecības.

Adamsone      ramisss - un kādēļ tu mums stāsti šo derdzīgo gaudu stāstu?? Tiešām nesaprotu - kur ir stāsta "sāls"?? Vīrs ir nelietis, viņa sieva - muļķe un vientiese, tikai tā vaļīgā priekša ir tā īstā un pareizā???
Sviesc.

ramisss      Adamsonīt, neiet runa, kurš te ir pareizais, bet par to, ka diemžēl ar to uzticību ir kā ir...

atljaujietman      cilvēkiem ar nestabilu psihi ir raksturīgi uzvilkties dēļ visādiem sīkumiem tipa populārnezinātniskiem rakstiem vai iekāpšanas suņa kakā :)

MrJones      Neredzu shaadu rakstu praktisku jeegu (kaa tas vareetu paliidzeet sabiedriibai kopumaa..) Labi, pat pienjemot, ka autoram taisniiba. Pienjemot...taada cilveeka daba. Ir oki uztureet vairaakas attieciibas. Tad kaapeec shie psihoterapeiti neuztaisa rakstu, "kaa pieperam, uztureet caurspiidiigas attieciibas"..? Ir tak iesaistiitas vairaakas puses un kaa tad ar sho attieciibu modeli veseliigi sadziivot..? Kaa piem izskaidrot tai otrai pusei... "Tu esi tik super, bet... sexsot tomeer gribeetu ar citu, citiem/vai otraadi"? Nezinu, kas ir moraali, eetiski pareizi, bet meli un kraapshana tak jebkuraa gadiijumaa veido sabiedriibu kaa slimu organismu. Visticamaak taadam psihoterapeitam pie ´kaajas´.. Atnaak klients, noskaita pikji... kaut ko saldu jaapastaasta, tad gan jau atkal atnaaks,... taapat kaa shie raksti. Nu dikten lipiigi saldi.
Tik taa bla bla bla... kaut kaadu h..nju kultivee.

selavi_5      Ne par vienu mēs nevaram dot garantiju vai galvot (arī par savu sievu vai vīru) - katrs pats zin, kāds viņš ir savā laulībā.

saulesjuura      patīk jodo komenti! Žetons...un jo sevišķi šis: Ideāli mēs meklējam dzīves draugu - cilvēku, kurš ir pielaist vistuvāk par visiem. Cilvēks, kurš ir gandrīz daļa no tevis paša. Problēma ir tā, ka mēs ļoti vieglprātīgi izvēlamies dzīves draugu un atklājamies nepareizajiem cilvēkiem, līdz ar ko pēcāk tiekam traumēti un mūsu spēja uzticēties tiek iedragāta. Ļoti daudziem tā arī nekad vairs netiek atjaunota.

lapene5      Vairums komentētāju šeit ir tik balti un pūkaini...itkā būtu tikai nejauši iemaldījušies šai iepazīšanās saitā,..... bet sēž jau gadiem ilgi un MEKLĒJĀS UN MEKLĒJĀS, gan precēti , gan neprecēti utt...
Diemžel dzīves skaudrā realitāte ir tieši tāda kā rakstīts šai rakstā, lai kā arī mums to negribētos .

RP_      72-28=44 iespējams, ka tik liela starpība ir bijušajam valsts prezidentam G.Ulmanim ar mīļāko...... Mīlestība??? Prese pīle??? Neveiksmīgs PR??? ???

aptimiste11      Kam Tev meitēn, par uzticību laulībā runāt, ja Tu te meklē mīļāko? Mīļākie nemēdz precēt!

dusjka      būt uzticigam ir katra sevis cienoša cilvēka vērtība. tas liecina par cilvēku, kā spēcīgu un attīstītu personību, kurš stāv pāri primitīvām lietām, kuram ir augstākas vērtības.
rakstu nelasīju.

Adamsone      Vispārīgi var pieņemt, ka jāmeklē nevis k-kas, kas ir ideāls, bet jāmēģina sadzīvot ar reālu cilvēku, ja vien vispār ir ar kādu jādzīvo. Un jācenšas nesabrukt, ja tas reālais ir izrādījies ne gluži tāds, kā vajag. Uzticība nepastāv pati par sevi, ārpus cilvēka un katra paša izvēle ir būt tādam vai nebūt.
J*do izskatās pēc jozoļa versijas, tikai rafinētāks.

jodo      Rafinētāks jozolis... jautri :)

Adamsone, pati jau apzinies, ka cilvēki ir dažādi. Vieniem ir labi būt vieniem un pat apgrūtinoši kādam pieskaņoties un kaut ko pieņemt. Citiem atkal vajag kompašku. Kādu, ar ko tarkšķēt, kuram uzticēties, kuru cienīt un lolot, kuru, galu galā, mīlēt.

Var jau uzbūvēt cietoksni un pateikt - esmu tāds, kāds esmu. Gribi pieņem, negribi - nevajag. Ir labi, ja abi ir tādi un neko nepieprasa, tik realitātē ir tā, ka lielais vairums ir tādi "esmu es tāds, kāds esmu", bet nekādā gadījumā negrib pieņemt, ka otrs ir tāds "esmu es tāds, kāds esmu". Tobiš, prasības pret sevi un citiem ir dažādas.

A nevajag man baidīties teikt, ko domā - man āda bieza. Es jau pasen esmu iepazinis savas negatīvās lietas un to, ka kāds uz tām norāda esmu pieņēmis. Es piekrītu, ka manī ir kaut kas no jozolsena. Cerams, mazākā devā un kontrolētāk :D