Vīrietis un darbs - ko darīt?

Nu jau gandrīz gadu sasāpējusi problēma. Vīrietim bija savs bizness, bet krīzes iespaidā aizgāja pa burbuli. Sākumā bija kādi iekrājumi, bet nu jau sen beigušies. Saku, lai meklē darbu. Viņš arī meklēja, bet neatrada, un tagad, šķiet, jau ir tādā depresijā, ka pat nav īpaši motivēts vēlreiz mēģināt nosūtīt kādu CV.
Izanalizējot sevī, man liekas, te ir vairākas problēmas.

Viņš nespēj psiholoģiski pieņemt, ka ir nokritis no tās latiņas "veiksmīgs uzņēmējs", līdz ar to negrib strādāt kādu mazkvalificētu darbu, meklē vietu tikai vadītāja amatos, bet diemžēl neko neatrod (trūkst izglītības). Tāpat arī ilgus gadus pieradis būt pats sev priekšnieks, tāpēc viņam grūti būt par padoto kādam. Un liekas, ka viņam galīgi pašapziņa sakritusi papēžos, un viņš vairs pat nemēģina, lai nebūtu atkal jāpiedzīvo vilšanās. Un, pēdējais, man šajā laikā karjera ir gājusi tikai uz augšu, un viņam bail, ka nespēs ar mani konkurēt vairs.

Varbūt varat ieteikt, ko darīt, kā motivēt, kā palīdzēt? Varbūt vispār nejaukties? Jebkurā gadījumā, miljonu es arī nepelnu, un man ir ļoti gruti mūs abus uzturēt...

mieriigais5      Iiekārto viņu savā darbā vienalga par ko, gan jau kāda vakance tur parādās, jeb tev no viņa tagad ar tā kā nedaudz kauns:). CV sūtīšana ir bezjēdzīga, jo valstī ir ap 200 000- 300 000 lieku darbspējīgu cilvēku, ir vajadzīgi mega BLATI, lai kaut kādu normālu darbu atrastu, protams daudzi teiks, ka maximā pārdevēji vienmēr ir vajadzīgi, bet tas nav un nebūs risinājums. Rezumē: eventuāli ir lielākas iespējas vinnēt loterijā, nekā šeit atrast darbu. p.s. pēdējais variants- emigrācija.

Ruugtaa_pukje      Dzīve virzas pa spirāli -vienu brīdi augšā, otru lejā. Man arī bija savs darbs. Es mācoties 2. klasē zināju, kas būšu, kad izaugšu, neko citu nevarēju iedomāties. Diemžēl viss mainījās. Tākā nebiju viena, vajadzēja pabarot bērnus, skolot, apģērbt -pieņēmu tādu darbu, kāds bija. Nožēlojams darbs, bet algu maksāja. Vēl esmu dzīva.

Ruugtaa_pukje      Nebūtu,kas par viņu rūpējas, būtu izvēle, meklēt darbu, vai iet pie miskastes ciemos. Saka, ka darbs nepazemo, mēs pazemojam darbu.

mojito      Ja vinhs ies straadaat mazkvalificeetu darbu,paraadiisies pietiekami daudz naudas? Diezvai...
Briinos,kapeec vinsh neuzsaak kaadu citu biznesu? Kaa lasiju senaak kaadaa gramataa, H. Fordam reiz tika jautaats: " ko tu dariitu,ja peeksnji visu zaudeetu, kas tev ir tagad? "
Vinsh atbildeja,ka 5 gadu laikaa to visu atguutu,jo otreiz to izdariit ir vieglaak nekaa pirmoreizi .
Varbutu pamudini vinju uzsaakt naakamo biznesu?

salve      Te nu atkal ir kārtējais stāsts par stipro sievieti un vājo vīrieti!
Nu kāpēc gan Tev būtu jārisina viņa problēma? Jā, vari ierosināt, ieteikt, bet jāstrādā un jānonāk pie vēlēšanās to darīt taču būs tikai viņam pašam. Varbūt vajag kādu šoka terepijas gājienu no Tavas puses, lai izsistu viņu no ierastās labās dzīves zem Tava plašā un mīlestības pilnā spārna, kas ļauj neko nedarīt.

Maverick      Pa manam - gadījums diezgan bezcerīgs. Ja viņš tev ir kaut cik svarīgs un nevari dabūt sev labāku, tad mainiet abi kopā radikāli visu dzīvi - piemēram sapakojiet mantas un pārvācieties uz citu pasaules malu, kur ir iespēja visu sākt no jauna, no nulles. Būs gan motivācija, gan iespējas. Bez pietiekamas uzņēmības un spējas visu radikāli mainīt šajā valstī un šajā situācijā ceļš ir tikai viens - un tas ir "uz leju".

garinsh207      :)nu nevar palidzet tam, kurš pats neko negrib. Tev ir iespejas izdarīt savu izvēli, tavam draugam savu. Tagad tas ir normāli, ka meitenes var, bet dzekiem nekas nesanāk:)

baigi_labais      Zinu ģimeni,kur vīrs ,veselības problēmu dēļ,palika bez darba.
Abi apmainījās lomām-sieva pelna naudu,vecis dara mājas darbus.
Cilvēki dzīvo-un ne slikti!

JurisK      Laikam jau labākais padoms - nolaisties tam šefiņam uz zemes. Tie laiki, kad neizglītots, uzņēmīgs jaunēklis varēja komandēt pārdesmit kreiso celtnieku vai zāģeru, principā ir pagājis. Var pamēģināt Krievijā, lai gan tur ari jau uzņēmīgāki priekšā. Ko darīt? Klausīt dižajam Ļēņinam - mācīties,mācīties un vēlreiz mācīties! Kaut vai par sētnieku strādājot. Gadi 2-3, un varēs sākt no jauna kāpt uz augšu!

Maverick      Pasaulē vēljoprojām ir vietas, kur laime nav naudā. Tikai rūpīgi jāizvērtē savas dzīves prioritātes. Ja tavas dzīves vērtības skala sastāv tikai no konta bankā, dzīvokļa kādā no Rīgas mikrorajoniem un automašīnas pagalmā - tad būs grūti ko mainīt. Pasaulē ir vismaz pieci miljardi cilvēku, kuriem tā visa nav. Un es ļoti šaubos, vai viņi ir nelaimīgāki. Varbūt ir vērts paskatīties plašāk un tālāk ?

Aizdomājos, ko es darītu līdzīgā situācijā, ja nu šeit "visi striķi trūktu"... varbūt noder idejas :)

- Mēģinātu attīstīt savu biznesu, kurā man pietiekami daudz zināšanu un iestrāžu kādā citā valstī, vēlams tādā, kur šis bizness atrodas "bērna autiņos" ;

- kļūtu par daivinga instruktoru kādā Klusā okeāna salā ;

- pieteiktos darbam kādā ekstrēmā sfērā, piemēram uz naftas platformām, uz kuģa, kādā glābšanas dienestā ;

- pārvāktos uz otru pasaules galu un izmēģinātu laimi ķenguru audzēšanā, haizivju medībās vai taml :)

Domāju (un ceru), ka viss šeit uzskaitītais paliks tikai sapņu līmenī, bet kā tāds "Plāns B" tas man vienmēr kaut kur plauktiņā glabātos.

Un vēl viena doma, pie kuras esmu nonācis - Šādai "krīzei" visvairāk pakļauti tādi cilvēki, kuriem izņemot savu šauro darba un izglītības sfēru citu interešu un prasmju nav. Tas vien jau ir risks - "likt visas olas vienā grozā". Cilvēka "labums" slēpjās viņa fleksibilitātē un daudzpusībā. Man piemēram plauktā stāv "papīri" (un galvā - atbilstošas prasmes), kas ļauj man kaut rīt kļūt par daivinga instruktoru, vadīt kravas auto vai okeāna jahtu. Pēc nelielas pārkvalificēšanās varu iet strādāt par dziļūdens nirēju, vai atrast darbu uz kāda kuģa. Šīs prasmes arī ir mans "glābšanas riņķis", kurš, es ceru, man nebūs vajadzīgs.

Adamsone      Bez konkrētības visi labie padomi diemžēl nestrādās... Cik viņam ir gadu un kurā jomā bija tā sauktais bizness.. Ja, piem., nekustamo īpašumu tirdzniecība - nu tad pie sienas un nošaut, tās zināšanas un prasmes nekur laikam nav lietā liekamas.
Man nezin kāpēc ir sajūta, ka kaut kas tāds ir bijis - ja patiešām būtu bijis uzņēmējs ar savu ražotni vai kko tādu, tad nesašļuktu tik ļoti un saprastu, ka lai nu kas, bet sevi ir jāpabaro, tas ir absolūts minimums, uz ko cilvēkam jābūt spējīgam.

samuraja      Atceros ka arī mans tēvs bija 90 -ajos gados zaudejis darbu, nu grūti večiem ir to sagremot, bet viņš bija no tiem kas nespej sēdēt rokas klēpī salicis, pats atrada ko darīt, savu biznesu gan neuztaisīja, bet nopelnīt ģimenes iztikšanai varēja. Un jāsaka, ka tiešām katrs darbs ir cienījams- tikai katrs pats sev var pateikt ko viņš ir gatavs darīt un ko nav.

Adamsone      maverick - vēl gadi pieci, seši un tu savus papīrus varēsi ielikt pie olām groziņā - kam ekstrēmā darbā būs vajadzīgs vecis. Darbs ir darbs, bet izklaide atkal izklaide...
Es esmu no tiem, kam vienīgā ola ir vienīgajā groziņā, tāpēc pēdējo pārdesmit gadu laikā viens no pārdomu tematiem ir šie iespējamie dažādie "papīri" un secinājums - tas nav nopietni un tas nav profesionāli...

Mava_feikais_profils      Adamsone - gan jau vismaz dažos no minētajiem darbiem būšu derīgs vēl līdz sirmam vecumam :)

Bet Latvijas pieredze rāda, ka labākais, uz ko var pretendēt pirmspensijas vecuma tantuki ir - kasiere tuvējā "Maximā" :) Esi reāla - papēti situāciju darba tirgū :)

garinsh207      :)ja cilvēkā ir iekšā energīja, tad mazāk vai vairak viss notiekās, jo mazāka energīja, jo mazākas iespējas, neatkarigi no vecuma. tapec sevī vajag ģeneret to enerģiju un labas lietas pievilksies. Tajā skaitā nauda, darbs:)

Vientulais_vilks      Sievietes "mil´ tikai veiksmiigos viiriesus un kameer tie "speej vinaam ko dot" - tad ta probleema - iesper ar kaaju un ej talaak!

lubs      patiesiiba shis staasts ir gana skumjsh un gana izplatits....
arii es 20 gadus darbojos biznesaa,kursh nodroshinaaja visas manas vajadziibas.
tachu tagad shis bizness spraagst nost,un to es apzinos skaidri.
ko citu pasaakt,nezinu,jo visu apziniigo muužu esmu straadaajis pats uz sevi,vai devis citiem darbu.
tas,ka biznesa iespeejas LV ir dikti ierobežota,tā diemžeel ir aksioma.
i tas,ka cilveekam kursh zaudeejis visu,ko atsaakt no jauna ir ljoti smagi,tas arii ir taisniiba.
izeja?
viens no variantiem,reaaliem variantiem,darbs aarpus LV.
vecim daudz vieglaak buus dariit ko primitiivu iesaakumaa kaut kur UK,vai citur,kaa te,LV.
un vis tik taapeec,ka sheit vinjam esi tu,vai mamma,vai kaads cits,kursh vinju pažeelos,pabaros,nopirks dienishkjo alus pudeli vai hashisha kaasi.
tur........nav uz ko paljauties,japabaro sevi pasham,jaapmaksaa dziivesvieta,tb naakas pasham kaut ko dariit,un tas ir stimuls un motivaacija ko mainiit savaa dziivee.
paies paaris gadi,vecis iebrauks tai dziivee,i sapratiis,kaa pamazaam sakt kaapt pa sociaalajaam kaapneem uz augshu........

luuk taads ir mans padoms........

madarazuze      lubs, es zinu pietiekami daudz cilvēkus, kuri analoģiskā situācijā paņēma un pārcēlās ar visu savu biznesu uz citu valsti. Un vēl līdzi daudzus speciālistus aizveda. Un sekmīgi turpina darboties.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010