Kaa satiekat ar saviem vecaakiem,ja tiem jau ap 70 gadiem?
Man nekad nav bijushas sirsniigas attieciibas ar maati,bet tagad mani izdancina,kaa mazs,nikjiigs beerns.Saprotu,ka tas ir uzmaniibas truukums,bet ja visu muuzhu ir bijusi tikai paveeles forma un grauti visi mani attieciibu veidoshanas tilti?!Mazmeita omu apmeklee 2x nedeeljaa,es uzklausu pa telefonu,jo peec tuvaaka kontakta stundas garumaa nobriest konflikts...vedu vakar nopirktaas zaales,jo vakar teica,ka pagaidiishot liidz shodienaiSarunaajaam,ka ievediishu peec maratona,bija ar mieru.Bet nu aizsuutiija mani taalaak ar visaam tableteem,jo mazliet aizkaveejos!(mamma nav akuuti slima,pat veel uz pus slodzi straadaa)selavi_5 Man arī neiet viegli, bet ar mieru esmu tālu tikusi un labs pamiers izveidojies. Neļauju komandēt un regulēt, padomus dodu arī es un iepazīstinu ar mūsdienu pasauli un likumiem sadzīvē un attiecībās. Grūti, bet sanāk. Pacietība vajadzīga.
av2
man ir super vecaaki. Nakd nav bijussi "ggeneraalli" maajaas. Faateris vairs nedzer arii, jo nevar vairs...
.Nezinu, man sskkiet, ka tomeer pacenties nu tik lloti nennemt pie sirds vinnu untumus, a?
violeta
Šausmas tad ja pāri 80 gadiem.Un uzvedās ka atamāns,ar kuru jādzivo zem viena jumta.Ne aizmukt,pamest vecumu izkūkot vienai,ne uzklausīt visus norādijumus.Ne vairs skrējēja,tik komandiere.Ne pašai dzīve,ne tuvakajiem.
Laikam,labi,ka vispār ir māte dzīva,jo nezin kā būs ka nebūs.
| << iepriekšējās | Atbildes 61 līdz 63 (kopā 63) |
