Domas robeža.

Polus      Signe (2012-06-09 23:42) viedoklis,

Bet varbūt šīs robežas esi uzlikusi tu pati? Domām pastāv robežas pēc definīcijas, jo doma kā tāda operē ar informāciju, kas iegūta no indivīda pieredzes, ar kādu no 5 maņām. Teorētiski, arī tad, ja indivīds ar maņām absorbētu absolūti visu pasaulē pieejamo informāciju, viņa doma būtu ielikta tieši tajos pašos rāmjos, tikai lielāka izmēra. Ja uzskati, ka domas veido tavu dzīvi, tad automātiski tās ir robežas arī tavai dzīvei.

Īstais jautājums ir par to, kāda ir pasaule brīdī, kad cilvēks izslēdz domas un informatīvo lauku, kuru nav radījis viņš pats, bet paaudžu paaudzes pirms viņa, definējot dažādus fiziskos jēdzienus, emocionālos stāvokļus, vērtības utt.

sfinksa      Prātīgais pielāgojas pasaulei. Neprātīgais pielāgo pasauli sev.
Progress ir atkarīgs no neprātīgā.

fargo      Tieši tā, Polus! Tā ir tāda skaista runāšana par to, ka nav robežu. Jo robežas ir it visam. Arī domai. Un kaut vai tik vienkārši, ka doma ir tieši saistīta ar valodu, ar leksikas bagātību. Cilvēks nespēj domāt ārpus tā, ko spēj izrunāt. Ja cilvēks nav spējīgs saprast kādus jēdzienus, tas nespēj domāt šo jēdzienu kategorijās, līdzīgi kā amazones indiāņu cilts, kurai nav skaitļu tās valodā, šīs cilts piederīgie nav spējīgi domāt aritmētiski, viņiem trūkst valodas.

Raitis1960      Nesapratu tekstu? Manuprāt pastāv tikai fiziski un likuma rāmji, domai nav robežu, savukārt domā ir spēks.

psychobitch      lūk, plašo bildi ieraudzīt var nodzīvojot vienam pašam dziļā mežā, vismaz gadu un tas skaties kā rāmītī atvilksies atpakaļ, ka neliksies ne maz, jo savādāk nemaz cilvēks neprot dzīvot, viņš vienkārši aizies bojā...

siikaa16      Mēs katrs esam personība, šķiet domājam bez cita ietekmes. Tas ir nosacīti. Visu domu ietekmē saņemtā informācija un kā to apkopojam. Katrs mēs dzirdam,kā vēlamies. Dažus uztrauc viss ko padzird, daži katrā informācijā saskata ļaunumu, bet daži to visu uztver tikai kā ziņu. Domu pasaule ar emocionālo pasauli ir saistītas.

Polus      Runājot par "plašo bildi", sasaiste ar bailēm ir ļoti apšaubāma viena iemesla dēļ, proti, "lielā bilde" ir kaut kas absolūts, kamēr bailes nekādā veidā tādas nav.

siikaa16,
"katrs esam personība". Ko tas vispār nozīmē? Tu esi tas, ko domā par sevi? Tas, ko par tevi domā citi? Vai varbūt tikai "Jānis Bērziņš", kā ierakstīts pasē? Tu esi tas, ko dari, kas tev pieder?

Cilvēks ir tas, kas viņš ir. Bez "personībām", vārdiem, īpašībām un citiem iluzoriem faktoriem.

Lyanna      Rāmīšus un šablonus ir noteikusi māte Daba. Tas nepieciešams lietu kārtībai. Tikai multfilmās haizivs mēdz būt veģetāriete.
Ar visu to, cilvēki ar savu "ES" meklēšanās vēlmi ir sapurgājuši vairāk nekā vajadzētu.

Eneile      Es domāju mēs dzīvojam ne tikai citu radītos šablonos, vispārējos stereotipos utt. Mēs tiem vēl pieplusojam klāt savējos – personīgās pieredzes priekšstatus. Distancēties no kaut kādiem sabiedrības veidotiem stereotipiem ir vieglāk nekā no personīgajiem.
Savukārt, tie ceļi, pa kuriem iet, ir gan iekšēji (sirdsapziņa, dažādi instinkti), gan ārēji (likumi, sabiedrības normas u.tml.). Un ārējie lielā mērā izriet no iekšējiem. Loģiski, ka laika gaitā ārējiem ierobežojumiem ir izveidojušies daudz un dažādi uzslāņojumi, kas nebūt nav nepieciešami. Jautājums, cik lielā mērā cilvēks pazīst savas iekšas :) un līdz ar to spēj izvērtēt realitātes atbilstību tām.
Viedie vadītāji ir utopija. Vara pievelk tos, kuriem vismazāk šo varu vajadzētu dot (skat. Orvela fermu).
Man ir sava uztvere, sava dzīves un pasaules izpratne, kas veido kaut kādu kopainu. Kā man tas liek justies? Nezinu, neesmu par to domājusi :)

didi1      Viedais vadītājs, t.i., Skolotājs. Noņem dogmas, pieņēmumus- tavus šauros rāmjus. Un droši- uzliek jaunus, citus, plašākus. Kā tu pēc tādas eksikūcijas" jūties? Hm, liela sabiedrības daļa vairs nav tavi domubiedri. Toties ir citi, kuru viedoklis ir svarīgs. Un loks sašaurinās, arī fakts.

nakc      Nē, nav tādas sajūtas, jo nav nekādu rāmju. Nevajag savas sajūtas vispārināt un piekabināt visiem. Katrs cilvēks ir atšķirīgs un katram ir savas sajūtas. Beidzot PA vajadzētu iemācīties nelietot tādu "mēs".

Lyanna      Ja cilvēkam nav nekādu rāmīšu, tad viņš drīzumā sāk kāpt vantīs.

Tuesday      droši vien, ka pacilājoši...biedējoši ir tikai tas, ka apjausma par lietām, to patieso dabu,kā liekas, bieži nāk daudz par vēlu

MaryClaire      ne, paldies, es labāk dzīvoju citu informatīvajā laukā, bet ar pilnu vēderu, pie pilnas siles, guļu siltā gultā, braucu ērtā mašīnā, strādāju "no zvana līdz zvanam", aizeju uz skalojamo ateju, un tā tālāk, nekā pieturoties pie paša prātojumiem, izvairoties no cilvēkiem un sēžot ar pliku pakaļu sūnās zem egles stātu skudrām "lielo dzīves patiesību". Nekas no tā, kas ir citu informatīvais lauks, nav pretrunā ar manējo

ago      ...Viegli dzīvot ir jāmāk. Viegli uzvar tas,kurš māk zaudēt. Viegli atrod tas,kas gatavs ilgi meklēt. Visu paspēj tas,kurš nekur nesteidzas. Vienīgais īstais vieglums ir Tevī.
...Cilvēks,esot krustcelēs,izvēlas to ceļu,kurš paver iespēju,lai redzamais,bet neticamais kļūst par realitāti.Atceries,jo vairāk Tu būsi gatavs dot,jo vairāk saņemsi pretī. :)

Sakijaa      nerunāšu visu vārdā, teikšu "es"
Es pati sev uzlieku savus rāmjus, no kuriem, lai kā arī gribētu nevaru atbrīvoties, jo es dzīvoju sabiedrībā! Man ir bērni, pret kuriem ir pienākumi, man ir vecāki, kas prasa savu mīlestības tiesu un es šeit neesmu viena, jā - un vēl ir laicīgie likumi, kas prasa, lai tos pilda.
Tas man, kā šīs sabiedrības loceklim uzliek ievērot zināmus noteikumus (tie ir manī ieauguši), lai es šeit vispār varētu dzīvot. Un nav iespējams no tā izvairīties.
Arī rāmji domāšanā ir manis pašas - veidojušies vecāku, skolas, sabiedrības ietekmē. Kādreiz, kad biju maza - biju ietekmējamāka, šobrīd spēju it kā kontrolēt ietekmi "no malas" un paplašināt savas domāšanas robežas. Vismaz man tā labpatiktos domāt.
Bet tas viss ir tikai normāli! Un šiem visiem rāmjiem ir jāpastāv, ja es vēlos dzīvot civilizētā pasaulē un es to vēlos!
Slikti ir tad, ja apziņa ir iegrožota. - Ja apziņa ir iegrožota ar šo, no malas ietekmējamo, domāšanas rāmi. Tad ir pārāk maza vieta atstāta cilvēka attīstībai. Jo cilvēka dzīvē tiešām var notikt tikai tas par ko pats cilvēks ir spējīgs aizdomāties. Diemžēl, ir tā, ka tas ir pārāk, pārāk maz un pārāk sekli. Cilvēka prāta spējas ir tik ļoti niecīgas, salīdzinot ar iespējamībām Visumā!!!

Šos - apziņas - rāmjus ir katra spēkos paplašināt un tas ir tas, kas jādara. (!!)Ja, savukārt, cilvēks spēj līdz tam aizdomāties. Tas ir kā apburtais loks, bet viss ir iespējams - paļaujoties uz Visuma likumsakarībām.
Par domām un vārdiem - ir tā, ka apziņā notiekošais "nerunā" ar vārdiem - tas izpaužas un "atnāk" atklāsmju un sajūtu veidā. Un ne vienmēr ir nepieciešams šīs zināšanas noformulēt - tās vienkārši pastāv.

Polus      MaryClaire (17:24),

Tev šķiet, ka "pilna sile, ērta mašīna, darbs no zvana līdz zvanam" ir tie faktori, kas ļaus mūža nogalē pašai sev atzīt, ka ir nodzīvota pilnvērtīga dzīve? Vari tas rada iekšēju mieru, piepildījumu? Vai tomēr ir tā, ka piepildījums ir kā mirklis, lai jau nākamajā sāktu lauzīt galvu par to, kā dabūt vēl ērtāku auto un vēl pilnāku sili? /nekā personīga, jautājumi vispārīgi/

Tā ir muļķīga klišeja, ka tiem, kas meklē sevi, ir jāiet dzīvot kalnos vai mežā, jāpārtiek no sūnām un grāvja ūdens. Absolūta klišeja. Neviena grāmata, neviens Skolotājs neko tādu neliek darīt. Mūsdienīgu dzīvi var ļoti labi apvienot ar kaut ko garīgu - tie viens otru nekādā veidā neizslēdz. Mahatma Gandijs kā valsts vadītājs bija uzskatāms piemērs arī attiecībā uz politiķiem.

nakc      Lyanna (2012-06-10 14:56) viedoklis
Ja cilvēkam nav nekādu rāmīšu, tad viņš drīzumā sāk kāpt vantīs.

Nekad nav bijušas tādas muļķīgas domas. Vantīs kapj cilvēki, kuri paši sevi iedzen visādos nejēdzīgos "rāmjos" vai arī ar kuriem ir viegli manipulēt. Cilvēki ar plašu redzesloku un satbilu nostāju tādas muļķības nedarīs.

Lyanna      Kā tad. Varētu padomāt, ka vēstures annālēs netrūkst suicīdu izveicēju, kuru redzesloks stipri vien pārsniedz vidusmēra oho dalībnieku.

GenAir      Visiem piecelties !
Es ierados ! :)

Deisa Neatkarība ir pilnībā atkarīga no cilvēka paša. Jo vairāk viņš grib saņemt no apkārtējiem, jo vairāk jāspēj viņiem arī pieskaņoties. Ja no citiem neko... nākamās atbildes