Cik daudz bērnu attieksme ietekmē vecāku personīgo dzīvi?

adelheide      Tieši tā! Arī bērns ir cilvēks - ģimenes loceklis, neatņemama un ļoti svarīga kāda partnera daļa. Ja Ienācējs(sauksim viņu tā) nespēj ar bērnu atrast kopīgu valodu - viņš kaut kādā ziņā nepieņem arī partneri.
Starp citu - ir ļooooti daudz ģimeņu, kurās Ienācējam ir daudz labākas attiecības ar bērniem nekā pašam vecākam.

Ingaxx      Nu vispār jau stipri ņem tomēr vērā :)
meitu mammām laikam vieglāk. Atceros, ka pirms kādiem 7 gadiem viens džeks manā dzimenē mani bildināja, visi sēdējām smuki, kūku ēdām, salātiņus, mans dēls ieraudzīja to stulbo kastīti un gredzenu un tekstu, vai es gribu šo precēt - trauki bija pa zemi, puikam bija 11 gadi, it kā ne liels ne mazs... tā arī nekas nesanāca toreiz ar to bildinātāju, jo dēls no malas laikam labāk redz, kas ir kas, nekā mana aizmiglotā rōzā redze.
Tagad iedomājos - ja mans jauneklis iebilstu pret manu džeku, būtu jādomā par atsevišķu dzīvojamo telpu katram mums mīļā miera labad, bet ja sīkais pavisam mazs, tad problēmu nav!

Effy      kurš normāls cilvēks būs gatavs nostāties starp māti/tēvu un bērnu? kas tā ir par dzīvi, ja mājās visu laiku tiek vestas partizānu cīņas? es te domāju par gadījumiem, kad bērns nevis brauc paciemoties, bet patstāvīgi dzīvo uz vietas.
zinu reālu gadījumu, kad meita, paaugoties lielāka, atvainojās savai mātei, par to, ka neļāva viņai izveidot +/- patstāvīgas attiecības bērnībā.

Lucy      Bērns ir personība jau no dzimšanas.
Ja viņš mazs,tad nu pa lielam po kas tas tētis vai onkuls,bet ja bērns liels,tad nu būs jārespektē arī bērna viedoklis,vai jāmāk pareizi paskaidrot kapēc tagad būs tā vai šā.
Es personīgi mātes vīru nepieņēmu pat līdz šai baltai dienai.Man muterīte,fāters ir tikai viens,es viņu uzrunāju vārdā un viņš patiesībā mani neaudzināja,jo es jau biju liela meitene.

Pola1967      Njaaaaaaaa,man reiz- laikos senos,kad meituks veel 1.klasee gaaja,precinieks,kas mani aizbaidiija ar fraazi- nu saprotu es tos pateevus,kurus pameitas pavedina! Kaa ar ciriiti- nost un uz visiem laikiem!
Shis taa i nesaprata,mierinaajumam veel jaunu autinju sev iepirka...

putukrejums_ar_zemen      varbūt svarīga ir paša vecāka veselīgas attiecības ar bērniem un varbūt ir kaut kāds vecums, piemēram, ja bērniem ir padsmit gadu, var izrunāties un paskaidrot, ka lūk es, tētis esmu arī vīrietis, ne tikai tētis un satikšos ar lūk Annu, jo viņa man patīk....un kā talāka? prasīt - dēls, vai tev patīk Anna??? Dēls - nē, man patīk tikai mamma..Tevs - nu tad uzredzēšanos Anna, mans dēls tevi negrib, līdz ar to mums nekas nesanāks...Tā?

adelheide      putukrējums, tās standartstāstīšanas un prasīšanas ir galīgi nekam nederīgas, jo jebkurā gadījumā bērns ar sava vecāka mīlestību negrib dalīties. Tad jau to pašu var attiecināt arī uz darbu un hobijiem - arī tos bērns labprāt izolētu, lai mammai vai tētim būtu vairāk laika viņam.
Daudz svarīgāka ir sadraudzēšanās un kopīga darīšana - lai bērns justos nevis zaudētājs, bet gan ieguvējs.

Just_      Ja mātes vai tēva jaunās attiecības kaut kādā ziņā dara bērnu nelaimīgu, tad no tādām attiecībām ir jāatsakās, man domāt.

putukrejums_ar_zemen      bet ja mammai nu ļoti patīk jaunias draugs, bet piemēram, dēlam - nē? un nekas nesanāk no iedraudzēšanās?

fargo      Bērnam nevar būt galavārda vispār nekādos jautājumos.

Ingaxx      Taisnība ir tā, ka jaunajam ģimenes loceklim ir jāprot paņemt sīko uz izbrīnu (nu tā, lai cieņa rodas!). Vienai kolēģei dēls aizstāv muterītes veci kā traks, autoritāte un tā... Mācējis iekarot abu sirdis!

Lucy      Pazīstu vienu sievieti kura dēlu audzināja no gadiem 12viena un dēls tā arī pateica,lai mājās svešus vīriešus neredzētu,māte respektēja,tikās ārpus mājas..Egoistiski,bet tādu viņa viņu arī izaudzināja egoistu.Puikam jau 30gadi tagad un jau ģimene,a mammis nu tik sāk uzdzīvot nokavēto:))

putukrejums_ar_zemen      piekrītu fargo.

_CatNap      .. tikai nevajag aizmirst, ka beerns nevar sapaunot pekelites un izskjirties, kaa to dara pieaugushie, ja vinjiem otrs cilveeks nepatik, kaa argumentu minot - mums vairs nav labi kopa.

fargo      nebūs laika diskutēt, tāpēc pamatošu pirms nozūdu.
tiesības nāk tikai pēc pienākumiem. tas nozīmē, ka tiesības uz lemšanu ir nesaraujamas ar atbildību par lemumiem. un nepieņemama ir šo lietu izpratne liberālskandināvisma garā. bērnam nav tiešas atbildības ne par kādiem lēmumiem, tātad nav arī tiesību uz gala vārdu nekādos jautājumos, kas nozīmē arī ļoti lielus ierobežojumus personiskās brīvības ziņā vispār.

LaskovijMerzavec      Tas ir attiecibas starp trijiem cilvekiem. Un ja ienacejs neatrod kopigu valodu ar bernu(audzinamaa vecumaa) tad varbut labak lai staigaa taalaak.

Protams ir svarigi ari iemesli kapec neatrod.

putukrejums_ar_zemen      laskovij - ienācējs lai uzņemas vārdu sakot visu atbildību par to, ka nav iepaticies bērnam, it kā tam "ienācējam" ir jānopūlās vaiga sviedros, lai iepatiktos bērnam, dīvaini uzskati..Varbūt abiem pieaugušajiem kopā ir jābūt saskaņā, nevis jātaisa no kāda cirka klauns???

_CatNap      pilnibaa piekriitu apgalvajomam, ka bernam nav un nevar but gala vards. pilnigi piekriitu, ka tiesibas naak pec pienaakuma. bet ne tikai beernam, ari matei, tevam.. vispar jau ljoti biezhi cilveeki noved situacijass lidz absurdam, taas vienkarshi dramatizejot, asolutizeejot, realitaate parasti ir daudz meerenaaka, un kompromisi ir daudz biezhaaka paraadiba nekaa kategoriski principi. pieaugusjahiem butu japrot ( ja grib) mekleet un atrast kompromisus.
ja tas neizdodas, man personigi, beerns buutu pirmajaa vietaa. jo ta ir mana primaaraa atbildiba.

keksene66      Esošajās attiecībās starp vecākiem, uzskatu, ka bērniem ir ļoti liela teikšana. Bet , protams, ir dažādias situācijas. Man savā laikā bērni izvirzīja ultimātu, vai nu viņi, vai bijušais. Un varu teikt viņiem paldies, jo ja viņi būtu klusējuši, es būtu tālāk mocījusies, domājot, ka ģimene jāsaglabā dēļ bērniem. Kas attiecas jaunā partnera izvēlē, zinu, ka mani bērni pieņems manu izvēli un atbalstīs, ja tas cilvēks tiešām būs man svarīgs un mums būs harmoniskas attiecības. Un kas vēl labāk, kā bērni, zin, pazīst jūs un attiecīgi jūt. Nerunāju par mazajiem egoistiņiem. Jā, un man jau liekas, ka sievietei normāli būtu izvēlēties cilvēku, ar kuru laba saskare. Tad jau tāda būs vīrietim ar sievietes bērniem, vai otrais gadījums - sievietei ar vīrieša bērniem.

p_p      Man ir svarīgi, lai manā ģimenē valdītu miers un harmonija, tāpēc, ja bērniem būtu nopietnas pretenzijas pret manu jauno draugu visticamāk sādām attiecībām nebūtu nākotnes.
Tā gan ir tikai teoretizēšana, jo bērni jau ir pieauguši un nav bijis neviena gadījuma, kad viņi nebūtu pieņēmuši kādu man svarīgu cilvēku.

Ghatys Vecāki bērniem nedrīkstētu noteikt partnera izvēli, bet vecākiem bērnu viedoklis gan būtu jāņem vērā, ja vien viņi savus bērnus ciena. Mani vecāki ar mani... nākamās atbildes