Domas robeža.

Sakijaa      ...
Tas ir tā kā :)) es saku - "re ir zvaigznes", bet Tu saki - nē, redzi ir smiltis!! :)) Nu jā, ir!!! Bet, lai ir es uz viņām stāvu! Tikai, es gribu tur - pie zvaigznēm!!


Polus,
:) nu redzi, bet Daba ir radījusi arī cilvēku :) un atzinusi to par labu esam. :) Un ne jau prozās un citos "mākslas" darbos ir galvenā radošā vērtība. Tas tiešām, ir vajadzīgs tikai tam, kas to rada un tam, kas saņem šī radītā darba enerģiju. :)
Bet vai "pasaule" ir tikai zeme ar uz tās esošo dzīvību? Un vai tikai vienkārša pastāvēšana ir pasaules eksistences nepieciešamība? Tad kas, ir tas virzītājspēks, kas neļauj rimties?? Jo vienkāršai eksistencei pārāk daudz resursu nevajadzētu. Bet tā nenotiek. Arī Tevī kaut kas urdās, kas liek par šo visu domāt.. :)

far_go      tu nepārtraukti piemini savu nierobežoto prātu, bet kā tieši tas izpaužas? nepamatotā runāšanā par plašāku redzesloku? kā izpaužas, piemēram, tavs plašais redzes loks? neredzu. ir tikai vispārīgas frāzes.
manus argumentus tu neatspēko, tu stāsti, ka argumentēt un loģiski spriest nozīmē būt aprobežotam.
aprobežotība, pirmkārt, ir kritiskās domāšanas trūkums. aprobežotība var izpausties kā kādu nepamatotu dogmu proponēšana, neskatoties uz argumentācijas trūkumu.
kas mums ir sausajā atlikumā? runas par plašo redzesloku. kā šis redzes loks izpaužas? nekā neizpaužas.

realitāte ir objektīva, neatkarīga no šeit tevis postulētā tava subjektīvā viedokļa, ka citi patiesībā redz kaut ko, ko tu esi iedomājusies, ka viņi redz vai neredz. tu zini ko citi redz? raksti, ka zini, ko redzu es un tas tev netraucē apgalvot(pretēji pašas savam viedoklim), ka viss, pilnīgi viss, ir subjektīvs. ja tā, tad kādā veidā tu postulē savu viedokli kā vispārīgu, tātad objektīvu? tātad viss tevis apgalvotas arī ir tevis pašas radīta ilūzija. kāpēc lai tā būtu taisnība citiem? vai tu esi tik aprobežota, ka uzskati sevis teikto par patiesību, bet citu teikto par nepatiesību? bet ja citu teiktas ir viņu realitāte, tad kā tu strīdies ar to, kas nav tava realitāte un patiesībā prieks tevis eksistē tikai kā ilūzija?

un ja tu stāvi uz smiltīm, apgalvojot, ka stāvi uz zvaigznēm, tad tu dzīvo iluzoru izdomājumu pasaulē. tā nav patiesība, bet meli. tie ir tikai un vienīgi tavi apgalvojumi, nekas vairāk. patīk tā? tā ir tava izvēle dzīvot savos vai svešos izdomājumos, bet tam nav sakara ar realitāti.

lai cilvēka redzes loks paplašinātos ir krasi par maz ar ezotērisku literatūru. tā nepaplašina redzesloku, tomēr tā atņem spēju spriest kritiski.

Polus      fargo,
1) Atmetot formulējumu nianses, tā īsti nesaskatu pretrunu ar tematu.

2) Ko saproti ar „cilvēka izaugsmes process”?

3) Pastāsti, lūdzu, sīkāk par tām garīgajām un bioloģiskajām norisēm, kurām ir pakļauts saprāts.

4) „divnieks NAV doma” . Ja tas ir „dotums”, tad kāpēc tas skolā ir jāmācās kā kaut kas svešs? Cilvēkam ir kāds īpašs „divnieka” gēns, kas liek to pārmantot no paaudzes paaudzē, gluži tāpat kā elpošanas vai asinsrites algoritmu?

5) „pilnvērtīgs cilvēks” – kas cilvēku padara „pilnvērtīgu”?

6) Galds nevar būt objektīva realitāte, jo realitātē galds ir zemas frekvences viļņi, kurus smadzenes interpretē kā cietu priekšmetu noteiktā formā (un sociālais konsensus nosauc par „galds”). Atgriežamies pie 3x uzdotā jautājuma par filmu – realitāte ir ekrānā redzamais vai gaisma, kas šo bildi padara redzamu? Tas pats attiecas uz tēju un stirnām.


Sakijaa,
Kāpēc "vienkārša pastāvēšana" - bez mākslīgi radītiem domu pinekļiem, dzīvošanu laikā, kura vairs nav vai kurš nekad nepienāks utt. - nevarētu būt dzīves pamats? Un šīs "vienkāršās pastāvēšanas" sāls ir tajā, ka nav tāda "es" - apziņa, kuru izjūtu, ir tāda pati kā jebkuram citam cilvēkam. Tā arī ir tā vienotā apziņa, nevis domu uzpūstais, neeksistējošais Ego.

Sakijaa_PA      Fargo..

Es, pat, vairs necentīšos analizēt Tevis teikto...
Jo pēc tā viena teikuma saprotu, ka, pat, nenojaut par ko es runāju vai tevis radītais prāta siets ir tik necaurlaižams, ka pat redzot teikumu Tu izlasi tikai to, ko vēlies izlasīt ...
:)) es rakstīju... "Tas ir tā kā :)) es saku - "re ir zvaigznes", bet Tu saki - nē, redzi ir smiltis!! :)) Nu jā, ir!!! Bet, lai ir es uz viņām stāvu! Tikai, es gribu tur - pie zvaigznēm!!"
UN doma bija tāda - "re ir zvaigznes" - skatos debesīs un redzu, ka ir zvaigznes! Tu - skatoties sev zem kājām redzi smiltis un saki - "re, ir smiltis", pat nepaskatījies uz debesīm. :)) Bet mani neinteresē tās, smiltis - uz kurām jau stāvu un ļoti labi apzinos, ka tās ir smiltis. Jo es, stāvot uz zemes, uz smiltīm un zinot par to eksistenci, raugos augšā, debesīs, uz zvaigznēm..........
Re - cik vienkārša teikuma interpretācija ļāva paskatīties uz to kā mēs katrs domājam :)))
Jo, man dažkārt šķiet, ka pietiek pateikt galveno domu, lai cits uztvertu arī to, kas palika it kā nepateikts, :)) piedod. Tā bija mana vaina. Bet grāmatu rakstīt šeit nebija mans uzdevums. Tak, vispār, man šeit nav nekāda uzdevuma, vien interesanti rakstīt savas domas un palasīt citu....


Polus,
esmu domājusi, arī par to, ka, iespējams, pietiek ar šo "BŪT" :) un katram šī "BŪT" jēga ir cita, bet kopumā svarīga ir tikai dzīvība pati par sevi :))

far_go      Protams, kā lai aprobežots prāts spētu kaut nojaust neaprobežota prāta rakstīto! :)
Vārdi ir paņemti piemēra pēc. Tu vari darīt kā tev patīk - analizēt(lai arī saki, ka jāķidā nekas nav), vai neanalizēt.
Argumentācijas nav. Tikai sava pārākuma demonstrācija.

Polus.
1. mēs spriežam. skatpunkti/lenķņi dažādi, tas neliedz redzēt pamatā līdzīgi. vai tā ir? varbūt.
2. "izaugsmes process" ir process, kurā cilvēks kļūst par nobriedušu personību. nākamais jautājums būs "kas ir nobriedusi personība"? :)
3. norises, kurām ir pakļauts prāts.
a. bioloģiskās - vecums. smadzenes sāk funkcionēt sliktāk, kopējā bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanas rezultātā arī prāts strādā mazāk efektīvi.
b. garīgās - personiskie pārdzīvojumi(pozitīvi vai negatīvi) veido cilvēka viedokli par apkārt notiekošo(tas ir arī saistībā ar domāšanu un ego - "es").
4. "Ja tas(divnieks) ir „dotums”, tad kāpēc tas skolā ir jāmācās kā kaut kas svešs? " Nē, divnieku nemācās kā kaut ko svešu, divnieks ir raksturlielums kādai citai parādībai vai lietai, piemēram kāju skaitam. Tas nav svešs, svešs ir šī raksturlieluma pielietojums, lai iegūtu citus, sarežģītākus raksturlielumus, piemēram lai zinātu cik kāju ir diviem cilvēkiem ir jāiemācās reizināt divnieks ar divnieku - to dara skolā.

farrgo      5. " kas cilvēku padara „pilnvērtīgu”?" Tas ir sarežģīts jautājums. Divas dienas cenšos atbildēt vienkārši uz nevienkāršiem jautājumiem. Labi, mēģināšu arī uz šo. Cilvēka eksistence notiek daudzās jomās - iekšējā komunikācija, komunikācija ar apkārtējiem cilvēkiem, saskarsme ar dabu un tās procesiem u.c. Pilnvērtīgs(nobriedis) cilvēks apzinas(cenšas izprast) savu vietu visās šajās jomās, apzināti mijiedarbojas ar savu iekšejo pasauli, ar līdzcilvēkiem un ar dabu, nobriedusi persona ir spējīga paredzēt savas rīcības sekas, kādas var rasties un uzņemties par tām atbildību savā un citu priekšā, vai arī ja nav spējīga paredzēt sekas rīcībai, pēc iespējas cenšas mazināt iespējamās negatīās sekas, cenšas rīkoties racionāli arī neparedzamos apstākļos.
6. "Galds nevar būt objektīva realitāte, jo realitātē galds ir zemas frekvences viļņi" Nē, galds ir objektīva realitāte, bet zemas frekvences viļņi ir šīs objektīvās realitātes fizikālās īpašības. Ir būtiski saprast, ka novērojumiem pieejamo parādību novērojumu rezultāti var būt atšķirīgi, atkarībā no novērojumos pielietotām metodēm, piemēram vieni rezultāti būs noverojumiem, kuri ir veikti ar cilvēka acs palīdzību, bet atšķirīgi tie būs, ja tiks izmantots elektronu mikroskops. Tomēr, lai arī kāda veida instrumentārijs netiktu izmantots, galds ir un paliek objektīvā realitāte. Tas arī ir pamatprincips ar kuru tā atšķiras no subjektīvās realitātes, kas var pārtraukt savu eksistenci līdz ar novērotāju.

Polus      fargo,
1) Aptuveni skaidrs Tavs skatījums. Mūsu viedokļi dalās par domu nozīmi, jo es nudien nesaskatu, kā dzīvības esenci var ietekmēt tas, cik nobriedis/nenobriedis ir kāds indivīds. Uztvere par apkārt notiekošo, apziņa par dzīvību - jā (tāpēc arī bērns ir pilnvērtīgs cilvēks), bet ne domas kā tādas.

2) Tu miksē kopā divus jēdzienus - smadzenes un prātu. Vajadzētu tos divus nošķirt. Jā, protams, bioloģiskie procesi ietekmē smadzenes, arī pārdzīvojumi rada fizioloģiskas konsekvences, bet tas attiecas uz smadzenēm jeb to prāta daļu, ko cilvēks izmanto savu 5 maņu funkcionalitātei. Cik tas ir - 1% no kopējā prāta? Es nevaru apgalvot, ka bioloģiskie un ārējās ietekmes (ko sauc par garīgo) procesi nekādi neietekmē tos 99% - es tiešām nezinu. Intuitīvi šķiet, ka ietekme nav izšķiroša.

3) Tieši tā, divnnieks ir raksturlielums, kuru kāds tālā pagātnē izdomāja. Vistīrākais domas produkts. Vai tad skaitīšanas sistēma radās bez domāšanas, mēģinājuma kvantificēt indivīda apkārtni? Tas, kā to izmanto mūsdienās, nav svarīgi. Jautājums ir par jēdziena esenci - tā neradās no nekurienes.

4) Jā, mums lielos vilcienos sakrīt skatījums par to, kas ir pilnvērtīgs cilvēks - tas ir indivīds harmonijā ar iekšējo un ārējo pasauli. Nenoliedzami. Viedoklis atšķiras tikai par to, kā sasniegt šo harmoniju. Manuprāt, ar domāšanu tas nav izdarāms, jo, nedaudz pārfrāzējot tematu, domāšana pati par sevi ir rāmis.

5) Fizikālā īpašība ir tas, ka galds ir ciets. Zemas frekvences viļņi ir tie, kas veido šo substanci (atomu līmenī). Tātad smadzenes savā veidā interpretē saturu, nevis īpašību, un objektīvā realitāte ir saturs, nevis interpretācija. Pie tam, elementārdaļiņu līmenī šis "galds" parādās vien tad, kad tas tiek "mērīts", līdz tam tas ir tikai un vienīgi elementārdaļiņu haoss. Objektīvā realitāte ir absolūta, tāpēc nekas, kas rodas no "iespējamības" (lasi, elementārdaļiņas), nevar būt absolūts.

Zinu, jā, ka tas ir kvantu mehāni

Sakijaa_PA      :)))
fargo, nu būtu Tu atzinis, ka pārprati mani.. :)) kas Tev žēl? :)) un droši vien, ka pārprati mani ne jau tikai šajā teikumā vien. Un uz pārprastu domu spriedumiem bārstīji uz mani neattiecināmus apgalvojumus. :(
Bet tāda nu ir tā viedokļu un uzskatu dažādība. Un tāda ir viņas cena - dažkārt nespēt saprast vai pieņemt otra citādi teikto.

Un - nedemonstrēju es savu pārākumu, žēl, ka to tā uztvēri. Es, pat, nerunāju par savu vai kāda cita, konkrēta, prāta robežām vai apziņas plašumu. Es runāju vispārīgi, par cilvēka vispār un kā - vienu no domāšanas un pasaules uztveres iespējām - skatīties un saredzēt arī ārpus acīmredzamā.

Šķiet, no manas puses diskusija beigusies. :))) Paldies par to.

hjuumans      Plous.
Nedomāju, ka mēs vēl kaut ko būtisku un saturīgu pateiksim vairāk par to, kā ir jau sacīts.
Diskusija bija patīkama. Vajadzēja mēģināt noformulēt dažas domas, kuras pirms tam tādas nebija. Pamācoši.

Sakijaa.
Saruna, diemžēl, ir mazsaturīga. Nav pavisam bez satura, bet par daudz frāžainuma. Un pats galvenais, nav pamācoša, negūstu no tās neko. Jā, ir beigusies.

Polus      Sakijaa & fargo,

Paldies jums abiem! Manuprāt, bija ļoti vērtīgi padiskutēt - pašam priekš sevis daudz kas kļuva skaidrāks :)

Līdz citai reizei! ;)