Cik daudz bērnu attieksme ietekmē vecāku personīgo dzīvi?

Ghatys      Vecāki bērniem nedrīkstētu noteikt partnera izvēli, bet vecākiem bērnu viedoklis gan būtu jāņem vērā, ja vien viņi savus bērnus ciena. Mani vecāki ar mani nerēķinājās. Tas vēl vairāk pasliktināja jau tāpat draņķīgās mūsu savstarpējās attiecības.
Manuprāt arī mūžīgo vērtību reliģiskie un filozofiskie traktāti māca līdzīgi.

avanti13      Labs kopsavilkums: fargo (2012-04-18 12:10) viedoklis

alfa37      Totāls sviests!!! Bērns izaugs un aizies savā dzīvē!!! Stulbi ir pakļauties bērna iegribai... No citas puses kā ir audzināts bērns no tā arī atkarīgs kā vispār skatīsies uz attiecībām!!! Varbūt tieši tā pat kā ir redzēti varianti kad veikalā nedabonot konfeti krīt gar zemi un sit kājas!!! Te ir laikam nenobrieduši cilvēki kuri nesaprot ko dara......

selavi_5      Bērnam noteikti nav galavārds vecāku attiecībās!
Manuprāt, ja izvēlas normālu partneri, tad nav arī problēmas bērnam. Viss atkarīgs, kā bērnu audzina ģimenē - draudzīgu un mīļu vai egoistu. Es aizgāju no vīra, kad bērniem bija 2 un 3 gadi. Man nevienu reizi bērni nav iebilduši, protestējuši vai traukus plēsuši. Kad viņi paaugās, teica:"Mammu, galvenais, lai tu esi laimīga!"
Bet dīvaini bija tas, ka tēta izvēli viņi nav akceptējuši vēl šobaltdien!

MaryClaire      vispār, tas ir audzināšanas jautājums - jo noslēgtākas attiecības ģimenē, jo bērns būs kategoriskāks pret jebkuriem jauninājumiem - vai tā būtu cita dzīvesvieta, vai cita skola, vai cits vecāks [nesvarīgi - vīrietis/sieviete]. līdz ar to mēs varam paskatīties kā esam savu bērnu audzinājuši - kā atvērtu personu, vai kā slēgtu.
maniem bērniem nekad neviens jauninājums nav bijis ar "vē, es to negribu, man nepatīk" [ir bijis - kad sīku vecumā piedāvāju - vai puikas negrib ar matiem paākstīties - izdzīt, nogriezt jocīgi, nokrāsot]. tāpēc gan skolu maiņas, gan draugu maiņas, gan prioritāšu maiņas viņi uztver kā spēli, izaicinājumu - varu/nevaru.
tiesa, vecāku maiņu viņi nav piedzīvojuši ...

tomēr man gribas teikt, ka ieklausīties sīču teiktajā der, bet filtrēt - tas viņu egoistiskā iegriba vai zemapziņas impulsi.

Just_      Visnejēdzīgais arguments šajā jautājumā, manuprāt, ir "bērns izaugs un aizies savā dzīvē". Jautājums, kāds viņš aizies? Kā laimīgs, ar dzīvi apmierināts un drošs cilvēks vai kā kompleksains "ar mani neviens nerēķinās, mani neviens nesaprot, es neesmu nekas". Tādu vecāku egoisma upuru ir daudz, un nav jābrīnās par tarakāniem apkārtesošo galvās.

niknis      Ir galavārds, vai nav galavārds - kāda atšķirība, ja bērns visu laiku škandalēs un savu uzvedību mainīt pat i netaisīsies?

putukrejums_ar_zemen      kā var bērns škandalēt un nemaz netaisīties savu uzvedību mainīt??? jā, nu tad tur ir arī problēmas citās situācijās....

Tora      ja bērnam nepatīk izvēle un viņš to atklāti izrāda, tad pat ļoti ietekmē.

SNIEGBALTITE_      Nevar ļaut, lai bērns kā direkrots mājās uzvedās un diktē savus noteikumus. Tur jau tā lieta, ka daudzās mājās valda bērnu visatļautība, tapēc arī nav ko brīnīties, kāda tā jaunatne aug tagad!!!!!

stardust      Nosaka gan! Tas otrs cilvēks blakus ir mainīgs lielums, bet bērns ir viens vienīgais. Un tās, kam viss pēc vīrieša pakārtots, ir tikai mātītes :))))

LaskovijMerzavec      Pirmkārt bērnam var būt galavārds ļoti daudzos jautajumos. Berns ir bērns, bet arī viņam ir tiesības uz savu izvēli un savu privāto telpu,dzīvi. Pieaugušajiem ir jāprot saprast, kura mirklī tas ir nopietnsi motivēts un kurā gadījumā vnk kaprīze, egiosms, grzisirdība utt....

putukrejums_ar_zemen - nevienam nav jābūt par cirka klaunu. Nevajag uzreiz lekt grāvī iekšā. teikts tika par normālu attieksmi, normālu sadzīvi, kurā visiem ir jāsadzīvo vienā vietā.

Jebkurā gadījumā Tu ienāc jau kādā pastāvošā dzīvē. Kāda būs tā sadzīve, ja ienācējs un bērns viens uz otru metīs greizus skatienus un nemitīgie kašķi par visām lietam... pilnīgi nevajadzīgi...

Nesen te bija tēma par bērnu un vīrieti, un gulēšanu... cik no šejienes babuļiem bļāva, ka triekt projām to tēviņu ...

elsa      Bērnam nav nekādas teikšanas. Nekur. Kamēr viņam nav pašam sava dzīve un ir pilngadīgs.
Tikai pieaugušie savā starpā var lemt, kā dzīvos. Un bērnam tas ir kā likums.
Tik viens bet. Ja bērnam ar nākamo tēti/mammu neveidojas nekāda pozitīva saskarsme, tad ir jāizsver, vai tas ir tā ērts. Kaut gan atceros savu bērnību. Mana māte ari otreiz precējās. Man smagā pubertāte tādus leņķus galvā taisīja, ka pafāters jau gribēja mest plinti krūmos.:D Bet tagad esam tā pierīvējušies, ka viņš man visas savas problēmas uztic . Un esmu priecīga, ka man ir tieši tāds pafāters.

alfa37      Iekāpiet sabiedriskajā transportā un tur ir redzamas sekas jūsu super audzināšanai! Izaudzini tādu bērnu kurš sēdēs uz kakla līdz sirmam vecumam...
Bernu ir jāaudzina lai rēķinātos ar citiem apkārt esošajiem...

VC6013      uz šo jautājumu manuprāt ir jāskatās dažādi. Vai bērns ir puika vai meitene. Māmiņas, kas audzina tikai dēlus, pašas lēnām raksturā, ģērbšanās stilā kļūst puiciskas, bravurīgas. Puikām vajag dzīvu piemēru labu paraugu vīrieti mājās, savādāk nespēs paši veidot vēlāk normālu ģimenes dzīvi. Meitenes ir jāpasaudzē, jo sevišķi ir jāuzmanās kas meitas ir pusaudzes sieviete figūrā, bet bērns domāšanā. Jo sevišķi skaistas ir visas meitenes 16 gadu vecumā, ja māte ir darba zirgs, tad vecim neizstāvēs klāt 24 stundas diennaktī. Māte var pašrocīgi iegrūst savu meitu nelaimē.
No tēvu viedokļa viss ir savādāk, vienkāršāk, arī ja jāmeklē pamāte meitām.

barss5      Starp citu, bērna viedoklis (neatkarīgi no vecuma) parasti vienmēr ir sakarīgāks par mammas/tēta viedokli, jo radītāji šādās situācijās "domā" ar citām vietām. Pat ja bērns mazs, viņš intuitīvi sajūt to, ar ko reāli ir darīšana.

Torpedo      Nu, sievieteem parasti berns ir dieva vietaa. Un viirietis, kaa te ieprieksejaas teemaas jau tika mineets, tikai mamuta stiepeejs maajaas. Kam par to iedod kadreiz vir. izdzivosanas komplekta minimumus (minets+kotletes)

VC6013      par sevi, varu teikt esmu savējo gandrīz uzlikusi uz pekām 100% esmu apmierināta ar rezultātu, ja vajadzētu darītu arī otru reizi visu tāpat. Plus vēl kautkas manī ir palicis baigi stabils un mierīgs, līdz ar to esmu pārliecināta, ka atrastu kopīgu valodu ar jebkuru bērnu, ja vajadzētu to tagad pēķšņi dzīvē darīt.

ponytail      Katrā ziņā, ar bērna viedokli ir jārēķinās. Protams, ja mammuks vai papuks ar bērnu sarunājas vien tik, lai pajautātu, ko vakariņās ēdīs, un jaunais "tētucis" vai "mammucis" ir jauns katru otro mēnesi... Ko tur sevišķi rēķināties.
Maniem bērniem nebūtu jāsaka galavārds. Vienkārši, ja es justu (pat vēl pirms runāšanas), ka tas cilvēks ar viņiem nesapratīsies, tad nebūtu arī vajadzības ko jautāt.
Reizēm attiecības un savu dzīvi gribošajiem vecākiem derētu atcerēties, ka viņu bērni paši neprasījās nākt šajā pasaulē. Un kādi viņi ir izauguši - tas jau nu ir katra paša nopelns.

RP_      Pirmkārt vajag parunāt ar bērnu, kāpēc viņam nepatīk, varbūt viņam liekas, ka mamma viņu tāpēc mazāk mīlēs. Ir tikai viens ceļš izrunāties.
Bet situācijas ir dažādas.
Ir pietiekami bieži dzirdēts, ka mātes novēršas no saviem bērniem vīrieša dēļ, neesmu to sapratusi un nesapratīšu. Domāju, ka ar galvu nav kārtībā, jo neviena normāla māte savu bērnu nepametīs. Zinu reāli situāciju, kur māte dēlam parādīja durvis, viņam toreiz bija 15 gadu. Čalis bija ar iekšām sameklēja darbu, īrēja istabu. Šobrīd viņš ir beidzis augstskolu un strādā, mamma nu jau mirusi.
Bērna viedoklis šajā jautājumā jāņem vērā līdz viņš pabeidz augstskolu un sāk dzīvot atsevišķi. Bet trakās vīramātes ir pavisam cita opera

foxa Protams,ietekmē,īpaši,ja bērni ir pusaudžu vecumā.Tagad mana pieaugusī meita atzīstas,ka stulbi bija pretoties manām attiecībām,bet to viņa sapratusi tikai... nākamās atbildes