Kāpēc mēs nemākam mīlēt?
Mums cilvēks ir vajadzīgs - mēs sakām ka mīlam.Mums patīk cilvēka personiskās īpašības - mēs sakām, ka mīlam.
Mēs iekārojam cilvēka ķermeni - sakām, ka mīlam.
:(
Es satiku brīnišķīgu cilvēku, aiz viņa bruņām sajutu to dimantu, kas slēpās dziļi aiz visām maskām, bruņām un mūriem. Es nedomājot neko un nekad negaidot neko pretī, tik tāpēc vien, ka gribējās, lai viņš ir laimīgs, darīju, kas bija manos spēkos, lai padarītu viņa dzīvi gaišāku.
Bet tad viņš kļuva man tuvs, viņš pasludināja sevi par manu un mani savu. Un viss mainījās. Radās pienākuma sajūta, atbildība par to, ko otrs sagaida, un pats briesmīgākais, ka es pati sāku neviļus sagaidīt un pat tā kā netieši noteiktas lietas pat pieprasīt. Kāpēc tā jānotiek, kāpēc mēs tīro un skaisto beznosacījuma mīlestību padarām par .... es pat nezinu ko... par vajadzību pēc otra cilvēka un noteiktām viņa rīcībām?
Un nesakiet, ka attiecības vienam pret otru ir pienākumi, pašam ir rokas, kājas un galva. Nevar skatīties mīļoto cilvēku kā uz rūpniecības kapitālu efektivitātes celšanai ikdienas dzīvē.
snamlet Izlasot jautājumu un pamatojumu, man radās sajūta, ka autore vispār nesaprot vārda "mīlēt" būtību, tikai ikdienā, šķiet, to lieto bieži. Vai autore uzņemas atbildību par visiem mīlētājiem, uzsverot vārdiņu "mēs"? Es nevēlos. Piedodiet, bet tālāk uzrakstītais ir savārstojums, jo mīlestību izsaka ļoti vienkāršiem vārdiem. Cilvēks, kurš patiesi mīl otru, neskandēs šo vārdu katra teikuma galā. Tālāk rakstītais norāda tikai uz to, ka aiz bruņām, maskām, mūriem ir paslēpts dimants? Kāds? Mīlestības dievs? Un nākamie vārdi tieši norāda, ka tur ir prasība pēc mīlestības ilūzijas, kas izpaužas kā vajadzība pēc noteiktām darbībām, lietām, to visu pasludinot par pienākuma sajūtu, vajadzību un atbildību pār otru. Bet pēdējā rindkopa vispār kāzuss! Es teikšu skarbi...tās ir pļāpas par mīlestību! Man mīlestība, tuvība nesaistīsies ar egoisma, pienākuma jūtām, lai gan citos jautājumos egoismam ir jābut veselīgās devās katrā cilvēkā. Te daudzas lietas ir sabāztas vienā maisā. Bet uz autores jautājumu" kāpēc es neprotu mīlēt?" gribu jautāt "Kas ir tas tevī, ar ko tu spēj papildināt otru, radīt viņā prieku, mieru, uzticību, vēlēšanos būt kopā?" Jo mīlestība un mīlēšanās ir dažādas lietas. Mīlēt nevar bez sirds un dvēseles, par ko autore nemin ne vārda. Tāpēc jau arī daudzi neprot mīlēt... ir tik daudz vilšanos, baiļu un skumju. Autorei...iemācies mīlēt vienkārši cilvēku...
garinsh207
:)mīlēt sevi nenozīmē nodarboties pašdarbību un nav nekads absurds. pat bībelē ir teikts- ,,mīli savus tuvākos, tāpat kā sevi,, bet diemžēl cilveki aizmirst teiciena otro daļu un nēmas, plosas, ar putām uz lūpam saka-es Tevi mīlu. un brīnās kapec nekas nesanāk.nevar sanakt,tāpec ka nav mīlesības sevī un līdz ar to nesanaks nekad otra mīlēšana.
:) mīlet sevi- tas nav nekas ārpratīgs, tas nav egoisms. mīlet sevi nozīmē rūpeties par sevi, rūpeties par savu veselību, mīlet sevi nozīmē būīt dzivesgudram, ar mieru un prieku sevī.mīlet sevi nozīmē justies labi arī vienam, mīlet sevi nozimē augt un pilveidot sevi garīgajā pasaulē, saprast sevi,citus, tuvakos un pasauli. mīlet sevi nozīme,lai cilvēki apkart jūtās labi, mīlet sevi nozīmē nedzīvot ar skumjām, bedam, dusmām sevī, bet ar prieku sevī un neko negaidīt no citiem, ka kāds atnaks un iedos, bet pašam rīkoties un darīt ar sevi, lai mīlestība staro no sevis.un tads nekad kadam likties nelaimigam,nekad nedarīs citam sapes. un kurš gan negribas but ar tadu? bet daudzmaz normali pievelkas līdzigs ar līdzigu:)
av2 ..arii tad, kad mees viens otru miilaam tik lloti, mees...nepiedram viens otram. Punkts. Taa vieta, lai saaktu "kaccaat pravas" ir vienkaarssi.....jaabauda tas laiks, kas mums ir piesskkirts buut kopaa.Ccista no savas pieredzes, tas viss.
Sakijaa
es par to pašu "mīlēt sevi"... :) joprojām nepiekrītu! :)
bet, protams, saprotu, ka runa šeit iet nevis par domu "mīlēt sevi" tādā kontekstā kā minēts - rūpēties par veselību, mācīties, būt pašpietiekamam u.tt. - bet, gan, par šo jēdzienu kā tādu! Un tas viss uzskaitītais, manā izpratnē, nav "mīlēt sevi"!
Būt dzīvesgudram, augt, pilnveidoties, saprast vienam otru - tas nav "mīlēt sevi" - tā ir normāla cilvēka normāla attīstība!! Savukārt - nedzīvot ar uzkrātām dusmām bēdām, skumjām ir cilvēka gara spēka varēšana vai nevarēšana un darbs ar to arī ir tikai normālas attīstības ceļš... :) Bet par - justies labi vienam un negaidīt neko no citiem es protestēju "ar visām četrām"!!! Tad ir jāiet dzīvot alā un jāaizveļ priekšā akmens!!! Un pats galvenais - nedrīkst neko just šādā gadījumā... lai izdodas!!!! :D
Manuprāt, teikt - "mīlēt sevi" ar aplami pašos pamatos un tos, kas akli pakļaujas visam, kaut kur dzirdētajam, tas ved uz nepareizā ceļa. Ir svarīgi dzīvot mīlestībā... atrasties šajā stāvoklī un ar to pietiek! Būt saskaņā ar sevi, savām vēlmēm un iespējām. Nevis mīlēt sevi... Mīlēt vajadzētu bērnus, vecākus, mīļotos - galu galā, pašu dzīvi!
garinsh207 :)Sakija- ir svarigi dzivot mīlestibā, atrasties šaja stavoklī,būt saskaņā ar sevi, savam velmēm un iespējām... ,,bet tas jau arī ir mīlet sevi, sauc ka gribi:) tik vienkarši, bet dzīve parada, ka lielumlielākā cilvēku daļa nemil sevi,jeb viemkarši nezin un neprot to svarigo-dzīvot mīlestibā,neatrodas šajā stavoklī nav saskaņa ar sevi, ar savam vēlmēm un iespejam, bet gaida, ka kads dos, kads atnaks un visu atrisinās, dos laimi, prieku un mīlestibu un tā ari nodzivo ar vilsanos, ka nekā nav. un nevar būt, ja nemīl sevi un nedzivo ar mīlestību sevī:) ..,,mīlet vajadzetu bernus, vecakos, mīlakos-galu galā, pašu dzīvi,, nu nevar to cilveks, kurš nemil sevi, jo nezin kā to dara::)
Ananda_A Kad cilvēks izvēlējies baiļu vietā maigumu un paļāvīibu, tad ar laiku iemanto iekšējo brīvību un vairs nav atkarīgais un nepieprasa otram atkarību no sevis. Visu nosaka izvēle.
Sakijaa .... un, ja viņš nezina kā to dara, ja bērnībā nav bijis gana mīlēts un tā arī audzis nesaprasts - vai viņam tagad ir jānodzīvo atlikušais mūžs tā arī paliekot nemīlētam un mīlestības neiepazinušam?? Varbūt tieši viņam, tādam, mīlestības izsalkušam, spēs palīdzēt tas, kurš ir gatavs dalīties savā mīlestībā?? Spēs atvērt to avotu, no kura plūdīs visa dzīves laikā neizmantotā mīlestība!! Jo viņa cilvēkā ir!!! Par to esmu pārliecināta 100%!! Tad esi tik stiprs un palīdzi tam, otram atvērties mīlestībā, nevis deklarē, ka - nekam viņš nav derīgs un ir nolemts mūžīgam izsalkumam... nu labi, garantiju nav... bet būsi darījis LABU!! ;))
garinsh207 :)palidzet var tikai tam,kurš pats sev vispirms grib palidzet. pretejā gadijumā-ar labiem nodomiem ceļš uz elli brugēts:)
Makdalena
Daudzi, kuri te ārdās, nav sapratuši jautājuma būtību. Pirms gribat kādu lamāt un pāraudzināt, paskatieties vai tam ir pamats.
Kopumā - paldies komentētājiem.
kakjiitis20
Mīlestība tas ir DARBS! Ļoti grūts un atbildīgs darbs!!! Cik daudz darbiņa ieguldīsi, tik Tev liels būs atalgojums! :)Bet, ir jādara abām iesaistītajām pusēm...:)
Rozā briļļu periods ir samērā īss... kad tas pāriet, tas nozīmē, ka ir pienākusi tā realitāte, un sāc atklāt to, ko neesi varbūt pamanijis iepriekš... vispār, ja šo posmu pārdzīvo,,, tad ir iespējams, ka attiecības turpināsies,,, ja nē- tad tās beidzās..
Un pienākumi ir, un tie būs- bet jautājums- Vai tas tiek uzspiests, vai ir vēlme pašam godprātīgi tos pildīt!
Deisa Ļaudis, necepamies! Ja runa par mīlestību, tad asiem vārdiem vispār būt nevajadzētu. ;)
gerio Manuprāt, mīlestība = savstarpēja atkarība, tāpēc žēloties par privātīpašnieciskumu nebūtu vietā. Mēs esam sabiedrība, nevis 7 miljardi vientuļu saliņu un jebkurā attiecību modelī cilvēki atdod daļu no savas brīvības, pretī iegūstot ko citu. Vai darbinieks darbā ir pilnīgi brīvs - nē! Vai bērns jeb vai vecāks ģimenē ir pilnīgi brīvs - nē! Vai Ferrari vadītājs pilsētā uz ielas ir pilnīgi brīvs - nē! Un mīlestība ir nesalīdzināmi intīmākas un tuvākas attiecības, nekā Ferrari vadītāja attiecības ar valsts varu. Tāpēc mīlestībā dalīšanās ar savu un otra brīvību ir pašsaprotama un ļoti pamatīga. Tāpēc mīlestībā nodotais ir sirdī daudz dziļāk ievainots, tāpēc... jā, te ir daudz ko teikt :)
GenAir Es sevi mīlu,un jūs visus arī pie reizes!
garinsh207 :)mīlestībā nodotais ir sirdī daudz dzilēk ievainots....jā, tā tas ir,bet tikai tad, kad nodotajā nav milesības,nav tas enerģijas, tas starojums. jā, sāp tāpec, ka tiek atrauts no barošanas avota, jo pašam nekā nav. bet to mīlesības enerģju gribās:) un tad nu tiek atkal meklet kads, kurš var dot. bet skumīgākais jau tas, ka pievelkas tadi paši:)
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 54 (kopā 54) |
