Kā tikt pāri aizvainojumam, ka atlaida no darba?

chirkainiite      nja , vismaz tev acis atveera , nav jeegas straadaat virsstundas un ziedot savu privaato dziivi .... pat par pliku paldies nee....
ir tieshaam uznjeemeeji , kas prot noveerteet labus darbiniekus .... vai nu biji par sevi paaraak augstaas domaas un priekshnieciiba tomeer neuzskatiija ka esi tik izcila darbiniece :) , tad nu saac domaat , kaapeec saakaas intrigas , kaapeec tomeer bosu aciis - nebiji tik veerta, cik pashai likaas .... varbuut tev virsstundas bija taadeelj , ka pamata darba laikaa neuzspeeji izdariit to, ko citi paspeeja ....

skumjazurka      Paldies visiem par atbalstu!
Mans darbs ir mans hobijs, tā nu ir, un sagadā milzu prieku. Nedaru to tikai naudas dēļ.
Nav arī tā, ka viss ir tik godīgi un labus darbiniekus neatlaiž. Un kā vēl atlaiž, it īpaši ja par daudz sāk iedomāties, sajusties pārāk droši un neaizvietojami. Darbiniece, ko pieņēma manā vietā (un tas nebija iepriekš sarunāts) izrādījās vismaz ne sliktāka par mani un saņem krietni lielāku algu, tā ka visi tikai ieguva. Šķiet, ka daudzi ir līdzīgi, un neaizvietojamu vispār nav. :((((
Vēl būtu daudz ko teikt, bet ko nu... Galvenā sāpe, kā jau te teica, ka NENOVĒRTĒJA.

barss5      Vot tad arī mācies nākotnei, ka nevajag neko upurēt dēļ sūda darba.

zibens_gaisma      Man bija līdzīga situācija. Atlaiž pat labus darbiniekus, ja kādam traucē. Es par sevi atgādinu ik pa laikam, ar laimes pilnu sejas izteiksmi aizeju ciemā.

SecretB      Ja esi laba darbiniece, tad atradīsi darbu citur, nav problēma.
Mūsdienās daudzi nenovērto tavu darbu un galvenais jau ir bizness, ne jau izdabāšana,novērtēšana u.c. Vieglāk protams atlaist no darba nekā tajā visā iedziļināties. Un darba devējiem tu esi vajadzīga lai gūtu ienākumus pēc iespējas lielākus, un viņi nemaz neiedziļinās tajā, ka tu strādā ar visu sirdi un dvēseli. Mūsdienu realitāte. (reti, kur savādāk)

karbonaade      JurisK labi pateica :)
Bet no otras puses - esmu štatu samazināšanas rekordiste. Trīs reizes šādi esmu atlaista. Un tikai tāpēc, ka nebiju nevienam ne rads, ne draugs, ne mīļākā. Dzīva vēl šodien, un atlaist no darba varu tikai pati sevi. Mācība? Katru reizi, kad mani atlaida, tas bija sākums kaut kam jaunam un krietni labākām par bijušo. Pazīstot sevi, es varu teikt, ka pati uz to saziepējusies nebūtu. Toties tagad lielā mērā daru to, ko gribu, un lieliem soļiem tuvojos savam sapnim :)

Lai būtu kaut kas jauns un labāks, ir jāatbrīvo tam vieta. Un pēc laika Tu teiksi, ka tas bija labākais, kas ar Tevi varēja notikt

violeta      Nenokar degunu,neesi vieniga kam uzteikta vieta darbā,pēc savas pieredzes saku,nav ko kurt uguni,lai paliek ka ir,aizvainojums iet un pāriet.Jūtos tapat,nevaru paciest bosingu,ja vieta kadam radam vai draugam vajadziga.

GenAir      Sen sapratu,labāk stradāt uz sevi!

Magija      kas te ko domāt, izdauzi kādu logu....ja ne tad pielejies un izvemies attiecīgā adresē :D Uz to pusi vairs toč nevilks:D

Ananda_A      Priecājies:
1) Tev sirdsapziņa tīra,
2) Maitas ir viņi ne tu,
3) Tagad ir pavasaris vari atpūsties,
4) Var izmantot bezdarbdnieka pabalstus, kursus,
5) Ja darbs bija hobijs, vari augt šajā virziena un veidot kaut ko sev,
6) Pati aizgājusi nebūtu, bet pienācis laiks beigt strādāt cit labā,
utt. PRIECĀJIES!

GenAir      Dari ka citi,ej vieglāku ceļu -smeklē biezu miļako!

Nopirks džipu.

uzturēs .

neratni_stasti      No pieredzes varu teikt, ka, lai Tevi novērtētu darbā, nevajag pašai sev uz galvas kāpt, t.i., darīt pāri, ierobežojot privāto dzīvi u.tml. Vislabākais veids būtu atrast darbu konkurējošā uzņēmumā vai, ja ir duka, pašai izveidot konkurējošo uzņēmumu, un ar prieku strādāt tur.
Man arī darbs līdzinās vaļaspriekam, ļoti patīk, taču pieskatu, lai neuzņemtos par daudz, un, ja arī ir vairāk, tad tāpēc, ka man ir arī privāta konsultāciju prakse, kurā tad pēc savas intereses papildus praktizēju to, ko pamatdarbā nenākas darīt. Pamatdarbā to zina, man ir nošķirti darba laiki, un kolēģi/ priekšniecība to akceptē.