Vīrietis un darbs - ko darīt?
Nu jau gandrīz gadu sasāpējusi problēma. Vīrietim bija savs bizness, bet krīzes iespaidā aizgāja pa burbuli. Sākumā bija kādi iekrājumi, bet nu jau sen beigušies. Saku, lai meklē darbu. Viņš arī meklēja, bet neatrada, un tagad, šķiet, jau ir tādā depresijā, ka pat nav īpaši motivēts vēlreiz mēģināt nosūtīt kādu CV.Izanalizējot sevī, man liekas, te ir vairākas problēmas.
Viņš nespēj psiholoģiski pieņemt, ka ir nokritis no tās latiņas "veiksmīgs uzņēmējs", līdz ar to negrib strādāt kādu mazkvalificētu darbu, meklē vietu tikai vadītāja amatos, bet diemžēl neko neatrod (trūkst izglītības). Tāpat arī ilgus gadus pieradis būt pats sev priekšnieks, tāpēc viņam grūti būt par padoto kādam. Un liekas, ka viņam galīgi pašapziņa sakritusi papēžos, un viņš vairs pat nemēģina, lai nebūtu atkal jāpiedzīvo vilšanās. Un, pēdējais, man šajā laikā karjera ir gājusi tikai uz augšu, un viņam bail, ka nespēs ar mani konkurēt vairs.
Varbūt varat ieteikt, ko darīt, kā motivēt, kā palīdzēt? Varbūt vispār nejaukties? Jebkurā gadījumā, miljonu es arī nepelnu, un man ir ļoti gruti mūs abus uzturēt...
izshautais_rieksts jāsāk dzert, ka nav ta nav...
babyjag
varētu padomāt, ka tām firmām baigi vajag parastos darbiniekus ar tādu iepriekšējo pieredzi. visstulbākais, ka tādā vecumā arī vairs nevar samānīties, ka nav tāda pieredze, kā ir, lai tikai dabūtu darbu. es piem nekad no otras puses neesmu redzējusi kases aparātu, lai varētu iet strādāt kaut vai veikalā.
pārcelties šķiet tāda bēgšanas stratēģija.
nevajag vnk visu dienu pinkšķēt pie teļļuka, vajag iet un darīt - vienalga ko, kaut vai vakariņas - iedod viņam 10ls un lai viņš uztaisa Jums pa dienu ideālās vakariņas - atrod kādu exotic recepti, aiziet ar kājām uz veikalu, visu atnes un pagatavo - būs challenge un beigās novērtējums. pa drusciņai un izcelsi viņu no emocionālās bedres, atgriezīsies pašapziņa un ticība sev - tad arī viss atgriezīsies.
no otras puses - kā var pieļaut, ka situācija ir ieilgusi jau gadu??
nenopietninopietna2
Nav viņš bijis nekāds uzņēmējs, bet iedomājies sevi par tādu, jo treknajos gados ir veiksmīgi iespraucies kādā siltā vietiņā.
Šādas kritiskas situācijas parāda uz ko cilvēks dzīvē ir spējīgs. Tavējais ir vienkārši puņķutapa ar augstām ambīcijām.
Kā jau te teica iepriekš, lai vīrietis saņemtos un pieceltos, ir jānokrīt līdz zemei. bet ja viņš pat tad negribēs neko darīt, tad priekš kam tev tāds vārgulis vajadzīgs? Gultai atradīsi citu. Bet ja Tev vajag tieši šo konkrēto vārguli, tad nu, mīļā, ciet klusu un stiep tik tālāk uz saviem pleciem, visu savu atlikušo mūžu! Tu viņa vietā nevari pieņemt lēmumus, tas ir jādara viņam pašam.
Teiksiet ciniķe? Nē! Reāli domājoša.
Tora Man šķiet, ka labāk vispār nejaukties. Tas var kaitināt. Bet neviens cits jau nepazīst tik labi savu otro pusi, kā tu pati.:)
edmunds1969 Komets uz babyjag teikto- pārcelšanās nav bēgšana, bet gan "balsošana ar čemodāniem". Pareizi dara tie uzņēmēji, kuri pārceļ savus uzņēmumus, savādāk - tēmas autores variants. Kas tad ir labāk - palikt un kļūt par depresīvu lupatu, jeb izvest biznesu un sekmīgi turpināt nodrošināt sevi un savējos? Leiputrijas "patrioti"auros - palikt un saņemt pabalstus!!! Sevi cienoši un par savējiem domājoši veči domās savādāk.
Vucis
Esmu bijusi tavā situācijā: vīrietis palika bez darba, naudas iekrājumi strauji ruka, jo bija pierasts dzīvot pat ļoti labi. Vēl paveicās man dabūt tīri normālu darbu, lai būtu par ko dzīvot. Mana karjera gāja augšup, bet vīriec sēdēja mājās un palika aizvien nomāktāks un nomāktāks, likās - izejas no situācijas nav. tas bija 90-gadu vidū.
Situācija atrisinājās šādi: ieraudzīju avīzē sludinājumu un vīrieša vārdā nosūtīju CV un pieteikumu, jo pats viņš to nedarītu - izbrāķētu. Šis solis izrādījās liktenīgs: vīriec ne tikai tika pieņemts darbā, bet tika vadošā amatā, kur strādā vēl šodien.
Skaidrs ir viens, ja viņš ir dziļā depresijā, pats situāciju objektīvi novērtēt nevar. Viņš no šī stāvokļa "jāizsit", "jāizgrūž" ar varu. Ja viņš ir priekšnieks, tad par tādu kļūs, arī ja sāks strādāt par apmetēju vai vienkāršu pārdevēju - ja cilvēkam ir tādas spējas, tās izlaužas uz āru pašas, bet karjera jāsāk no 0.
Ceru, ka mana pieredze noderēs.
marija19561956 OHO laudis paradiet vai pasakiet kur tadu mulki atrast.kurs man vismaz vienu nedelu lautu padzivot uz vina kakla(neko nedarot.pabraukat pa pasauli)?Visu muzu esmu tikai stradajusi un gadajusi par savu gimeni,palidzejusi trukuma nonakusiem lidzcilvekiem ka vien spejusi.Ari tagad stradaju un tiri ciesami dzivoju,krogus gan neapmekleju.
I_am_so_ jāatbalsta un jāpalīdz ir tikai veciem, slimiem un tiem, kuri paši ar sevi nespēj tikt galā. tas kā paveicas, ja cilvēks vēl līdz 30mit ir paguvis uzraut augšā savu biznesu vai ticis priekšniekos, vadītājos - visu cieņu. bet tam vairāk klāt ir veiksmes garša, nekā objektīvi iemesli un pieredze. veksme šodien vēl var būt, bet rīt tās vairs nav. ja cilvēkam viss ir - galva uz pelciem, rokas, kājas, tad tas kopumā ir nožēlojami. bizness aizgājis pa burbuli, iekrājumi beigušies - nemācās tālāk arī, tad ir jāiet un jāstrādā tāds darbs, ko šobrīd dod. ja vēl ap 30mit to nesaprot, ko tad viņš darīs pēc 10mit un 15mit gadiem - līdz pensijai taču vēl ir tik tālu?! jebkurā gadījumā darba devēji ir labvēlīgāk noskaņoti pret tiem, kuri ir aktīvi un iesākumā gatavi atsākt no nulles. vairāk nekā gadu "robs" un nekā nedarīšana CV ar var ietekmēt reputāciju un tēlu potenciālo darba devēju acīs. no ne tik patīkama darba jau var arī vnm aiziet. nekā nedarot, pie pieredzes un idejām arī nevar tikt. ar kko taču ir jāsāk?
Skaidrite_Leeninna
Skumjākais šajā situācijā ir tas, ka par vīrieša dzīvi, kā viņam dzīvot cīnās sieviete un izskatās, ka tikai dēļ tā, lai būtu kāds blakus... Labākā izeja šajā situācijā būtu vuča pieredze (tas ir veiksmes stāsts), bet ja viņš pats par savu dzīvi negrib cīnīties un "celties", tad visi pūliņi ir velti.
Vai Tev to vajag?
fredisf
Droši vien ir nepieciešama konsultācija pie kāda personāla atlases speciālista klātienē, kas būtu ar mieru iedziļināties problēmā. Tad pārkvalificēšanās un viss ok.
Ja jau šeit raksti par šo problēmu, tad jau viņš tev ir svarīgs.
babyjag
varētu padomāt, ka pabalstus maksā mūžīgi. un ka algots darbs no 8 līdz 5 ir vienīgā iespēja, kur dabūt uzturlīdzekļus.
es līdzīgā situācijā kā Tavs vīrietis rukāju par frīlanceri un vēl uzturēju tādu vīrieti, kā Tavējais. paldies Dievam, tas vismaz man ir nost no kakla, bet viņš tagad dzīvo pie mammas - acīmredzot daudz kas vīriešiem ir atkarīgs no personības. cik zinu, viņam arī visi cenšas piespēlēt kādu darbiņu, bet princim tad alga par mazu, tad vēl kkas nepatīk. ja esi slinķis un proti sevi tā notirgot, vienmēr atradīsies kāda, kas gribēs un varēs uzturēt. spēles, ko cilvēki spēlē..
selavi_5
Dari ka jūt sirds!
Mans vīrietis arī nokrita un viņa pašlepnums tā cieta, ka pazuda pats no manas dzīves, pat neatvadoties - dzīvo pie mammas. Tagad neko vairs nezinu par viņu - kā iet, ko dara.
joens
Savulaik bija man boss ārzemnieks, no viņa daudz labu lietu ielāgoju. Ja jūti, ka lieta sabremzējas, neiet, negaidi, kad būsi pie (zem) zemes, pamet un sāc ko jaunu. Autores gadījumā ir velti izšķiests vismaz gads, bet, tā kā krīze sākās jau 2008.gadā, vismaz 3 gadi. Nolāpītā viensētnieku mentalitāte vilkt nastu līdz krīt.
Lai cik tas nebūtu ciniski, parādus maksā tikai gļēvuļi (ne velti pasaulē izdomāti bankroti, pēc kuriem var sākt jaunu, legāli tīru dzīvi), attiecīgi nedrīkst ieciklēties uz to atdošanu. Tas gan par situācijām, kad atdot ir bezcerīgi. Tā tiek pilnībā apturēta jebkāda iespēja jebkad attīstīties un pacelties.
Un pārstāt domāt tikai savas viensētas kategorijās, pasaule šodien ir kļuvusi ļoti maza un ir atvērta jebkuram. Atliek iet un paņemt.
edmunds manupraat cilveekam jaadara to kas vinjam patiik. un labi ja patiik vairaakas lietas/nodarbes. jo ja tu dari to kas tev patik tad ir laba kvalitaate jo dari no sirds. un ja ir laba kvalitaate tad citi meklees tevi lai izdari to arii vinjiem.
av2
passkkirties da nejau taadeell, ka vinnam nav naudas, bet taadeell ka laikam ir tajaa kategorijaa, kam zapadlo ar "laapstu ssancet" , kaut iislaiciigi, kameer no bedres izkullaas. Atklaati - ciest nevaru taadus tipus. Bet cienu tos, kuri gruutaa briidii ir ar mieru arii fiziski passanceet, lai saveejos atbalstiitu, nevisss kaa slaits guleetu, un cciiksteetu :( Turklaat fiziski passanceet ir arii lloti veseliigi, ja kas :)
Veel tak var kaut uz meenessiem paaris aizlaist...da vienalga uz kurieni, kur ir darbs. Be atkal - zapadlo tas, vai kaa?
Kaa var vesels viirietis, kam rokas, kaajas veselas...dziivot uz savas sievietes reekkina tik ilgi. Neerti nejuutaas nemaz? :((
LorianaA
karlestiina : veiksmīgi uzņēmēji nekad nenokrīt un neizput! Viņiem ir smadzenes! tavs vīrietis nebija nekads veiksminieks, ja reiz pa burbuli aizgāja:).
Riebjas man šitie veči gaudotaji. Par mazu alga utt... pfūū.... a tu to lielo algu nopelni un darba dēvēja acīs parādi, ka esi tās algas vērts.....
LorianaA Un ... nah vecim darbs jāmeklē, ja ir viena aita, kas viņu uztur? laffa:)
rrrrrr
Vienkārši vajadzīgs laiks, lai paspētu apzināties sevi un gūt iedvesmu. Mīļotā sieviete spēj iedvesmot :) Neviens vīrietis nevar bīdīt lielas lietas bez sievietes devuma. Rainis un Aspazija, Raimonds Pauls un kundze, Ozijs Osborns ar Šāronu, utt.
Visas pieminētās sievietes ir pratušas nostāties cilvēkam uz kājām pēc smaga kritiena bezdibenī. Galvu augšā!
fargo
"karlestiina : veiksmīgi uzņēmēji nekad nenokrīt un neizput!"
Ot ko var muldēt!? Gan jau ne uzņēmēji un nekas, bet plātīt muti te gan daudzi māk plaši un teikt ko darīt večiem un kādiem viņiem ir jābūt!
Tad Henrijs Fords arī ir bezsmadzeņu neveiksminieks? Fordu vajāja biznesa neveiksmes līdz pat 40 gadu vecumam, kad ar trešo mēģinājumu, pārdzīvojis divus bankrotus, Fords nodibināja the Ford Motor Company, ieguldot tajā 28 tūkstošus USD$ un... arī negāja, bankas kontā jau palika 223$ un vairs nekā cilvēkam nav, uzņēmums un 200 dolāri kontā un tad pirmais auto pārdots un ar klupieniem, bet tā lieta aiziet.
veiksmīgi uzņēmēji nekad neizput...
Vucis
No dažiem komentāriem izriet, ka miskatē izmetams tas, kas nonācis grūtībās un pazaudējies...
Liekuļi!
amsia nu ko, teikšu no pieredzes, viņam pašam jātiek galā, darba zaudēšana un biznesa pajukšana palīdzēja pielikt punktu arī manai laulībai, nu tā mazliet virs 20... nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 60 (kopā 85) | nākamās >> |
