Kāpēc mēs nemākam mīlēt?

Ingaxx      Sekss no veča nav jāgaida bet jāpieprasa, tā kā Tu visu dari pareizi! Tas ir viņa pienākums Tevi apmierināt un tas nekas, ka Tev pašai arī ir visas ektremitātes.

riks      nubet kā es lai zinu, kāpēc jūs nemākat mīlēt!

mis_parkere      Gan jau mākam,bet vairs negribam.

selavi_5      Katram zem šī vārda ´mīlēt´ ir kas cits. Var mīlēt vienkārši par to, ka šis cilvēks ir ar tevi un droši jūties - vari uzticēties, vari paļauties, vari palīdzēt un sagaidīt palīdzību no viņa, vari smieties un raudāt kopā, vari būt nopietns un jocīgs kādu reizi un tas viss kopā ir tik mīļi!

Sakijaa      te runas par egoismu aizsākās... manuprāt, ir mazliet pārspīlēti vēlēties no sevis pavisam izskaust šo parādību, ja nu, vienīgi, esam izvēlējušies absolūti garīgo ceļu (tipa, tagad būšu guru :D ) un jums būs sekotāji, kas pienesīs ēdienu un dzērienu, un arī apģērbs, bet pie nosacījuma, ka jums jau to nevajag, ka personīgi jums nevajag neko, izņemot garīgumu... tad es pieļauju, ka egoisms nav vajadzīgs.
Visos pārējos dzīves gadījumos egoisms ir pilnīgi nepieciešams izdzīvošanai. Nu nav mūsu sociālā iekārta paredzēta altruistiem.. diemžēl vai par laimi... un, pat, tas ikdienas altruisms, kas dažkārt sastopams - ir tikai viena no egoisma izpausmēm.
Protams, protams - saprātīgam cilvēkam sevi jāvirza, jākontrolē un vēl visādi daudzi jā...... bet bez pārspīlējumiem un galējībām abos virzienos.

Ja runājam par mīlestību, attiecībām un egoismu šai sakarā. Tad te vēl jo vairāk(!) - ir jau tā, ka partneri izvēlamies pēc absolūti egoistiskām vēlmēm un vajadzībām - it kā jūtams tukšums dvēselē, it kā sajūtama vajadzība mīlēt un būt mīlētam, galu galā nepieciešamība mīlēties. Ja varētu bez tā - tad šādi portāli nepastāvētu :DD Bet vajag - un tā ir absolūti egoistiska nepieciešamība, ka vajag!! Un tad nu - tiek sameklēts, satikts, iepazīts, dabūts - kā nu kuram - kāds, kuru "mīlēt" un, kurš "mīl"...
Sākumā vienmēr ir rožaini, kamēr vajag pašam - un, jo ilgāk šie "vajag pašam" sapas, jo garākas attiecības - kaut kādā brīdī šis "vajag" tiek apmierināts - tad nu sākas... jeb viss beidzas, ja nav sākusies patiešām mīlestība, bet tā, kā viss jau no sākuma ir ačgārni, tad tā īstā mīlestība iestājas reti, ļoti reti........ vien turpinās alkas un princips "vajag"... kādam tas beidzas ātrāk par otru, un tad nu tas otrs jūtas sāpināts, pamests, aizvainots - bet tikai tik daudz, ka jūtas tā - vai tā ir patiesībā, par to vēl var spriest.... :)))
Turpinot par egoismu - visa mūsu dzīve ir vienas vienīgas egoismu mij

Sakijaa      ........................
Turpinot par egoismu - visa mūsu dzīve ir vienas vienīgas egoismu mijiedarbības, kas līdzāspastāv citiem egoismiem un nav gudri cerēt, ka jelkad būs savādāk - ja nu vienīgi tajā stāvoklī, kad matērija kļūs mums nevajadzīga ikdienā pierastajā veidā.. :)

Bet runājot par jautājumu, kas uzdots sākumā - vienīgais, ko vēlos teikt, ka tas ir tas, kas sākotnēji bija nepieciešams - kļūt vajadzīgam tam, ko "mīlu"! Bet tas vistiešākajā veidā izpaužas caur pienākumiem, atbildību un rēķināšanos vienam ar otru..
Ja tas sāka apgrūtināt - tad - tikai liecina par to, ka nekādas dziļākas jūtas tā arī nav radušās... :) un Viņš nebūt nekļuva par to ´mīļoto´ par kuru bija sevi pasludinājis... tika izsmeltas sākotnējās rezerves - izlietas nekurienē, pretī nesaņemot neko līdzvērtīgu un tad nu sākās tas tukšums, kas prasās aizpildīties - jau vārdiski prasot, vēlāk pieprasot.. nesaņemot to sākas vilšanās, pārmetumi u.tt....

Bet šis viss, protams ir tikai mans personiskais redzējums par tēmu.... ;))))

Saatana_Deels      Neviens nav pelnijis lai viņu pielūgtu !!!

garinsh207      :)vispirsm ir jāmil sevi, mīlestībai ir jastaro no cilvēka,tā ir sevi japiepilda pasam sevi, tad atkritīs tā vajadziba-vajag kādu, gribu, lai mani mīl, gribu mīlet( īstenībā tas nozīmē-manī trūkst mīlestības-dodiet, dodiet) un tad ja līdzigs starojošs pievelkas, tad ir o.k. bet ja nepievelkas-arī nav sāpe. bet ja nestaro no cilvekiem mīlestība-tad ir kā diviem nabagiem-kuri viens no otra gaida mīlesību, laimi, prieku. bet nekā jau nav nevienam-tikai skumjas, bēdas un vilšanas.un tad sakās parmetumi-tu mani nemīli, nē tu mani nemīli:)bet kā var mīlet tadi, kuri paši sevi nemīl,tikai pieprasīt, lūgt, ubagot,jo dot nav ko:)

Miilumss      sen neesmu mīlējis, esmu aizmirsis, laikam

violinn      ....Es nedomājot neko un nekad negaidot neko pretī, tik tāpēc vien, ka gribējās, lai viņš ir laimīgs, darīju, kas bija manos spēkos, lai padarītu viņa dzīvi gaišāku.

tiešām bija vienalga vai kaut ko sniedz pretī vai nē?:)
Darīt visu, kas spēkos..izklausās pēc pārmērīgas cenšanās vai izdabāšanas. tas tak apnīk, kļūst grūti; rodas tā pienākuma apziņa, ka iesāktais jāturpina. manuprāt, te tas āķis, esi pārcentusies.

Deisa      Gariņ, tu tagad saliki vienā putrā tos, kuri grib, lai viņus mīl un tos, kas grib mīlēt. It kā visiem pietrūkst pašmīlestības. Bet kur tad pieskaitāmi tie, kas veselīgi apzinās savu vērtību, sevi mīl, bet ir vēlme mīlēt vēl vairāk, mīlestības pietiek arī citiem?

Bet runājot par sākotnējo jautājumu - Makdalena - tu pati teici, ka saskatīji dimantu aiz daudzajām bruņām. Jo cilvēkam lielākas tās bruņas, jo lielāks cietums viņam līdzās esošajiem. Vēlies viņa sirdi, tad pārvācies uz šo bruņu cietumu vai arī iemācies to cilvēku atbruņot (tas tikai cilvēciskām spējām vien ir ļoti grūti sasniedzams). Nekad nevarēsi brīvi justies ar cilvēku, kurš pats sevi tur nebrīvē.

fernfahrer      tiek nodrāzts jēdziens- "mīlēt" līdz bezjēdzībai, tāpat kā ticība Dievam...
Vispareizākais ir gūt baudu, smelties pozitīvo, saņemt algu caur otru, tam dodod... un ja vēl iemācās piespiest sevi nedomāt, kas man par to būs...

garinsh207      :)Deisa:)velme mīlet vairāk...:) mīlestība nav kaut kads daudzums, vai un ir vaia rī nav:) vai nu staro no cilveka mīestība un visiem ir labi, vai ari nestaro un meklē kadu, kurš dos, bet tādam, kuram nekā nav, arī neko jau nevar iedot:)vienmer būs par maz:)
un vardus ,,es tevi mīlu,, jau parasti lielumlielākā dala saka, lai piesietu kadu, lait tas dod. jeb zem ,,es tevi mīlu,, slēpjas-es tā esmu izsalcis pec mīelsības, man tā trūkst un tev man to jadod,tāpec es saku-es tevi mīlu:)

GenAir      Любовь дело тонкое !

Кто-то находит , a Кто-то теряет ...

Makdalena      Effy. Un shitaa mes ari tiem ego kapjam paari. Atzistot un pasmaidot par sevi. Patiesiba ljoti apbrinoju cilvekos sho prasmi. Jo man tas izdodas tik nozhelojami reti ka bail :D Par ego raksta nenormaali daudz kur. Sakot no garigajiem - Ekharts Tolle, līdz pat ārstiem - Valērijs Siņeļņikovs. Bet skumjākais tas, ka brīžiem liekas, ka mans prāts visas pret ego pasākumu veiksmes galā pagriež tā, ka tas to ego tikai baro :D

Ak jā, vienīgais universālais līdzeklis - dziļi izprast savu rīcību un piedot sev un citiem. Tajā mirklī vnk nekas līdzīgs ego vnk nespēj uzpeldēt. Bet cilvēks jau mūžīgi kādu grib slavēt un kādu nopelt. Man sāk likties ka tā smadzenēs tāda programma [meklēt sliktos] [lamāt sliktos] utt :)

Kad sāk šķist, ka saprotu cilvēkus un vairs negribās nevienu nosodīt, tad pēkšņi kāds velnēns galvā paglauda pa plecu un pasaka - re cik Tu laba :D un ego klāt kā likts :D

p_p jaa, viedoklis interesants. Prieksh manis lielaa meeraa tapec, ka domaju ka tieshi uzspiesto pienakumu delj taa kultura taadaa dibuaaa arii ir :D Bet katraa zinjaa paldies par viedokli, ko es interpetu - nefig te sveeuli teelot :D bet ideja laba. Tam es ari varetu piekrist. :)

Lucy - Šitā man besīja, kad dzīvesbiedrs nāca mājās un teica - mēs esam egoisti, mēs esam stulbi. Tak runā pats par sevi! :D Bet jāatzīst, ka viņam bija taisnība. Un, kā šķiet, lielākā mērā pat par mani tas bija taisnība, nekā par viņu :)
Kāpēc es saku MĒS, tas ir tādēļ, ka es zinu, ļoti labi redzu, ka tā būtībā ir sabiedrības problēma. Tas pats ego, par kuru runā Effy. Tikai jāatzīst, ka šis termins "ego" ir grūti skaidrojams, vai nu daudz jālasa, vai kā, lai spētu uztvert, ko citi cilvēki ar to domā. Kā arī lai vispār atpazītu ego izpausmes sevī.

xZistance - :) ... Tas jau bija vairāk par to sajūtu. Ka vnk ņem un dari un priecājies, ja tam cilvēkam no tā ir... labāk. Ja, piemēram, Tev ir bērni, Tu dari visu viņu labā, nedomājot par to, vai saņemsi, ko

Makdalena      .. vai saņemsi, ko atpakaļ. Tikai tāpēc, lai viņiem ir labi, lai viņi būtu laimīgi.

rudaa_lapsa - Tas ir vairāk nevis pienākumu apzināšanās, bet pienākuma un atbildības pieprasīšana no otra. Nu dabiski, ka ir tie pienākumi, bet tad kad mēs sākam no otra pieprasīt tās pienākuma un atbildības sajūtas, kuras viņam nav un praktiski nebūtu arī vajadzīgas, tur jau rodas tās problēmas. Bet ļoti ļoti daudz ko mēs varam izdarīt paši/pašas, bet, ja mums otrs ir sācis palīdzēt un tā kā paņēmis uz sevi, tad mēs neviļus sākam sagaidīt, ka viņš tā darīs vienmēr. Bet varbūt viņš vienmēr to izdarīt nevarēs, bet vnk nezinās, ka mēs jau nez kāpēc to uzskatām par viņa pienākumu.. Kaut kā tā.. Nesanāca super labi noformulēt visu :) ņemiet par labu :)

Saatana_deels - no Tevis staro optimisms ;D

Yvette_07      Domāju, ka cilvēki tomēr mākam mīlēt...
Paskaidrošu: mīlestība cilvēkus dara laimīgus - lūk, un te jau tas klupšanas akmenis ir, jo..., tikko cilvēki sajūt, ka no pretējās puses kaut kas nav tā, kā varētu gaidīt vai "gribētos", tā arī laimes sajūta cilvēkus sāk pamest un tālāk jau sākas prāta (domu) interpretācijas...
Cilvēkiem ir tieksme justies pilnvērtīgiem un harmoniskiem un lakam nav viegli šo pilnvērtības un harmonijas sajūtu saglabāt sevī nepārtraukti un vienatnē, ja vien cilvēks nav pievērsies kādai garīga rakstura praksei, kas praktizē pilnīgu askēzi...
Piem., nevaru iedomāties to pašu E.Tolli bez savas auditorijas... :))
Ai, nu nezinu, vai savu domu uzrakstīju pietiekami saprotami..., bet tas tā, īsumā mans redzējums... ;)

psychobitch      starp jums vēl kaut kas vairāk ir kā došanas un ņemšanas mānija? tas jau vairāk kā pieradums, kurš robežojas ar rutīnu, ienesiet krāsas savās attiecībās, nebaidieties viens otru zaudēt, citādi viss izbālēs... jums ir nepieciešamas emocijas, kas pierādīs, cik ļoti jūs esiet viens otram vajadzīgi vai arī neesat...

Ivans_neBargais      Cik skaisti vārdi, gandrīz kā no grāmatas! Žēl tikai ka nošķebināja, laikam pārāk salkani...

Sakijaa      mm... nu šito egoisma izpausmes veidu "vispirms ir jāmīl sevi" es gan neatzīstu!! nekādā gadījumā.. un, ja godīgi, tad šis - mūslaikmeta pasludinātais moto ir nodarījis daudz bēdu, šajā, attiecību būšanā kā tādā un arī - attiecībās cilvēkam ar cilvēku vispār...
Tas, ko es piedāvāju - ir BŪT PAŠAM!!! ;) un apzināties sevi kā pašpietiekamu un ļoti, ļoti vērtīgu būtni, kura TĀDA ir viena. Un tieši TĀDA - arī ir pareiza. Tam nav sakara ar sevis mīlēšanu šī vārda vistiešākajā izpausmē, jo "mīlēt", nozīmē "darīt" nevis tikai "just".


Un vēl - es piedāvāju atļaut sev būt mīlestības izslāpušam un gribēt sagaidīt otra mīlestības iedarbību uz sevi... un vispār - atļaut sev justies tā kā jūties šobrīd - šeit un tagad (protams, pieaugušā cienīga saprāta robežās!!) - jebkurā emocionālās gribēšanas, vajadzību un nepieciešamības stadijā...... atļaut BŪT - un pieņemt visu par labu esam - tā kā tas ir.... un - ja arī trūkst mīlestības!! :D tad ko???!! noliegt to un mīlēt sevi(?!)... ha... - nodarboties ar "pašdarbību".............. :DD bišķi absurdi, ne?! ;)))

snamlet Izlasot jautājumu un pamatojumu, man radās sajūta, ka autore vispār nesaprot vārda "mīlēt" būtību, tikai ikdienā, šķiet, to lieto bieži. Vai autore uzņemas... nākamās atbildes