Kaa satiekat ar saviem vecaakiem,ja tiem jau ap 70 gadiem?

giwi      da protams ka tie vecaaki vienmer chakare praatu... bet es pie taa esmu taa pieradis ka noteikti buus skumji kad vairs nechakarees...

GenAir      Bez komentāriem !

NakcPutns      kad uznāk dusma uz mammuķi, pasties vecās 60to gadu billdes ar garajām mellajām skropstām, ar lentēm atpakaļ atglaustajiem matiem, īsajām puķainajām kleitiņām, dumpinieciskajiem skatieniem, persōnīgi es kūstu no tā laika meitenēm... ehhh žēl, tik nepilnus trīs gadus sanāca padzīvot 60tajos...:D

dogville      Ai,Putns,bet kaapeec cilveeki aizmirst,ka bija jauni?!

Digitalis_purpurea      Nu..nu.. Iečekoju autores vecumu.Piecdesmitgadīgs babulis.Cik tad tev pašai tālu no tā mirkļa, kad būs nepieiešama bērnu palīdzība un atbalsts?No malas izskatās, ka arī autorei smadzeņu problēma jau iestājusies, ja var tādu rakstu ielikt.Saki-audzināja ome? Bet par ko tad tā ome varēja tevi audzināt? Ja mamma nestrādātu- nu ij ko tālāk? Es novēlu no visas sirds tev, lai tad, kad paliksi veca- izjust to pašu, ko tagd liec izjust savai mātei.p.s.-mēs jau lasām tikai vienu-tavu viedokli.Nav zināms otrs-tavas mātes.

bitite27      Manai 91! Saprotu ,ka viņai vienīgais enerģijas avots -cilvēki.Kad gāja un darbojās viss bija citādi,tagad grūti!

symbio      Nesaprotu cilvēkus, kas neciena vecākus cilvēkus it sevišķi māti! Man diemžēl mammas nav vairs un tikai tad sapratu cik laba viņa bija, kad mani pa reizei nolika vietā. Tagad cenšos visu lai manai tantei kurai ir 90 gadi būtu labi!
Es vienkārši nevaru cienīt cilvēkus, kuri nesaprot ka vecāki ir devuši iespēju Tev... .

evelina37      Es iemācījos mammu uzklausīt, bet pretī neko neteicu, jo tam cilvēkam tas ir galvenais.Bet māsas meitai bija grūtāk, jo viņa izkomandēja un arī tā teica, kad atnāca vēlāk mājās, ka par vēlu atnākusi.
Priecājies, ka vēl ir tā mamma un lai viņa komandē un runā, un saki, jā tā ir un darīsi, bet aizejot taču vari darīt pa savam.

Visvaris1952      Bērni vecākiem neko neesot parādā. Tomēr par mīļajiem un varbūt ar ne tik mīļājiem vecīšiem ir jārūpējas tāpat, kā gribētos, lai kāds reiz parūpētos ar par pašu.

torya      Tevi vēro Tava meita,kadas rupes Tu sniedz savai matei ,tadas saņemsi ari Tu savas vecumdienas no viņas
...redzeju ka ome rupejas par manu mammu,kad biju maziņa,lidz pedejam elpas vilcienam...
Mamma man ari nav paraugs ,bet ome bija gan ,kaut mamma tagad par mani, pieaugusu cilveku rupejas ,ka rupejas sava laika ome par vinu...jo kautkad jau pienak istais laiks, kad saņemt to ko nesaņemi toreiz,saņem tagad .... ko zini ,varbut matei pūrā prieks Tevis pec naves bus mantojums /joks/ labak darit labu pat ja spljauj seja,jo Tava sirdsapziņa mates un visuvarena priekšā bus tira un tas ir galvenais ,lai varetu dzivot mierigi :)
"Grecigs tas cilveks ,kas savu mati un tevu lād"....

Aiga12      Ja šādu tekstu būtu rakstījis nepilngadīgais, bet pieaugusi sieviete pusmūžā. Vecākus un bērnus neizvēlas, bet ir tāda lieta kā sirdsapziņa un tā liek rūpēties par sev tuvajiem.
Rūpējies par savu māti tā, kā gribētu lai meita rūpējas par Tevi, kad pienāks laiks to darīt.

_Biezaa_vecmaamina      Nu mana māte mani neaudzināja vispār, pameta omei, bet tādi nu ir tie vecie cilvēki, ap 70 jau sākas mazu bērnu niķi. Pieņem to kā patiesību un neko tur nevar grozīt.

skvo      man tas viss ir priekšā:) Mammai jau 83! un principā situācija līdzīga - mamma visu teica pavēles formā - mājas ģenerālis:D visam bija jābūt tikai ta un ne savādāk. Daudzo gadu laikā ar mammu tikos reti - viss bija o.k. tad kad atbraucu atvaļinajuma tad uz stundu divām un atkal prom:) Ilgāk nevarēja to izturēt - visas klačas par visiem radiem un tad sākas liela polikas iztirzāšana /šausmās atceroties nodrebinās/ bet nupat nāksies man pievienoties mammu auklētāju pulciņam;) lai kas šai dzīvē nebūtu bijis un kā gājis, bet savu mammuci atstāt kur pansionātā (ka man to te mēģina iestāstīt) es nevaru iedomāties! Jo ja ne VIŅA, tad manis var būt nemaz ar nebūtu! Nebūtu manu bērnu un arī mazbērnu:)) Viss kas es jeb kad esmu bijusi, viss ko esmu sasniegusi, iemācījusies tas VISS taču nāk no bērnības:)) Izturību un pacietību visām mammu auklētājam, man tai skaitā:))*

papele13      es par saviem vecakiem nesudzos ,visi mes bijam jauni un sastradajam mulkibas ,bet mate vienmer sniedza atbalstu un pamacošu informaciju visadas situacijas ,NEKas nav tuvaks par mati-ES MiLU savu Mamiti!!!

leone      Ja nevar satikt-tad nav jāsatiek.Vajag bez emocijām darīt visu,kas nepieciešams vecā cilvēka aprūpei,un miers.Ja savstarpēja sirsnība dzīves laikā kaut kādu iemeslu dēļ nav radusies vai arī zudusi,ar to jāsamierinās-tā mēdz notikt.Vienīgais,ko var darīt lietas labā-mācīties no kļūdām un nepieļaut tās attiecībās ar saviem bērniem.

Gretta      Man ir brīnišķīgi vecāki, un man ar viņiem ir ļoti labas attiecības :))

Varaviiksne_X      Jā, piekrītu leonei, ka nav ko spiest no sevis sirsnīgumu, ja nav. Dari kas darāms (aprūpei) un miers. Tomēr man izskatās, ka emocijas tev ir, un pārpārēm - kaut kāds aizvainojums, kaut ko gaidi no mātes (ja jau esi tā vīlusies, ka viņa nenovērtē tavas pūles). Mēģini neko negaidīt. Dod ko vari un pieņem, ka viņa ir tāda kāda ir - ne īpaši līdzīga ideālās māmiņas tēlam.

neratni_stasti      Mana mamma arī mīl pavēlēt un mani izrīkot. Šādus izgājienus gan neatļaujas, taču visādi sīki niķi mēdz būt. Taču zinu, ka gan es bez viņas, gan viņa bez manis ilgi neiztiks, kontaktu un mieru gribēsies; un tad es viņas untumus pārlaižu nekontaktēdamās, kamēr viņa atkal ir rāmā prātā (parasti vai nu atsūta īsziņu vai kā citādi parāda, ka miers iestājies).
Nez, es Tavā vietā būtu atstājusi zāles un aizgājusi, ar domu, ka gan jau pāries niķis. Un vienkārši darītu savas lietas, kamēr parādās zīmes, ka mamma sailgojusies. Bet sevi naturāli izrīkot neļauju - pasaku, kad varu, un vienojamies, vai tas der.

psychobitch      man gan mamma bija mana labākā draudzene...

Sweet_Lady      Man ir paveicies - man mamma ir draudzene. Arī meita man ir draudzene.

kafijpupina vienkarsi godaa savu teevu un maati, tad tev labi klaasies! nākamās atbildes